Kopš 2015. gadā Latvijā uzsāktās tiesu reformas par 55 procentiem samazinājies kopējais tiesu skaits. Šīgada 15. februārī reorganizāciju piedzīvoja arī Limbažu, Cēsu, Madonas, Gulbenes, Alūksnes un Valkas rajona tiesa. Tās apvienojot un pievienojot Valmieras rajona tiesai, ir izveidota Vidzemes rajona tiesa. To vada priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs. Viņš sarunā ar “Ziemeļlatviju” stāsta par Vidzemes rajona tiesas darbu un vēl gaidāmajām izmaiņām.
– Lūdzu pastāstiet, kā izveidojās Vidzemes rajona tiesa!
– Vispirms, veicot izpēti kaimiņvalstīs un Eiropas valstīs, Tieslietu ministrija izstrādāja uzstādījumus par tiesu reformas uzsākšanu Latvijā. Tika nolemts, ka bezmaz vai katrā mazā pilsētā vairs nevar pastāvēt tik daudz nelielu tiesu, tāpēc tām ir jāapvienojas, lai ikdienas darbam būtu lielāka kapacitāte un rezultāts. Latgales reģions bija pirmais, kurā īstenojās reorganizācijas pilotprojekts un tika izveidotas divas tiesas. Rezultāti liecināja, ka apvienošanās modelis veiksmīgi strādā, tāpēc reforma tika turpināta jau ar pilnu jaudu. Taču tika nolemts, ka Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē reorganizācijas gaitā tiks veidota viena, nevis divas tiesas, kā tas ir Latgales reģionā. Pirms reorganizācijas biju Valmieras rajona tiesas priekšsēdētājs. Tai juridiski pievienojot pārējās Vidzemes reģionā esošās tiesas, kļuvu par Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētāju. Konkurss uz priekšsēdētāja amatu netika rīkots, jo pārējās tiesas pievienoja Valmieras rajona tiesai.
– Vai jums pietiek laika būt arī tiesnesim, lai nezaudētu savu profesionalitāti? Vai tomēr lielāko laiku paņem organizatorisko jautājumu risināšana?
– Lai nezaudētu tiesneša kvalifikāciju, tomēr cenšos atrast laiku lietu izskatīšanai. Tas ir jādara arī tāpēc, ka jebkuru tiesas priekšsēdētāju amatā ieceļ uz laiku. Tas nozīmē, ka var nākties atgriezties pie tiesneša pienākumu veikšanas. Vismaz desmit gadus esmu specializējies civillietu izskatīšanā. Pirms reformas ieviešanas biju spiests iet palīgā kriminālistiem. Šobrīd kā priekšsēdētājam, iespējams, tas ir pat pozitīvi, ka pārzinu šo darbības jomu. Gadījumā, ja kāds iesniedz sūdzību par tiesnesi, kurš specializējies krimināllietās, tad saprotu šīs lietas. Tas ir pozitīvi, ka abās šajās jomās orientējos.
– Kāda mērķa vadīts esat atbraucis uz Valku (saruna notiek 12. aprīlī)?
– Līdz šim Valkas rajona tiesā strādāja trīs tiesneši – Maruta Balode, Sandra Dreija un Ita Seisuma. Šobrīd tiesnese I. Seisuma ir pārnākusi uz Valmieru. Uz viņas vietu ir izsludināts ārējais konkurss. Cik man zināms, ir jau pieteikušies pieci pretendenti. Savukārt tiesnese M. Balode beigs pildīt amata pienākumus, jo 1. jūnijā aizies pelnītā atpūtā. Turpmāk Vidzemes rajona tiesā Valkā būs divi tiesneši, jo M. Balodes štata vieta tiek likvidēta. Salīdzinot Valkas tiesas rādītājus ar lielo pilsētu un Rīgas tiesām, tiesnešu darba noslodze nav tik liela. Līdz ar to Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija izlēmusi, ka trīs štata vietas nav nepieciešamas. Atklāti sakot, īsti nevaram arī pamatot, kāpēc tās būtu nepieciešamas, jo tiešām lietu skaits nav tik liels. Turklāt nākamā gada 1. janvārī Zemesgrāmatas nodaļu Valkā pievienos Vidzemes rajona tiesai Valkā. Tas nozīmē, ka būs trīs tiesneši – divi vispārējās jurisdikcijas un nāks klāt zemesgrāmatas tiesnese Aija Grāve.
