Koalīcijas vairākums atbalsta pāreju uz mācībām latviešu valodā sešu gadu laikā

Koalīcijas partiju vairākums atbalsta pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā īstenot sešu gadu laikā, sākot no 2023./2024.mācību gada, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pašlaik mazākumtautību pamatskolās valsts valodā norit 50% līdz 80% mācību procesa, bet vidusskolās – viss mācību process, saglabājot skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Saeimai jau šonedēļ būs jāskata Nacionālās apvienības (NA) piedāvātie grozījumi Izglītības likumā, ar kuriem partija piedāvā jau no nākamā mācību gada Latvijā pilnībā pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā. NA piedāvā ar 2022./2023.mācību gadu pilnībā pāriet uz mācībām latviski gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības posmā.

Koalīcijā idejai kopumā ir atbalsts, taču ne tik straujā tempā, kādā to piedāvā NA.

“Svarīgi ir stiprināt sabiedrības vienotību un saliedētību”, tāpēc visa koalīcija ir atbalstījusi virzību uz mērķi par vienotu skolu sistēmu, kurā bērni netiek dalīti pēc dzimtās valodas un kura balstīsies uz mācībām valsts valodā, izteicās Kariņš. Tādējādi bērni vairs “netiks šķiroti pēc mācību valodas”, kas arī stiprinās valsti un sabiedrību, uzsvēra valdības vadītājs.

Izglītības ministre Anita Muižniece (JKP) vērtēja – lai stiprinātu valsts valodas lomu izglītības iestādēs, nepieciešams noslēgt iepriekš sākto pāreju uz mācībām valsts valodā. Izglītības un zinātnes ministrija gatavo un tuvākā mēneša līdz pusotra laikā paredzējusi valdībā iesniegt likumprojektu pakotni par attiecīgām izmaiņām, pauda politiķe.

Praksē tas nozīmētu pakāpenisku atteikšanos no mazākumtautību valodas mācību programmām, sākot ar 2023./2024.mācību gadu attiecībā uz 1.-7.klašu skolēniem, kuri no šī mācību gada sāktu mācības latviešu valodas plūsmā jeb vienā programmā, skaidroja ministre.

Pirmsskolās, arī tajās, kur ir mazākumtautību programmas, jau tiek izmantota latviešu valodas programma, atzīmēja Muižniece. Svarīgi ir saglabāt iespēju moduļu vai atsevišķu kursu veidā joprojām apgūt mazākumtautību valodu, vēsturi, kultūru un ģeogrāfiju, it īpaši rēķinoties ar to, ka Latvijā var nonākt liels skaits kara bēgļu no Ukrainas, sacīja politiķe.

Komentējot koalīcijas partneru viedokļus par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā, Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Raivis Dzintars pauda, ka pozitīvā ziņa šajā aspektā ir fakts, ka valdību veidojošo partiju vidū ir vienprātība, ka šis ir pareizais virziens, kurā doties. Reizē viņš atklāja, ka starp politiskajiem spēkiem ir domstarpības par laika rāmi, kādā mērķis īstenojams.

Dzintars skaidroja, ka, NA ieskatā, jau šobrīd būtu nepieciešams mērķi pāriet uz mācībām valsts valodā nostiprināt kā likuma normu, vēl diskutējot par termiņiem. “Pat ja šī iniciatīva negūs ceturtdien Saeimas un koalīcijas atbalstu, mēs vismaz šobrīd jūtam gatavību uz šo mērķi virzīties. Protams, drošāk mēs justos pie likuma ceļa, jo jau faktiski pagājušā gada martā mēs bijām saņēmuši no izglītības un zinātnes ministres plānu par pāreju uz mācībām valsts valodā, bet līdz šim brīdim tas nav noticis,” sacīja NA līderis.

Vienlaikus, runājot ar pašreizējo jomas ministri Muižnieci, Dzintaram esot radusies pārliecība, ka apņemšanās ir kopīga, tādēļ partija būs gatava sniegt nepieciešamo atbalstu ieceres īstenošanai.

Arī “Attīstībai/Par!” atbalsta vienotu skolu, tā vienmēr bijusi daļa no partiju apvienības skatījuma uz nākotni, pauda iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP). “Tajā pašā laikā šim procesam ir jābūt pakāpeniskam, ņemot vērā gan mūsu izglītības sistēmas spējas, gan arī ņemot vērā bērnu un viņu vecāku informēšanu, lai katram bērnam neatkarīgi no izcelsmes šī pāreja nebūtu grūta, bet mums visiem kopā tā dotu vienotu nāciju,” sacīja ministre.

Jau ziņots, ka iepriekš Muižniece aicināja visiem Latvijas dzīvojošiem bērniem nodrošināt vienādu kvalitatīvu izglītību un tikai valsts valodā. Aicinājumu ministre pamatoja ar Krievijas amatpersonu paziņojumu, ka Ukraina nekad nav pastāvējusi kā valsts esot tikai apliecinājis to, cik svarīgi ir stiprināt savas valsts pamatvērtības, tostarp valsts valodu.

Tikmēr NA rosinājusi izglītību tikai latviešu valodā skolās noteikt jau no nākamā mācību gada jeb no 2022.gada septembra, informēja politiskā spēka pārstāvji. Partija arī Saeimā iesniegusi attiecīgus likuma grozījumus.