Ministru kabinets 13. novembra sēdē izskatīja Zemkopības Ministrijas izstrādāto koncepciju par lauksaimniecības risku vadības politikas attīstību Latvijā un izlēma sākt šīs koncepcijas ieviešanas darbu.
Ministru kabinets 13. novembra sēdē izskatīja Zemkopības Ministrijas izstrādāto koncepciju par lauksaimniecības risku vadības politikas attīstību Latvijā un izlēma sākt šīs koncepcijas ieviešanas darbu, izšķiroties par atbalstu risinājumam, kas paredz atbalstu apdrošināšanas prēmiju maksājumiem un kompensācijas fondu izveidošanu, kurā iemaksas uz paritātes principiem veiktu paši lauksaimnieki un valsts.
Pēc koncepcijā paredzētā risinājuma ieviešanas lauksaimniekiem būs praktiski zudušas iespējas saņemt valsts finansētas kompensācijas, ja viņi nebūs paši veikuši iemaksas riskzaudējumu kompensācijas fondā. Tagad darbs ZM sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu, Valsts kasi un citām iesaistītajām institūcijām izstrādāt grozījumus attiecīgajos likumos un Ministru kabineta noteikumos, lai pēc iespējas ātrāk varētu praktiski ieviest valdībā principāli nolemto.
ZM ir sagatavojusi un izsludinājusi valsts sekretāru sanāksmē divus MK noteikumu projektus: “Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība” un “Kārtība, kādā, izstrādājot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam, tiek paredzētas valsts saistības par garantijām, kas sniegtas atbilstoši l/s un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmām, kā arī izsniegto garantiju uzraudzības kārtība”, ar kuriem nedaudz maina lauksaimnieku kredīta garantiju sistēmas darbību. Tomēr noteikumu projekti paredz, ka arī turpmāk kredītu garantijas izsniegs VAS “Lauku atbalsta fonds”, bet garantijas varēs piešķirt līdz 70% no kredīta apjoma. Minimālais garantijas apjoms viena pasākuma aktivitātei ir viens tūkstotis latu. Kredīta ņēmējam garantiju apjoms nepārsniedz 300 tūkstošus latu, bet savstarpēji saistītu kredīta ņēmēju grupai vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvai sabiedrībai garantiju apjoms nepārsniedz 600 tūkstošus latu. Garantijas piešķirs kredītiem uz laiku, kas nav ilgāks par 10 gadiem. Dokumentiem gan vēl priekšā garais saskaņošanas un apstiprināšanas process, līdz tie varēs stāties spēkā.
Pēc Zemkopības ministrijas pasūtījuma Latvijas Lauksaimniecības universitātē veikts pētījums, lai novērtētu maksājumu administratīvo slogu lauksaimniekiem, saņemot tiešos un platību maksājumus, tai skaitā arī Agrovides maksājumus. Pētījumā sniegta virkne priekšlikumu šī sloga samazināšanai. Pētījumā noskaidrots, ka kopumā administratīvo slogu, saņemot tiešos un platību maksājumus, lauksaimnieki neuzskata par ļoti lielu un atbalsta saņemšanas procedūru par īpaši sarežģītu. Aprēķini rāda, ka administratīvais slogs lauksaimniekiem no analizējamiem maksājumiem veido 1,07 miljonus latu. Lielu daļu, t.i., 39%, no tā veido ar iesniegumu kļūdu un neprecizitāšu labošanu saistītās procedūras. Sloga mazināšanai ir piedāvātas trīs pasākumu grupas: pasākumi kļūdu un neprecizitāšu samazināšanai, kas administratīvo slogu mazinātu par 19,5%, priekšlikumi veidlapu pilnveidošanai, kas administratīvo slogu mazinātu par 25,6%, kā arī konceptuālās rekomendācijas par administratīvo procesu un procedūru izmaiņām.
