Anita Anitīna
* * *
Pasaule nu ir vaļā.
Reizēm gribas, lai tā ir ciet
Un bērni no dzimtajām mājām
Pārāk tālu prom neaiziet.
Lai līdz viņiem attālums – elpa,
Pieskāriens, acu skats.
Lai līdz viņiem ved taciņa sīka,
Ne domās vien lielceļš plats.
Bet pasaule nu ir vaļā,
Bērni aizlido tālu prom.
Vecāki paliek, tos gaidot
Un sirdspukstus sargājot.
