Vai pilsētai dara kaunu ubagi? “Jā,” domā kāda smilteniete, tāpēc nosoda naudas diedelēšanu. Viņasprāt, tā slikti ietekmē pilsētas tēlu viesu acīs, tāpēc ubagotāji esot jāierobežo policijai.
Vai pilsētai dara kaunu ubagi? “Jā,” domā kāda smilteniete, tāpēc nosoda naudas diedelēšanu. Viņasprāt, tā slikti ietekmē pilsētas tēlu viesu acīs, tāpēc ubagotāji esot jāierobežo policijai.
Arī mani vairākkārt Smiltenes centrā smaidot uzrunājis gados jauns maza auguma vīrietis ar vienmēr vienādu tekstu: “Vai jums ir nedaudz laika?” Un vienmēr manī iedarbojas Rīgas ielās izstrādājies “klapes reflekss” – “neredzu, nedzirdu, nav laika”.
Iespējams, šis cilvēks varētu būt tas pats, kuru domā raksta sākumā pieminētā smilteniete. Viņa ievērojusi, ka vīrietis regulāri apstaigā Baznīcas laukumā novietotās automašīnas un ubago no cilvēkiem naudu, stāstot, ka ir invalīds. Pēc tam naudas prasītājs redzēts ēdot tirdzniecības centra kafejnīcā.
Jau minētā “klapes refleksa” dēļ mani šis vīrietis nekaitina. Ja ir cilvēki, kuri viņam dod naudu, tad lai jau viņš pelna sev vēdera tiesu. Drūmāki izskatās saieti, kurus dienas laikā Smiltenes centrā pie baznīcas rīko vīri un sievas ar alkoholisma zīmogu sejā, ieņēmuši ērtos soliņus.
Vietējā vara var vērsties pret ubagošanu un dīkdienību, izmantojot par ieroci pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumus. Taču – uzmanību! Cik daudz mēs drīkstam ierobežot citus cilvēkus viņu dzīves izpausmēs?
Ir laba filma “Krutie kruķi”. Anglijas mazpilsētiņas “krējums” ļoti vēlējās uzvarēt kārtīgākās pilsētas konkursā, tāpēc novāca līdzpilsoņus, kuri neiederējās viņu būvētajā idillē. Melnā komēdija gan, bet nu ļoti dzīves gudra.
