Laikraksts “Ziemeļlatvija” ir saņēmis Valsts vides dienesta atbildi par nesenajiem notikumiem Smiltenē, kad pēc airēšanas sacensībām Abulā upes posms no Tepera ezera promenādes un Vidussezers palika bez ūdens. Iedzīvotāji pauda satraukumu par aizskalotām putnu ligzdām un ietekmi uz ekosistēmu. Neskatoties uz smilteniešu novērojumiem, uzņemtajām fotogrāfijām, vides dienesta speciālisti kaitējumu nav konstatējuši. Taču Smiltenes gadījumā ir notikušas darbības, kuras Valsts vides dienests nav saskaņojis.
“Valsts vides dienests bija saskaņojis līmeņa pazemināšanu Teperī 18. un 19. maijā ar nosacījumu, ka pirmajā dienā līmeni pazemina 10 centimetru robežās, otrajā dienā – arī 10 centimetru robežās, nepieļaujot līmeņa pazemināšanu zem ūdens resursu lietošanas atļaujā noteiktā zemākā ūdens uzstādinājuma līmeņa. Izvērtējot notikušā apstākļus, Valsts vides dienests lūdza pašvaldībai skaidrojumu par ūdens līmeņa samazināšanās iemesliem. No pašvaldības saņemti pašvaldības policijas un Smiltenes NKUP vietas apsekošanas rezultāti. Apsekošanā konstatēts, ka Vidusezerā ir pazuduši slūžu augšējie aizsprostojošie dēļi. Ņemot vērā teritorijas apsekošanā konstatēto, pašvaldība pieļauj, ka Vidusezera slūžu dēļi ir apzināti izņemti un aiznesti. Vainīgo personu pašvaldības policijai nav izdevies noskaidrot,” “Ziemeļlatvijai” komentē Valsts vides dienesta Uzraudzības departamenta vecākā inspektore Vita Līcīte.
Līdz šim lielāka uzmanība bija pievērsta hidroelektrostaciju kontrolēm. “Taču Smiltenes gadījums akcentē, ka regulējamo ūdenstilpju darbību reglamentēšana, tai skaitā ūdenstilpju un hidrobūvju apsaimniekotāju atbildība, ir palikusi novārtā. Regulējamās ūdenstilpes ir atbilstoši jāapsaimnieko, un apsaimniekotājam ir jānodrošina, lai šādi gadījumi, kad notiek nekontrolēta ūdens līmeņa samazināšanās paviršības, avārijas vai ļaunprātīgas rīcības dēļ, nenotiktu,” norāda Valsts vides dienesta pārstāve.
Kas attiecas uz iedzīvotāju pausto satraukumu, V. Līcīte informē, ka kaitējuma videi novērtēšanu reglamentē speciāli Ministru kabineta noteikumi Nr. 281. Atbilstoši šim regulējumam kaitējumu novērtē par īpaši aizsargājamo sugu putnu indivīdu, dējumu, perējumu iznīcināšanu vai bojāšanu.
“Veicot pārbaudi, Valsts vides dienesta inspektori nekonstatēja īpaši aizsargājamo sugu putnus, nekonstatēja vispār ne putnu, ne zivju bojāeju, tādēļ Smiltenes gadījumā nav pamata novērtēt kaitējumu,” tā atbildē laikrakstam raksta Valsts vides dienesta Uzraudzības departamenta vecākā inspektore.
