Mana mūžiņa laikā cilvēcei pieejamie tehnoloģiskie jauninājumi radikāli mainījuši dzīvi. Manā bērnībā tikko parādījās radioaparāti un mājas telefoni ar telefonvadu līnijām gar lielceļu malām. Dzejnieks Valdis Lukss sešdesmitajos gados savā biogrāfijā ar smaidu pieminēja faktu, ka tā laika jaunatne īsti nespēj saprast, kā cilvēki spējuši dzīvot bez televizora, kā tas bijis viņa bērnības gados divdesmitā gadsimta pašā sākumā. Interesanti, ko sacītu dzejnieks tagad, kad katrs trīsgadīgais veikli vicina pirkstus pa viedtālruņa ekrānu.
Esmu lauku bērns, un man ir tikai ar laukiem saistītas atmiņas. Tāpēc varu secināt, ka tolaik cilvēki daudz lielākā mērā mēdza kontaktēties, ziemas vakaros vai kādās brīvdienās mēdza tāpat bez īpaša iegansta un bez iepriekšēja brīdinājuma pasērst viens pie otra, lai vienkārši parunātos. Bērniem čupošanās bija vēl raksturīgāka, kopīgi tika iets rotaļās vai dukurētas zivtiņas tuvējā upītē.
Mūsdienās, ja arī jaunie cilvēki kaut kur ārpus mājas izkustas, tad, skaties, jaunkundzītes brauc ar velosipēdu un runā pa mobilo telefonu. To noskata sešgadīgās dāmītes, kuras to pašu dara, braukalēdamas ar trīsriteņiem pa centra trotuāriem. Interesanti reizēm pavērot autobusa braucējus: daudzi spaida mobilā telefona taustiņus, sūtot īsziņas, toties kāda melnīgsnēja meitene, tikko atsēdusies, skaļā balsī sāk pagaru sarunu svešā valodā, kurā jūtu senā sanskrita intonācijas. Nevaru bez smaida pieminēt kādu apaļīgu jaunu sievieti, kura visu ceļu no Valkas līdz Paululītei savai draudzenei jautrā noskaņā stāstīja vienu un to pašu stāstu, proti, kā viņas vīrs mājās pārradies pārāk sareibis un kā viņa šim sadevusi pa ļocku. Pārējiem pasažieriem to visu nācās noklausīties.
Ja tehnoloģiju attīstību gribam vērtēt nopietnāk, tad jāsecina, ka jauninājumu ietekmē mainās visa mūsu dzīve pieaugošā ātrumā. Ja no pirmā telefona līdz ciparu tālruņiem pagāja vairāk par pusgadsimtu, tad tagad ik pēc diviem trim gadiem sadzīvē ienāk jauni un jauni tehniskie risinājumi. No pirmā datora līdz skaipam pagāja daži desmiti gadu, bet tagadējos jauninājumus Dienvidkoreja demonstrēja olimpisko spēļu atklāšanā. Elektronisko sakaru tīmeklis jau sniedzas kosmiskajā telpā. Ja pirms simts gadiem par Jaunzēlandē notikušu zemestrīci eiropieši uzzināja pēc divām nedēļām, tad mūsdienās tas viss skatāms un dzirdams reālajā laikā.
Kad 1959. gadā man bija izdevība Maskavā apmeklēt amerikāņu izstādi, mūs, padomju cilvēkus, visvairāk saistīja fakts, ka ir pasaulē valstis, kur katra otrā ģimene iegādājusies savu automašīnu. Tagad attīstītajās valstīs privāto automašīnu tāds daudzums, ka pilsētu gaiss jau tiktāl piesārņots, ka jāsāk domāt par ierobežojumiem vai par jaunu tehnoloģiju ieviešanu.
Jauniem cilvēkiem liekas jauki dzīvot tehnoloģiju pasaulē. Tiesa, rodas cita problēma, kam sakars ar pirktspēju. Lai visus motorus un datorus iegādātos, vajadzīga nauda. Vienkāršoti sakot, ar veco Ulmaņlaika ministra vai ģenerāļa algu būtu daudz par maz. Varam jau lepoties, ka visas cilvēces radītais kopprodukts mūsdienās sasniedz 90 triljonus dolāru, bet sapratīsim, ka tas viss iztukšo mūsu vienīgās planētas Zeme resursus, vietā radot tikai piesārņojumu. Zeme mums atbild ar klimata izmaiņām, kad mūsu platuma grādos izretis mēdz paciemoties nevis aukstums, kas nāk no polārajiem apgabaliem, bet gan cits, kas noveļas no stratosfēras apmaiņā pret augšup plūstošo sasilumu. Tas ir tik dīvaini, ka to laikam vēl nevienā skolā neprot izskaidrot.
Pavisam satraucošs fakts ir tas, ka jaunākās tehnoloģijas steidz izmantot arī pavisam negodīgos un pat noziedzīgos nolūkos. Un te nu mēs saskaramies ar pavisam jauniem un grūti kontrolējamiem cilvēces apdraudējumiem.
Vispirms jāmin interneta un cita veida elektronisko sistēmu izmantošana blēdībām vai prastai zagšanai. Iespējas kolosāli plašas, un negodīgus cilvēkus iedrošina iespēja palikt anonīmam. Nav tādu banku kontu, pie kuriem teorētiski nespētu piekļūt ļaunprātīgi datu kramplauži. Apstākļos, kad visriņķī valda naudas kults, ikvienam dzīves neveiksminiekam piemīt sapnis iegūt naudu, milzīgi daudz naudas. Cits variants, ja ar elektronu trenkāšanas metodi iespējams kādam citam atņemt viņa īpašumus. Variantu milzum daudz, un situācija tā, ka mūsdienās blēžu saradies proporcionāli sevišķi daudz. Tāpēc nav jābrīnās, ka paši bagātākie ļaudis pasaulē savus miljardus mēdz izvietot daudzās bankās un neskaitāmos kontos.
Jaunu blēdību vilni sola kriptovalūtu sagudrošana, plašāk pazīstamo bitkoinu ieskaitot. Lieliska izdevība blēžiem slēpt savus ienākumus, atmazgāt negodīgi iegūtus miljonus un nemaksāt nodokļus. Bet arī šajā sfērā jau darbojas citi blēži, kuri cenšas, tā teikt, laupīt salaupīto.
Otra grupa nelietīgo tehnoloģiju izmantotāju saistāma ar negodīgiem politiskajiem procesiem, ieskaitot jauna tipa hibrīdkara provocēšanu. Šajā cīniņā lielākus panākumus gūst pats nelietīgākais. Klasisks piemērs ir Krievijas troļļu komandu iejaukšanās ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas vēlēšanu kampaņās. Liela daļa cilvēku ir naivi, viņi labprāt tic meliem, ja vien šie meli atbilsts viņu priekšstatiem par to, kādai jābūt sabiedrībai un jo sevišķi politiķiem. Dažkārt politiķi var strādāt no tīras sirds un absolūti godīgi pret savu tautu, bet viltus ziņu ietekmē daļa tautas vienalga nevienam neticēs. Mūsdienu datorizētais cilvēks vispār nav spējīgs ilgstoši koncentrēties, to veikli izmanto politiskie manipulatori no Krievijas. Visai reālas bažas attiecināmas arī uz Latviju, kur rudenī gaidāmas vēlēšanas. Maskavai noalgot kādu simts troļļu komandu ir daudz lētāk nekā izgatavot jaunu atombumbu. Vai daudzi no mums to saprot?
