Anita Anitīna
* * *
Katru dienu paveikt ko labu –
Tā vislielākā apņemšanās:
Atbrīvot biti, kas aizkarā sapinusies,
Un izlaist pa logu – lai lido!
Izvilkt mārīti, mušu un lapseni
No ūdens, kur neviļus iekritušas,
Iecelt saulē nožāvēt spārnus
Un sirsnīgi novēlēt – dzīvo!
Palīdzēt pīļu ģimenei
Pāriet ielu, kur mašīnas braukā,
Un laikā, kad sen nav lietus lijis,
Izlikt ūdeni kādā traukā,
Garām skrejošam sunim un kaķim,
Un vārnai kur padzerties.
Katru dienu paveikt ko labu –
Spēka vārdus pasacīt tam,
Kuram spēku visvairāk vajag,
Uzsmaidīt gluži svešam,
Rūpju rieva kam vaigā smaga…
Vēl simt vienu “nieku”
Padarīt, bet pa īstam.
Pretī nepateiks paldies? Kas par to?
Es noplūcu ceļmalā puķi,
Piespraužu sev pie sirds,
Un mazais, necilais ziediņš,
Gluži kā ordenis mirdz!
Līga
Kolektīva “Varis” vadītājai Lailai Legzdiņai, diplomdarbu aizstāvot
Deja kā tālas senatnes noslēpums
Rakstītos soļos krāšņi uzzied
Un Latvijas gadsimtu plecos tur.
Dejotprieks kā dzidra ūdens veldze
Un rieciens maizes plaukstās likts,
Kas ticības gaismiņu tēvzemei dod.
Dejosim staltāk, dejosim lepnāk,
Lai ciema ļaudīs atmostas rīts,
Sadosim rokas veci un jauni,
Lai dejās raksti kā zaļas stīgas
Dzīvības asnus spēj apkārt dzīt.
