Šā brīža atkušņa ietekmē daudzviet nokūst sniegs un uz ūdenstilpēm esošais ledus kļūst arvien nedrošāks, tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.
“Statistika liecina, ka ziemas laikā vairāki desmiti cilvēku ielūst ledū un noslīkst – pagājušajā ziemā tika izcelti divdesmit noslīkuši cilvēki un izglābti 13 uz ledus, savukārt šogad no ūdenstilpēm izcelti četri noslīkuši cilvēki, bet izglābti septiņi. Otrdien ugunsdzēsēji glābēji steidzās palīgā diviem cilvēkiem, kuri atradās uz ledus – Daugavā no ledus tika nocelts viens zemledus makšķernieks, kurš atradās uz bīstama ledus, bet Kundziņsalā kāds cilvēks bija ielūzis plānajā ledū. Pirms VUGD ierašanās citi makšķernieki jau bija ielūzušo cilvēku izcēluši un ugunsdzēsēji glābēji viņu nogādāja krastā, kur nodeva Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem,” “Ziemeļlatviju” informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšnieces pienākumu izpildītāja Inta Palkavniece.
I. Palkavniece stāsta, ka ziemas periodā ielūst ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kuri, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Ik gadu daļa cilvēku ielūza tieši savas neapdomības dēļ. Kā piemēru I. Palkavniece min vairākus gadījumus. “2016. gada sākumā divi iedzīvotāji vizinājās pa Daugavu ar sniega motocikliem un ielūza, bet citviet cilvēki mēģināja šķērsot Daugavu ar slēpēm. Piemēram, janvāra sākumā Ilūkstes novada Dvietes pagastā divi cilvēki bija slidojuši uz ledus un ielūzuši, bet, par laimi, viņiem izdevās izkļūt krastā pašu spēkiem. Bet nedēļu vēlāk Skrundas novadā kāds cilvēks bija devies uz Ventas upi makšķerēt un, iespējams, ielūzis ledū, jo nebija atgriezies. Notikuma vietā tika atrasti bez uzraudzības atstāti makšķerēšanas piederumi un pārbaudīta vieta, kur cilvēks varētu būt ielūzis. Ugunsdzēsēji glābēji tikai pēc vairāku dienu meklēšanas darbiem atrada noslīkušo vīrieti,” saka I. Palkavniece.
VUGD atgādina, ka vecākiem ir savlaicīgi ar bērniem jāpārrunā drošības jautājumi, kas saistīti ar atrašanos pie aizsalušām ūdenstilpēm, lai pavasara brīvlaiks nepārvērstos traģēdijā, neciestu un neietu bojā bērni. Bērnu vecākiem un citiem pieaugušajiem jāņem vērā, ka bērni mācās no tā, kā rīkojas viņu vecāki un citi pieaugušie – ja viņi būs neapdomīgi un pārkāps drošības noteikumus, tad tā rīkosies arī bērni, jo domās, ka tas ir pareizi.
I. Palkavniece norāda, ka ikviens ir līdzatbildīgs par savu drošību, tāpēc, vai ieklausīties aicinājumā nedoties uz ledus vai ne, tas jau paliek ikkatra paša ziņā. Tomēr VUGD uzsver, ka uz ūdenstilpnēm izveidojusies ledus kārta ne vienmēr ir pietiekami bieza, lai varētu izturēt cilvēku svaru.
