Gatavojoties Latvijas simtgadei, Smiltenes novads februārī izdeva bukletu “Pasaulē latviskākais novads Vidzemes centrā ar brīvi plīvojošu Latvijas simbolu – sarkanbaltsarkano karogu sētā!”. Tajā ar īpašiem stāstiem vēstīts par Smiltenes novadā simtgadei plānotajām aktivitātēm. Kā Smiltenes novads sagaidīs Latvijas simtgadi, vaicājām Smiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītājai Pārslai Jansonei, kura ir Latvijas valsts simtgades Smiltenes novada pašvaldības koordinatore.
– Ne reizi vien medijos izskan informācija, ka Latvijas simtgades svinības izmaksās vairāk, kā varam atļauties, kā būs Smiltenes novadā?
– Mēs noteikti neesam no tiem novadiem, kas šim mērķim tērēs lielus līdzekļus. Jāsaprot viena lieta, ka arī pēc simtgades mums ir jādzīvo. Man ir prieks, ka Smiltenes novads ir viens no tiem, kas atstās paliekošas vērtības. Uzsvars ir nevis uz pasākumiem ar skaļiem aplausiem, bet uz lietām, kurās ieguldām ilgtermiņā un darām to ar sirds pieskārienu. Šogad mēs svinam Latvijas simtgadi, bet 2020. gadā Smilteni būs simts, savukārt nākamajā gadā novadam desmit gadu. Top skaista dāvana – Vecais parks, kurā jau pērn iesākās rekonstrukcijas darbi. Otra nopietna ilgtermiņa dāvana, kurā savu artavu sniedz arī novada pašvaldība, ir Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes un nodibinājuma “Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas atbalsta fonds” projekts “Gaismas ceļš caur gadsimtiem”. Šī projekta mērķis ir atjaunot un attīstīt evaņģēliski luterisko baznīcu, kas atrodas mūsu pilsētas sirdī. Šis punktiņš uz “i” ir jāuzliek.
Kā jau esmu minējusi, tā nav mana pārliecība, ka, izšaujot gaisā stundu garu salūtu, mēs vairāk mīlēsim savu zemi Latviju. Aicinu ikvienu Latvijas simtgadi sagaidīt ar iekšējo sirds tīrības sajūtu!
– Un tomēr arī Smiltenes novada ļaudis līdz pat novembrim sagaida arī dažādi kultūras un sporta pasākumi, daži no tiem notiks pirmo reizi. Ko ir vērts izcelt?
– Vairāki no pasākumiem ir tie, kas pie mums jau notikuši līdz šim, tikai tagad izgaismoti simtgades zīmē. Jauninājums būs ceļojošie lielformāta burti “Es esmu Latvija”, kas būs kā aicinājums un atgādinājums, ka Latvijas galvenā vērtība ir tās cilvēki, kuri veltījuši savu dzīvi neatkarīgas valsts tapšanai un pastāvēšanai, veido tās tagadni un liek pamatus rītdienai. Ideja ir tāda, ka šos lielformāta burtus uz 4. maija svinībām izvietosim Smiltenes pilsētas centrā, bet pēc tam līdz pat novembrim tie ceļos pa katru novada pagastu. 4. maijā kultūras pārvalde kopā ar pagastu pārvaldniekiem un kultūras namu vadītājiem aicinās uz zibakciju pilsētas centrā. Paši būsim tautas tērpos un aicināsim arī citus tajos tērpties. Katram pagastam dāvināsim baltu linu galdautu, kas tālāk dosies uz savām mājām, lai to celtu godā.
Simtgadei veltītie pasākumi notiks katrā pagastā. Redzot kopainu, tie nav tikai koncerti – fantastiskus pasākumus iecerējušas arī biedrības, Sporta pārvalde, Tūrisma informācijas centrs.
Šogad mēs nesvinēsim novada svētkus, toties maija izskaņā Jāņukalna estrādē būs Dziesmu un deju svētku ieskaņu lielkoncerts, kura tapšanā esam pieaicinājuši režisoru Valdi Lūriņu un deju kolektīvu virsvadītāju Reini Rešetinu. Šī būs tā reize, kad savās mājās redzēsim, cik skaisti un skanīgi gandrīz piecsimt mūsu novada pašdarbnieki dosies uz Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Arī šovasar būsim viens no tiem novadiem, no kura uz dziesmu svētkiem dosies rekordliels dalībnieku skaits attiecībā uz iedzīvotāju skaitu. Mēs patiesi varam būt lepni ar saviem amatiermākslas un mūzikas cilvēkiem.
Ļoti interesants pasākums “Brīvības ielas svētki” paredzēts Grundzālē. Latvija jau vispār, manā skatījumā, ir forša, mīļa un neliela lauku sēta, lai kā arī mums to gribētos dalīt reģionos un novados. Vidzemes šoseja, kas iet mums līdzās, ir kā Brīvības ielas turpinājums, un Grundzāle uz šīs “ielas” ir pēdējais pagasts mūsu novadā.
– Šogad notiks vairākas simtgadei veltītas akcijas, kurās piedalīsies Smiltenes novads?
– Katru gadu Smiltenes novada politiski represēto nodaļa dodas uz Likteņdārzu, šogad līdzi aicināsim ikvienu. Lai kā mēs gribētu ar ārkārtīgi lielu cerību lūkoties nākotnē, varam to izdarīt tikai tad, ja skaidri apzināmies pagātni. Organizēsim autobusu uz Koknesi un aicināsim līdzbraucējus noziedot noteikto naudas summu bruģakmenim ar domu, ka tajā tiks iegravēts Smiltenes vārds. Tas būs mūsu kopējais novēlējums Latvijai.
Otru šādu Vislatvijas akciju rīkosim vasaras saulgriežu laikā Blomē, kur Jeberlejas estrādē iedegsim ugunskuru. Šajā dienā ugunskuri degs apkārt visai Latvijas robežai 1836 kilometru garumā.
– Ar tikpat cēliem mērķiem un domām rudens pusē notiks mūsu pašu novadnieku rīkotie pasākumi?
– Smiltenes novada Sporta pārvalde organizēs ārkārtīgi skaistu pasākumu – velobraucienu simts kilometru garumā apkārt Smiltenes novadam, kurā ikviens iedzīvotājs varēs piedalīties, veicot kaut vienu vai divus posmus no visas distances.
Jāpiemin, ka šogad divdesmito dzimšanas dienu skaisti atzīmēs Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrs, rīkojot pasākumu “Ieriteņo simtgadē”. Šoreiz dalībniekus savus kalnu velosipēdus aicinās aizstāt ar pilsētas vai retro velosipēdiem, sporta tērpus nomainīt pret svētku drānām, lai nesteidzīgi varētu izzināt pilsētas vēsturi un pārvērtības simts gadu laikā, baudīt kopības prieku. Jau drīzumā ikviens iedzīvotājs Smiltenes novada pašvaldības mājaslapā varēs iepazīties ar mūsu novada Latvijas simtgades pasākumu plānu.
