Ģimenē esam četri bērni. Mātei ir īpašumā zeme un māja. Viņa vēlas slēgt uztura līgumu ar abām meitām reizē. Vai tas ir iespējams un kā mums tālāk jārīkojas? Dēli pret to neiebilst, nepieciešamības gadījumā ir gatavi rakstiski atteikties no iespējamā mantojuma.
Atbild zvērināta notāre Zita Dombrovska
Gribētos sākt ar to, ka saskaņā ar Civillikumu visiem bērniem, ņemot vērā to iespējas un mantas stāvokli, ir pienākums uzturēt vecākus un vajadzības gadījumā – arī vecvecākus. Ir tikai loģiski, ka kāds no bērniem šo pienākumu var un vēlas uzņemties – atbilstoši savam materiālajam stāvoklim, bet citi, iespējams ne.
Uztura līgumu, kā minēts aprakstītajā situācijā, var noslēgt ar abām meitām reizē. Tādā gadījumā uzturēšanas pienākumu uzņemas abas meitas un katra iegūst no mātei piederošā īpašuma pusi vai tādu daļu, par kādu visas kopā vienojušās līgumā. Šādā gadījumā līgumā būtu svarīgi vienoties, vai abas meitas apņemas uzturēt māti solidāri vai, ja katrai būs savi pienākumi, tie precīzi jānoformulē.
Civillikuma 2096. pants nosaka, ka ar uztura līgumu viena puse nodod otrai kādu mantisku vērtību, par ko otrā tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo. Uzturs, ja nav norunāts citādi, ir ēdiens, miteklis, apģērbs un kopšana. Uzturā ietilpst ne tikai pārtika un miteklis, bet arī apģērbs, kopšana un cits dzīvošanai nepieciešamais – nogādāšana pie ārsta, zāļu iegāde, ārstēšanās apmaksāšana.
Lai izvairītos no liekām neskaidrībām, uztura līgumā ieteicams norādīt, ko tieši līdzēji uzskata par uzturu un kādā apmērā tas tiek nodrošināts. Likums pieļauj uztura līgumā paredzēt arī papildu pienākumus, kā mātei nodrošināma labklājība, piemēram, kultūras pasākumu apmeklējumi. Tad uztura līgumā būtu ieteicams noteikt minēto pienākumu biežumu.
Uztura līgums ir slēdzams tikai rakstveidā, jo šis ir darījums ar nekustamo īpašumu, kas reģistrējams zemesgrāmatā. Ja uztura līgums tiek slēgts pie zvērināta notāra kā notariālais akts, tad, sagatavojot un apliecinot līgumu, notārs noskaidros uztura ņēmēja un uztura devēju, šajā gadījumā – mātes un abu meitu gribu un ietvers to līgumā. Notārs noskaidros arī līguma slēgšanai nepieciešamo informāciju no publiskām datu bāzēm, kā arī informāciju uztura vērtības aprēķināšanai. Pēc uztura līguma noslēgšanas zvērināts notārs elektroniskā veidā iesniegs nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatā uztura devēju – meitu īpašumtiesību nostiprināšanai. Turklāt līguma oriģināls glabāsies zvērināta notāra arhīvā.
Dēliem izteikt piekrišanu uztura došanas darījumam vai atteikties no iespējamā mantojuma nav nepieciešams. Uztura līgums ir atlīdzības līgums, tāpēc dēli nevarēs no māsām prasīt izmaksāt viņu neatņemamo mantojuma daļu par nodoto zemi un māju, kā tas būtu bijis, piemēram, dāvinājuma līguma, mantojuma līguma vai testamenta gadījumā, kad mantojums tiek nodots citai personai bezatlīdzības ceļā.
Svarīgi ņemt vērā, ka, ja uztura ņēmējai ir laulātais un īpašums ir iegūts laulības laikā par abu laulāto līdzekļiem, uztura līguma noslēgšanai nepieciešama mātes laulātā piekrišana. Laulātā piekrišana nav nepieciešama, ja nekustamais īpašums iegūts laulības laikā, bet bezatlīdzības ceļā, piemēram, kā mantojums vai dāvinājums, kā arī, ja starp laulātajiem ir noslēgts laulības līgums par visas mantas šķirtību.
Kā rīkoties, lai nodrošinātos pret to, ka bojāejas gadījumā vīrs vai sieva tikai ar tiesas starpniecību (kas droši vien ir ilgi) tiek pie mantojuma – mājas, dzīvokļa, noguldījumiem bankā, pensijas 3. līmeņa iemaksām, automašīnas utt.? Vai tādā gadījumā mirušā mantojums dalās uz otru laulāto un uz visiem bērniem vai arī uz mazbērniem? Vai cilvēkiem būtu jābūt bijušiem reģistrētā laulībā?
Atbild zvērināta notāre Ņina Šarkova
Vispirms būtu svarīgi apzināties, ka nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošām personām tiesību uz mantojumu nav, izņemot gadījumus, ja sastādīts mantojuma līgums vai aizgājušais ir atstājis testamentu. Vienīgais veids, kā valsts garantē aizsardzību ģimenes locekļiem, kuri nav asinsradinieki, ir juridiski noformētas attiecības.
Lai saņemtu mantojumu, tiesā vērsties nav nepieciešams, mantojuma lietas ved zvērināts notārs. Lai laulātais saņemtu mantojumu, viņam gada laikā pēc ziņu saņemšanas par mantojuma atklāšanos ir jāvēršas pie zvērināta notāra ar mantošanas iesniegumu. Iesniegumam jāpievieno arī mantojuma atstājēja miršanas apliecība un laulību apliecinošs dokuments, kā arī mantojuma atstājēja atstātās mantas saraksts.
Labāk pie zvērināta notāra vērsties laikus, neatliekot pieteikšanos uz pēdējo brīdi, jo gadījumā, ja mantojuma lieta jau uzsākta pēc citu mantinieku iniciatīvas un notārs izsludinājis mantojuma atklāšanos izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, uz mantojumu būs jāpiesakās jau notāra izsludinātajā termiņā, kas var būt īsāks par likumisko gada termiņu.
Lai apzinātu mantojuma atstājēja mantu, notārs pēc mantinieku lūguma var vērsties bankā, lai noskaidrotu, vai mantojuma atstājējam ir atvērti naudas konti un kāds ir to atlikums, tāpat bankā tiek saņemta informācija par jebkura līmeņa pensijas noguldījumiem vai citiem finanšu instrumentiem, ko izmantojis aizgājušais. Ja mantojamās mantas sastāvā tiek uzrādīta arī automašīna, tad mantiniekam jānodrošina un jāiesniedz notāram sertificēts vērtētāja novērtējums par tās vērtību. Dzīvokļa novērtējumu zvērināts notārs saņems elektroniski Kadastra reģistrā, savukārt Valsts datorizētajā zemesgrāmatā pārliecināsies par to, kādi nekustamie īpašumi pieder mantojuma atstājējam.
Saskaņā ar Civillikumu pārdzīvojušais laulātais manto no mirušā neatkarīgi no tā, kāds mantisko attiecību veids pastāvējis starp laulātiem laulības laikā. Laulātais saņem bērna daļu, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem, bet, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir četri vai vairāk, – ceturto daļu. Mazbērni manto tad, ja nav dzīvs tas no viņu vecākiem, kurš ir mantojuma atstājēja bērns, vai tad, ja visi mantojuma atstājēja bērni mantojumu ir atraidījuši, kā arī gadījumā, ja mazbērniem manta novēlēta ar testamentu.
