Atbildot uz man adresēto atklāto vēstuli “Ziemeļlatvijas” 13. marta numurā par Merķeļa ielas 15 renovāciju, gribu teikt sekojošo.
Lielākā daļa daudzdzīvokļu māju Valkā ir celtas PSRS laikā, kad celtniecības kvalitāte, siltumsistēma, energoefektivitāte bija zemā vai ļoti zemā līmenī.
Tāpēc gaisā izkūp gan daudz siltuma, par kuru maksā iedzīvotāji, gan daudzi savos dzīvokļos jūtas nekomfortabli. Iedzīvotājiem nav iespējas pašiem regulēt apkuri dzīvoklī un līdz ar to – pašiem ietekmēt maksājumu par siltumenerģiju. Ir iespējams regulēt siltumu tikai visā mājā. Daļā mājas ir auksti, daļā – karsti.
Vienīgais veids, kā to novērst, ir māju siltināšana, ar to saprotot ne tikai mājas siltumizolāciju, bet arī pašas mājas apkures sistēmas atjaunošanu.
Un šiem mērķiem ir pieejami ES fondu līdzekļi.
Valmierā šos siltināšanas projektus un birokrātiskās procedūras veic pašu iedzīvotāju veidoti kooperatīvi. Valkā iedzīvotāju aktivitāte šajā jomā ir bijusi zema. Faktiski mums nav neviena iedzīvotāju veidota kooperatīva vai iedzīvotāju veidotas apsaimniekošanas organizācijas, tāpēc SIA “Valkas Namsaimnieks” kopā ar novada domi ir ieguldījusi daudz laika un enerģijas, lai māju siltināšana notiktu.
Jāpiebilst, ka mājai jāatbilst stingri noteiktiem kritērijiem, un šim procesam jāpiekrīt ne mazāk kā divām trešdaļām dzīvokļu īpašnieku. Un viens no galvenajiem nosacījumiem ir īrnieku maksātspēja un maksāšanas disciplīna, citādi bankas nepieciešamo finansējumu nepiešķir.
Ko mājā darīt, kāda apjoma darbu veikt, arī lemj iedzīvotāju vairākums. Par to ir notikušas vairākas sapulces, iedzīvotājiem ir arī iespēja savu viedokli izteikt aptaujā, un Merķeļa ielas 15. mājā iedzīvotājiem šī aptauja notiek līdz 26. martam.
Par visām niansēm, jautājumiem, iedzīvotāji var vērsties SIA “Valkas Namsaimnieks” un nepieciešamības gadījumā jautājumi tiks izskaidroti arī krievu valodā. Starp citu, Raiņa 18 un Merķeļa 13a māju iedzīvotāji uz SIA “Valkas Namsaimnieks” pēc skaidrojumiem dodas diezgan aktīvi, līdz šim no Merķeļa 15. mājas ir bijis tikai viens cilvēks.
Merķeļa 15 ir lielākā daudzdzīvokļu (78 dzīvokļi) māja pilsētā. Celtniecības darbiem tika veikts iepirkums, kurā izdevīgākais (arī lētākais) piedāvājums bija SIA “Plastik”.
Projekta kopējās izmaksas ir 938 307,59 eiro.
Projekta attiecināmās izmaksas ir 707 021,05 eiro.
Projekta neattiecināmās izmaksas – 231 286,54 eiro, tai skaitā 125 330,71 eiro pagalma labiekārtošanas darbiem.
Aizdevums AS “Citadele banka” tiek ņemts 569117,07 eiro uz 15 gadiem ar procentu likmi 2,95%.
ES dāvinājums ir 353 510,53 eiro.
Mājas uzkrājums 30957,68 eiro. Pēdējos gados apzināti neveicām lielākus remontdarbus, jo ēka tika gatavota renovācijai.
Nav taisnība, ka kāda daļa no mājas apsaimniekošanas maksas uzkrājuma būtu pazudusi.
Lai veicinātu šo māju siltināšanas procesu, Valkas novada pašvaldība pieņēma lēmumu atmaksāt tos līdzekļus, kuri domes bilancē bija 2009. gadā.
A. Avotas kundzei SIA “Valkas Namsaimnieks” valdes loceklis Ivo Meļķis jau izskaidroja – ja dzīvokļu īpašnieki lems par renovāciju, tad ventilācijas tīrīšana un remonts būs iekļauts renovācijas darbos. Ja būs pret renovāciju, tad ieplānosim šos darbus.
Mājā tiks atjaunota apkures sistēma – nomainīti stāvvadi, radiatori. Pie visiem radiatoriem būs termostata galvas, kas dos iespēju regulēt temperatūru dzīvoklī (ne zemāku par 160). Pie katra radiatora būs allokators (skaitītājs). Norēķins par apkuri 100% netiks ņemts no allokatoriem, jo apsildītas tiek arī kāpņutelpas un tāpat būs zudumi uz stāvvadu rēķina. Provizoriski varētu būt 70% pēc allokatoriem, 30% pēc kopējā skaitītāja.
Vidējais ikmēneša maksājums būtu
0,65 eiro mēnesī par 1 m2 par attiecināmām izmaksām.
0,40 eiro mēnesī par 1 m2 par neattiecināmām izmaksām.
Par ekonomiju. Pēc renovācijas siltumenerģijas ekonomija būs ap 50%, un iedzīvotājiem būs dota iespēja arī pašiem ietekmēt maksājumu par siltumenerģiju, noregulējot apkuri dzīvoklī. Prakse rāda, ka ar regulēšanu vēl var ietaupīt 10–20%.
Paši iedzīvotāji vēlējās, lai projektā tiktu iekļauti arī pagalma labiekārtošanas darbi. Manuprāt, tas ir ļoti loģiski, jo tas ļaus dzīvot sakārtotā vidē.
Jāpiebilst, ka katra iedzīvotāja ieguldījums beigu beigās atgriežas katra iedzīvotāja maciņā gan tiešā, gan netiešā veidā.
Tas ir, mazāki maksājumi par apkuri, un būtiski pieaug paša dzīvokļa tirgus vērtība. Mēs redzam – ja dzīvokļi tiek pārdoti jau siltinātajās mājās, tos iespējams pārdot vairākas reizes dārgāk nekā nesiltinātā mājā.
Esmu pārliecināts, ka beigās arī vēstules autore būs priecīga, kad projekts būs pabeigts, un viņa sajutīs tos ieguvumus, ko es minēju. Un aicinu arī citu māju iedzīvotājus izmantot šo iespēju saņemt būtisku ieguldījuma daļu kā dāvinājumu, jo, ļoti iespējams, šī ir pēdējā tāda iespēja.
