Smiltenes mākslas skolā līdz
14. jūnijam ikviens ir aicināts apskatīt 2017./2018. mācību gada absolventu darbu izstādi, kurā atklājas gan viņu zināšanas un skolā iegūtās prasmes, gan radošums un talants. Pagājušās nedēļas beigās diplomdarbus ieradās vērtēt Valkas mākslas skolas kolēģi. Vairāki darbi iepatikās tik ļoti, ka tos labprāt redzētu savas mājas interjerā.
Valkas mākslas skolas kompozīcijas skolotāja Kristīne Valtiņa smilteniešu veikumu vērtēja pirmo reizi. “Pirmais iespaids ir patīkams! Smiltenes mākslas skolas audzēkņu diplomdarbos ir visādas idejas, arī mūsdienīgas, pilnībā kaut kas citādāks kā pie mums mākslas skolā. Mūsdienīgais izpildījums jaušams arī dažos gleznojumos, krāsas šobrīdējas, ko var ielikt interjerā. Nav vairs tikai kopijas, bet darbam pamatā ir ideja. Man ļoti patika veidošanā šķīvji kopā ar galdautu, kopā tas izskatījās ļoti eleganti. Labprāt pati sev tādu gribētu. Jāatzīst, ka šī ir mana pirmā pieredze svešu audzēkņu darbu vērtēšanā. Saviem bērniem liekot atzīmes, redzu, cik viņš ir spējīgs, cik daudz ikdienā pastrādājis un kāds ir progress. Tad pat ir grūtāk ielikt atzīmes. Bet šeit kaut kā likās vieglāk, jo bērnus nepazīstu personīgi, redzu tikai viņu paveikto. Protams, ir vērtēšanas kritēriji, bet daudz nosaka arī iekšējās sajūtas,” “Ziemeļlatvijai” stāsta gados jaunā Valkas mākslas skolas skolotāja K. Valtiņa, kura pati savulaik bija šīs skolas audzēkne. Viņa ļoti spilgti atceras savu skolas laiku, jo īpaši pēdējo kursu, kad bija jāizstrādā diplomdarbs un kā izglītības iestādes vadība zvanījusi un jautājusi, kad darbs būs pabeigts.
“O, jā! Tagadējiem 4. kursa audzēkņiem droši varam teikt, ka nevajag atstāt neko uz pēdējo brīdi, jo visu var sākt plānot jau mācību gada sākumā, kas arī būtu pareizākais. Tās negulētās naktis un stress… bet tik un tā mākslas skolā pavadītais laiks ir ko vērts! Tas atmiņā paliks ar superīgiem skolotājiem, jauniepazītiem cilvēkiem, kas šo gadu laikā kļuvuši par labiem draugiem. Mums pat ir izveidota wats app grupa “Mākslenes čomenes”, ar kuras starpniecību ikdienā sazināmies. Mūs skolotāji pat iesauca par princešu kursu, jo 5.a kursā mācījās tikai meitenes. Vērtīgākais, ko ieguvām šo gadu laikā mākslas skolā, ir radošums un spēja būt atvērtam,” stāsta Smiltenes mākslas skolas absolventes Kristiāna Kļaviņa un Nora Vīvuliņa.
K. Kļaviņa diplomdarbā ieguva augstāko vērtējumu – desmit. Sākotnēji meitene diplomdarbu gribēja izstrādāt tekstilā, kas pašai sākotnēji patika visvairāk. “Pēdējā pusgadā es sapratu, cik ļoti man ir iepatikusies gleznošana. Gleznoju trīs ainavas uz koka paliktņiem, kurus varēs izmantot piknikā, lai skaisti uz tiem varētu salikt ēdiena traukus. Papildus tam veidoju māla krūzi. Atzīmes, protams, ir svarīgas, bet ar laiku saproti, ka vērtīgākais jau ir iegūtais šo visu mācību gadu laikā,” teic absolvente K. Kļaviņa.
Pateicoties viņai, savulaik mākslas skolā iestājās arī N. Vīvuliņa. “Toreiz es gāju dejošanā, bet Kristiāna tad dejoja, tad ne. Viņa jautāja, vai es arī negribu mākslas skolā. Pamēģināju un varu teikt, ka iestāšanās Smiltenes mākslas skolā bija viens no labākajiem lēmumiem manā dzīvē. Forša pieredze. Un, ja pienāk brīdis, kad viss apnīk un gribas pamest mācības, vajadzīgi vien draugi, kas vienmēr uzmundrina. Reizēm gribējās arī aizmukt ātrāk no kādas stundas, bet tagad liekas, kaut nu būtu toreiz pasēdējusi ilgāk. Taču to tikai ar laiku saprot,” pie vērtīgām atziņām nonākusi N. Vīvuliņa. Abas pusaudzes ir pārliecinājušās, ka ļoti svarīgi diplomdarbu izstrādāt tādu, kas pašam ļoti patīk.
