Ņemot vērā, ka aizvadītajā gadā Valkas novadā dzimušo skaits ir sarucis, bet mirušo – nedaudz audzis, demogrāfiskā situācija novadā diemžēl nav uzlabojusies. Dabiskais pieaugums ir izteikti negatīvs, jo mirstība gandrīz divas reizes jeb par 74 pārsniedza dzimstību. Diemžēl šī starpība ir lielāka kā iepriekšējos gados. Novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Māra Zeltiņa informē, ka pērn reģistrēti
78 jaundzimušie, 39 laulības un 152 mirušie.
Turklāt aizvadītajā gadā Dzimtsarakstu nodaļā veikti 26 papildinājumi un labojumi reģistros, bijušas sešas vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas lietas. Ir arī sagatavotas un izsniegtas 342 ģerboņapliecības, kā arī 69 izziņas un izraksti.
Vecāki bērniem dod divus vārdus
2017. gadā novada Dzimtsarakstu nodaļā sastādīti 78 dzimšanas reģistri. M. Zeltiņa secina, ka tas ir par septiņiem jaundzimušajiem mazāk nekā 2016. gadā. No reģistrētajiem 78 jaundzimušajiem 38 ir meitenītes un 40 zēni. 35 bērni jeb 47 procenti dzimuši vecākiem esot laulībā. Savukārt 40 jaundzimušo reģistri sastādīti pamatojoties uz vecāku kopīgu iesniegumu par paternitātes atzīšanu, bet trijos dzimšanas reģistros ziņu par tēvu nav.
Aizvadītajā gadā novada 29 ģimenes sagaidījušas savu pirmdzimto, 20 gadījumos bērns bija otrais ģimenē, 18 – trešie, septiņi – ceturtie, viens – piektais, divi – sestie un viens – desmitais.
Vismazāk jaundzimušo reģistrēts jūlijā un novembrī, kad novadā piedzima tikai pa diviem bērniņiem, visvairāk martā un maijā – pa deviņiem un jūnijā – desmit. Pērn vispopulārākie meiteņu vārdi bija Estere un Grēta. Tos vecāki izvēlējušies trijos gadījumos. Divos gadījumos vecāki savu meitiņu nosaukuši par Mariju, Melāniju un Alisi. Zēniem aizvadītajā gadā populārākais vārds bija Kristers. Šajā vārdā nosaukti puisīši trijās ģimenēs. Divas reizes zēnu dzimšanas apliecībās ierakstīti vārdi Kārlis un Valters. Dati liecina, ka joprojām turpina pieaugt to bērnu skaits, kam vecāki devuši divus vārdus – pērn divos vārdos nosauktas deviņas meitenītes un 10 puisīši.
Pieaudzis mirušo
vidējais vecums
Diemžēl dati liecina, ka pērn audzis reģistrēto mirušo skaits – Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 152 miršanas. Tas ir par sešiem gadījumiem vairāk nekā 2016. gadā. Aizsaulē aizgājušas 82 sievietes un 70 vīrieši. Pērn miris 91 valcēnietis, desmit ērģemieši, seši kārķēnieši, 25 Valkas pagasta iedzīvotāji, trīs vijciemieši, deviņi zvārtavieši un astoņi citās pašvaldībās dzīvojošie. Par laimi, nav reģistrēti zīdaiņu un bērnu miršanas gadījumi. Samazinājies arī mirušo skaits spēka gados, tāpēc pieaudzis mirušo vidējais vecums. Vecumā līdz 50 gadiem miruši pieci cilvēki, no 52 līdz 60 gadiem – 13, no 61 līdz 70 gadiem – 33, no 71 līdz 80 gadiem – 45, no 81 līdz 90 gadiem – 41, bet vecuma grupā virs 90 gadiem – 15. Vislielākais mirušo cilvēku skaits ir bijis gada pirmajā pusē: februārī miruši 16, martā – 19, jūnijā – 20, bet vismazākais – gada beigās. Proti, novembrī un decembrī reģistrēti pa astoņiem miršanas gadījumiem. Savukārt novadam vismelnākās dienas bija 17. februāris, 22. jūnijs un 30. jūlijs, jo šajās dienās Dzimtsarakstu nodaļā tika reģistrēti trīs miršanas gadījumi.
