Neesmu dzirdējusi, kā citur, bet šomēnes “Sadales tīkla” elektriķiem vismaz mūsu pusē ir darba pilnas rokas. Ieraugot savus elektroenerģijas rēķinus par janvāri, cilvēki izvēlas samazināt pieslēguma jaudu, lai turpmāk būtu jāmaksā mazāk, un izsauc meistarus.
Kad 9. februārī Smiltenē darba vizītē ieradās ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un satikās ar novada uzņēmējiem, vēl nekas neliecināja par to, ka jau pēc dažām dienām ministrs nonāks zem demisijas pieprasījuma āmura straujā elektroenerģijas sadārdzinājuma dēļ, ko it īpaši izjūt lauksaimnieki, kuriem elektrības patēriņš ir sezonāls. Smiltenē uz šo problēmu ministram nenorādīja neviens sarunā klātesošais uzņēmējs, – varbūt tāpēc, ka rēķinus par janvāri vēl nebija saņēmuši, bet varbūt tāpēc, ka viņus elektroenerģijas sadārdzinājums neskar (atkarībā no nozares).
Savas mājsaimniecības rēķinu toreiz jau biju saņēmusi un, ieraugot gala ciparu, sāku pētīt, kur tad slēpjas sadārdzinājums pie vienāda elektrības patēriņa, līdz atradu vainīgo – jaunu maksājuma pozīciju, kas saucas “jaudas obligātā iepirkuma komponente (OIK) par pieslēgumu”. Kad ministrs novada uzņēmējiem stāstīja par OIK finansēšanas modeļa izmaiņām no
1. janvāra, ar interesi klausījos, lai saprastu, kāpēc mans elektrības rēķins ir lielāks. Secināju, ka, vienkāršoti sakot, tā ir manas mājsaimniecības obligāta subsīdija par labu Latvijas tautsaimniecībai. Proti, reformas mērķis esot samazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus un tādējādi būtiski palielināt uzņēmumu konkurētspēju un radīt labvēlīgus apstākļus darbības attīstīšanai Latvijā, bet daļai mājsaimniecību gan rēķini sadārdzināsies, skaidroja ministrs. Esmu uzklausījusi uzņēmējus sakām, ka elektroenerģijas resursi Latvijā ir dārgākie šajā Eiropas reģionā. Laikam jau tāpēc ne velti uzsākta šāda reforma. Diemžēl ar jauno OIK modeli kaut kas nav kārtībā, jo tas sit ne tikai vienu daļu mājsaimniecību, bet arī ražošanas nozares, kaut vai to pašu lauksaimniecību.
Bet tas zināmā mērā pat šokējošais, ko redzu savas mājsaimniecības rēķinā, ir fakts, ka maksa par pašu patērēto elektrību ir maza. Rēķina lielāko daļu un attiecīgi sadārdzinājumu pēdējo gadu laikā veido OIK komponentes un maksa par elektrības pārvades un sadales pakalpojumiem, bez kā agrāk “Latvenergo” iztika un nebūt nenobankrotēja.
