Vienā vārdā varētu pateikt žēl. Bet tās jau nebūtu pārdomas. Žēl, ka šodien kaut ko sasniegt un uzsākt var tikai tie cilvēki, kuriem ir nauda vai draugi – ierēdņi Saeimā vai vietējās domēs; citādi sēdi, kāds esi, – neviens tevi neredz, nedzird un negrib ieraudzīt. Žēl, ka ierēdņi melo gan laikrakstos, gan acīs skatīdamies, bet aizmirst, ka, lai viņi sēdētu siltajās vietās, tas vienkāršais gāja vēlēt. Un nav ko brīnīties, ka vēlēt aiziet ap 40% vēlēt tiesīgo, jo gluži vienkārši nav par ko vēlēt. Žēl, ka visur, kur vērsies pēc padoma vai palīdzības, atbilde ir vienāda (gan domēs, gan ministrijās) – mēs nevaram, mēs nedrīkstam, mēs par to neatbildam utt. Bet tad rodas viens vienīgs jautājums, tad kāpēc šajos resoros sēž tik daudz šo “nevarēšu”, bet, kad jāsaņem ne mazās algas un prēmijas, tad gan drīkst, var un pat vajag!!! Žēl, ka mums ir tik daudz dažādu lēmumu, likumu (nepārdomātu), postulātu un citu papīrīšu, aiz kuriem pazūd cilvēcība, līdzcietība un vēlme palīdzēt tiem, kuriem šī palīdzība ir nepieciešama.
Šajā vietā vēlos novēlēt jaunajā gadā Smiltenes Sociālā dienesta kādai darbiniecei tomēr iemācīties kļūt pretimnākošākai un atrast drosmi pārkāpt pāri pašai sev. Viņa to noteikti pati zinās! Žēl, ka mēs savu ambīciju dēļ un slavas kārē noniecinām, pazemojam un nomelnojam citus. Bet šādi iegūta ievērība nav ilga, jo cilvēki tomēr nav muļķi. Žēl, jā, patiešām žēl, ka mēs, latvieši, viens otru drīzāk pagrūdīsim, ja kādam ies grūtāk, nekā palīdzēsim un kopīgi meklēsim atbildes un tad brīnāmies, kāpēc tik daudzi jau ir aizbraukuši no Latvijas un brauc vēl joprojām. Žēl, bet esam aizmirsuši 4. maija laimes asaras, prieku par labi padarītu darbu, cieņu un patiesu tautas laimi!!! Baltijas ceļa vienotību un patriotismu, lielo vēlmi vienoties par savu zemi, tautu un jā, jā, arī par jums, augsti sēdošie Saeimas deputāti un ministri, kuri šodien tautai ir tik nepieejami un neaizsniedzami. Par jums, vietēja domju vadītāji un arī deputāti, kuriem ir labi, kā ir, lai tikai tie iedzīvotāji liktu mierā un netraucētu ar savām idejām. Vai tāpēc cēlām un gājām uz barikādēm, cīnoties par brīvību, bet ne šādu!!!
Izmantojot izdevību, lūdzu atsaukties kādu, kam interesētu atbalstīt manu projektu par mājražotāju izstrādājumu veikaliņa izveidošanu.
Piebildīšu, ka šo projektu savā laikā atbalstīja un pabalstu, laikam jau, pareizāk sakot, finansējumu, apsolīja Aigars Štokenberga kungs, tikai Smiltenes domes atbalsta pietrūka. Šis nebūs tikai veikaliņš, bet arī pakalpojumu sniegšanas vieta. Tuvāk – personīgā sarunā.
Vēlot cilvēcību, atsaucību un sapratni –
Gunta Drone Smiltenē