Populārākie kāzu mēneši –
jūlijs un augusts
Salīdzinot ar 2016. gadu, kad novadā bija noslēgtas 36 laulības, 2017. gadā to skaits ir nedaudz palielinājies un sasniedzis 39. Pirmajā laulībā stājušies 29 vīrieši un 27 sievietes, laimi otro reizi mēģinājuši atrast deviņi vīrieši un 10 sievietes, bet divas dāmas un viens kungs otro pusīti apņēma trešo reizi. Jaunākajam līgavainim bija 22 gadi, vecākajam – 80, jaunākajai līgavai – 22 gadi, vecākajai – 79. Līdzīgi kā citus gadus populārākie kāzu mēneši bijuši jūlijs un augusts. Maiju par kāzu mēnesi izvēlējās pieci pāri, kuri savas attiecības juridiski noformēja Valkas novada domes par godu Starptautiskajai ģimenes dienai rīkotajā svinīgajā laulību ceremonijā. Jaunajiem pāriem nebija jāmaksā par svinīgo ceremoniju, bet tikai valsts nodeva 14 eiro apmērā. M. Zeltiņa atgādina, ka šī bezmaksas laulību akcija paredzēta pāriem, kuri nevēlas vai nevar atļauties rīkot lielas kāzas ar daudziem viesiem, bet šo svinīgo brīdi vēlas pavadīt tikai ar saviem vedējiem un vistuvākajiem. Arī šogad ir plānota šī labas atsauksmes ieguvusī akcija. Tā būs 12. maijā. M. Zeltiņa aicina pārus pieteikties līdz 11. aprīlim.
Šajā dienā notiks arī svinīgs pasākums iepriekšējā gadā dzimušajiem Valkas novada bērniem.
Var pārreģistrēt ārzemēs reģistrētu civilstāvokļa akta reģistru
M. Zeltiņa atgādina, ka novada Dzimtsarakstu nodaļā iedzīvotāji var deklarēt dzīvesvietu un saņemt izziņu par deklarēto dzīvesvietu, kā arī Dzimtsarakstu nodaļa lemj par deklarētās dzīvesvietas anulēšanu.
Pērn Dzimtsarakstu nodaļā savu dzīvesvietu deklarēja 446 personas. 2017. gadā Valkas novadā kopā dzīvesvietu piedeklarējušas 662 personas, tai skaitā Valkā – 457, Ērģemes pagastā – 48, Kārķu pagastā – 30, Valkas pagastā – 75, Vijciema pagastā – 28, bet Zvārtavas pagastā – 24. Savukārt no novada izdeklarējušies 522 iedzīvotāji. Nodaļa pieņēmusi lēmumu par 68 personu deklarētās dzīvesvietas anulēšanu.
M. Zeltiņa stāsta, ka kopš 2017. gada Latvijas dzimtsarakstu nodaļās ir iespēja pārreģistrēt ārzemēs reģistrētu civilstāvokļa akta reģistru, ja tajā ir nepieciešams veikt kādu papildinājumu vai labojumu, ko nepieļauj attiecīgās valsts likumdošana. Piemēram, kādā valstī vientuļajai māmiņai piedzimis bērniņš. Pēc kāda laika māte stājusies laulībā, kā rezultātā viņa ir nomainījusi uzvārdu un vēlas to nomainīt arī savam bērnam, bet šīs attiecīgās valsts likumdošana šādu iespēju neparedz. Savukārt Latvijas likumdošana paredz, aizstāvot bērnu intereses, ka bērnam ar vecākiem ir labi būt vienā uzvārdā. Pēc sarakstes ar attiecīgās valsts atbildīgo iestādi Dzimtsarakstu nodaļa pārreģistrē šo reģistru. M. Zeltiņa prognozē, ka šis pakalpojums varētu interesēt daudzus iedzīvotājus, kuri dzīvo un strādā ārzemēs.
UZZIŅAI
Pirmā deklarētā dzīvesvieta Valkas novada jaundzimušajiem 2017. gadā:
Valkā – 40
Valkas pagastā – 15
Ērģemes pagastā – 9
Vijciema pagastā – 7
Zvārtavas pagastā – 2
Kārķu pagastā – 1
citās Latvijas pašvaldībās – 4
