Katru reizi tiekoties politiski represētajiem, atmiņulīkloči aizved uz laiku kurā “tiesātais par tiesu taisnāks , ērkšķotais par lauros vīto skaistāks, par pērkonu ir klusums skaļāks, par lunko galotni zars lauztais zaļāks.”
Šoreiz Smiltenē pulcējāmies 10. novembrī. Tiekoties domas vijas par laiku un par cilvēkiem. Par cilvēkiem, kas atdeva savu sirdi, savus sapņus un dzīvību par māti Latviju. Brīvības cīnītāju piemiņas vietā kapos aizdedzām svecītes un nolikām ziedus. Sveču liesmiņas siltumu un piemiņas ziedus veltījām arī visiem tiem, kam varmākas liedza Dzimtenes smiltāju un par kuriem mūžīgi asaros mūsu sirdis.Atskatoties uz aizvadāmo gadu pārrunājām gan veiksmes, gan neveiksmes, gan turpmāk darāmo. Kā būtiskāko vairums “Trimdinieka” biedru uzskata nepieciešamību nepazaudēt liecības par baiso gadu noziegumiem, saglabāt tās, publicēt un nodot jaunatnei. Lai jaunā paaudze kopj piemiņas vietas un veido jaunas. Šīs domas caurauž arī rezolūciju, kas adresēta Valkas rajona padomei. Represētie uzskata, ka šo jautājumu risināšana ir visa sabiedrības lieta.Analizējot Latvijas politiski represēto apvienības (PRA) statūtus, sapulces dalībnieki iebilda pret to saturu, kas kategoriskā formā ir pret politiski represēto – bijušo kompartijas biedru – iesaistīšanu biedrības vadošos orgānos. Sapulce savā lēmumā šādu nostāju ignorēja, vērtējot to kā neatbilstošu laika garam un pieprasa Latvijas PRA valdei nākošajā konferencē panākt izmaiņas statūtos. Vērtējot savas organizācijas valdes darbu sapulce to atzina par labu un iepriekšējam valdes sastāvam ar nelielām izmaiņām vienprātīgi uzticēja arī turpmāk vadīt Smiltenes novada politiski represēto nodaļu “Trimdinieks”. Sapulces dalībnieki ir pateicīgi savām pašvaldībām par sniegto atbalstu. Paldies arī skolām, organizācijām un iestādēm par sadarbību Tēvzemes vēstures izzināšanā un saglabāšanā un ceram uz vēl auglīgāku sadarbīb.