Esam atbraukuši, lai lemtu, kā
1. jūnijā Zemesgrāmatas nodaļu faktiski pārcelt uz tiesas namu. Tādā veidā ieekonomēsim arī naudas līdzekļus, jo līdz šim Zemesgrāmatas nodaļa nomāja telpas no pašvaldības. Lai nebūtu jāuztur divas ēkas, Tiesu administrācija nolēmusi jau šobrīd zemesgrāmatas tiesnesi ar visu arhīvu pārcelt uz tiesas namu.
– Interesanti, tiek uzskatīts, ka lietu izskatīšanas termiņi ievelkas, jo trūkst tiesnešu.
– Atklāti sakot, es neesmu pētījis statistiku par Valkas tiesnešiem. Pieļauju, ka Valkā nebija problēmu ar lietu izskatīšanas termiņiem. Pirms reformas nebiju dzirdējis, ka lietas iekrājas gadiem. Trīs tiesneses tika galā ar savu darbu. Pēc reformas esam liela tiesa un tiesnešu slodzi izlīdzināsim.
– Par tiesnešiem Valkā viss ir skaidrs. Bet kā būs ar pārējiem darbiniekiem, piemēram, tiesnešu palīgiem?
– Jāatzīst, diemžēl tiesu reforma visā Vidzemē skāra 12 darbiniekus, kuriem darbs bija jāuzsaka. Pagaidām Valkā nav būtisku izmaiņu. Vienīgi tiesneses palīdze Nataļja Oskina strādā Valmierā un veic manas palīdzes pienākumus. Savukārt kancelejas vadītāja Sarmīte Kurmejeva pārtapa par kancelejas vadītājas vietnieci. Kanceleja Valkā turpina darbu. Saistībā ar tiesneša štata vietas likvidāciju diemžēl diviem darbiniekiem būs jāuzteic darbs. Taču ir labā ziņa, mēs varam šiem darbiniekiem piedāvāt darbu Valmierā gadījumā, ja nevar atrast darbu tepat uz vietas. Diemžēl reforma ir kādam sāpīga, bet jāteic, ka uz kopējā fona visā Vidzemē faktiski atlaisti ir divi trīs darbinieki. Tas grieziens nebija tik ļoti sāpīgs, kā sākumā šķita.
– Valcēnieši uzskata, ka tiesu nams ir vizuāli pievilcīgs un arī vēsturiska celtne.
– Gada sākuma Tiesu namu aģentūra izdeva kalendāru, kurā ir redzams arī tiesu nams Valkā. Tā tiešām ir vērtība. Uz kopējā fona darba apstākļi darbiniekiem ir labi. Esmu izbraukājis visu Vidzemi, tāpēc tā varu teikt. Telpas ir pietiekami lielas. Protams, ir dažas lietas, kas jāsakārto, bet to ar laiku arī izdarīsim. Bēdīgāks stāvoklis ir, piemēram, Gulbenē.
– Vai nepienāks tāds laiks, ka Valkā vispār varētu nebūt tiesas?
– Tas nav jautājums man. Es valstī neveidoju tiesu politiku. Pieņemu, ka nākotnē kaut kad varētu rasties jautājums par mazo tiesu likvidāciju. Kad tas būs, kuras tiesas tās būs, to mēs neviens nezinām. Pagaidām tāda lēmuma vēl nav par kādas mazās tiesas likvidāciju. Skaidrs, ka reģionos iedzīvotāju skaits diemžēl samazinās, līdz ar to katrā mazā pilsētā uzturēt tiesu nav prātīgi.
