Anita Anitīna
* * *
Es ticu,
Nē, pat vēl vairāk, es zinu!
Zem sniega tā zied –
Vizbulīte,
Un gaida, kad vēji
Norims un projām ies.
Un gaida,
Kad sals pielaidīsies,
Sniegi kusīs un tērces skries,
Sen aizmirstā, siltā glāstā
Saulesstars pieskarsies.
Ziedam mazajam daudz
ir spēka –
Ziemas smagumu plecos nest
Un pasaulei pretī smaidīt,
Ledu neielaist dvēselē.
Sīksta un izturīga,
Tāda pati kā visa cilts –
Pēc aukstuma, sala un tumsas
Acis zilas kā debesis mirdz.
Es ticu,
Nē, pat vēl vairāk, es zinu!
Zem sniega tā zied –
Vizbulīte,
Un tai vidiņā, pašā sirdī
Bite dzied.