Smiltenes mākslas skolas direktors Haralds Balodis ievērojis, ka beidzamā kursa audzēkņi katru gadu atšķiras. “Pēc horoskopa zīmēm (dzimšanas gada – red.) to ļoti var just. Mēs jau sen to esam ievērojuši, ka vienā gadā ir riktīgie strādātāji, kas visu izdara ļoti savlaicīgi, citi domātāji, filosofi, eiforiskāki. Šajos bērnos ir radošums. Runājot par šā mācību gada diplomdarbiem, tie man pašam ir pārsteigums. Priecē, ka audzēkņi nebaidās būt drosmīgi, ka viņiem ir savas idejas un stāsts. Pats svarīgākais, lai ir savs skatījums un viedoklis ne tikai par mākslu, radošām lietām, bet kopumā, jo viss ir saistīts. Lai nestandarta situācijā ir radoša pieeja, jo tā mums ļoti pietrūkst sabiedrībā,” saka H. Balodis.
VIEDOKLIS
Juris Freimanis, Valkas mākslas skolas skolotājs:
– Tas, kas Smiltenes mākslas skolā vispār ir ļoti raksturīgi – bērniem kontroldarbos un diplomdarbos dod maksimālu patstāvību. Ļoti maz jūt skolotāju roku, viņu bakstītās un attīstītās idejas. Tas ir ļoti labi, jo tas, ko skolēni izdara, ir viņu mazais mākslas darbiņš un mēraukla tam, ko bērns mākslas skolā ir iemācījies.
Diplomdarbs ir ļoti grūts uzdevums jebkuram bērnam, jo plaša dzīves pieredze ir tikai mums – pieaugušajiem. Tikai ar gadiem tā palielinās, jo vecāki kļūstam, jo pieredze kļūst bagātāka, viss pārējais diemžēl ne. Bet bērniem ir otrādāk, viņiem viss dzirkstī, ir spēks un enerģija, bet nav dzīves pieredzes. Audzēkņiem ir kaut kādas skolā iegūtās zināšanas, tās sintezēt no tukšas vietas ir ļoti grūti. Pateikt – tagad sēdi un domā par to – ir tas pats, kā ielikt stūrī un teikt – sēdi un nekusties. Viņam ir jāpalīdz domāt, jo uzzīmēt viņi paši mācēs.
Smiltenes mākslas skolas 5. kursa audzēkņi ir baigie malači. Diplomdarbus uz Smilteni braucu vērtēt kādus piecus gadus, un katrs no tiem man ir patīkams pārsteigums. Mēs nevaram runāt par to, kāds katrā gadā ir līmenis, jo šeit strādā ļoti pieredzējuši un nobrieduši speciālisti.
Atzīmes noslēguma darbiem un diplomdarbiem liekam ļoti stingri. Kritēriji? Mākslu var sadalīt pirmreizinātājos un reducēt līdz tehnisko prasmju kopumam – zīmēšanā, kur ņem vērā proporcijas, gaismas ēnas, perspektīvas likumus, tāpat gleznošanā pretkrāsas, gaismu ēnu kompozīciju, objektu izvietojumu. Tās ir tehniskās disciplīnas, kas attiecas uz radošo, ko visu laiku cenšamies attīstīt – mēs, pedagogi, dodam iespēju šo radošumu izteikt. Mākslas skolā viņš iegūst ieročus jeb darbarīkus, ar ko savu radošumu izpaust. Piemēram, skolēns grib uzgleznot kaut ko ļoti skaistu, bet nezina, kā to izdarīt. Vienmēr ir dilemma – grib, bet neprot. Tāpēc viņš nāk skolā, lai varētu uzzīmēt to, ko grib.
Šajā mācību gadā atzīmes diplomdarbos ir no seši līdz deviņi, ir arī daži desmitnieki. Ja kāds no bērniem izceļas, tad viņš šo izcilo atzīmi arī saņem. Tas nav švakāks desmitnieks kā Rīgā.
Smiltenes mākslas skolas absolventiem novēlu attīstīt savu radošumu, tas ir nepieciešams jebkurā profesijā, un nav svarīgi, vai kļūsiet par gleznotāju, grafiķi vai tēlnieku, vai kļūsiet par mammu, tēti saviem bērniem, par restorāna īpašnieku vai vienkārši par pavāru. Viss ir atkarīgs no attieksmes, jo tā visu, ko darāt, padara par mākslu. Tāpat ir kopā dzīvošanas māksla, bērnu audzināšanas, zīmēšanas māksla.
