Nekas tāds vēl nav piedzīvots! Tā par šās ziemas klimatiskajiem apstākļiem izsakās pat cilvēki, kuru mūžs jau mērojams teju astoņu desmitu gadu garumā.
Vēl aizvadītās nedēļas nogalē valcēnieši Igaunijas purvos lasīja dzērvenes, kurām tikai tagad bijusi īstā gatavība un labāka garša nekā rudenī. Cilvēki mežā ap gadumiju uzgājuši gailenes. Smiltenes pusē dārzos janvāra sākumā dažviet uzziedējušas sniega rozes un hiacintes.
Taču tagad ziema grib atgūt nokavēto un nāk ar bargu kailsalu, kas sirmus matus var piebaidīt visiem lauksaimniekiem, kuru laukos aug ziemāji, jo var nākties tos pārsēt.
“Jau droši var teikt, ka būs diezgan bargs kailsals,” “Ziemeļlatvijai” atzīst Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis, ar kuru vakar, 8, janvārī, sazinājāmies, lai uzzinātu, kādi laikapstākļi mūs gaida gan tuvākajā laikā, gan ilgtermiņā, proti, atlikušās ziemas garumā.
“Izskatās, ka tuvākās dienas līdz šai trešdienai būs ar nelielu salu, un tad nedēļas otrajā pusē sals kļūs arvien bargāks. Šobrīd grūti pateikt kulminācijas brīdi, bet, domājams, tas būs no sestdienas līdz otrdienai, kad naktīs temperatūra noslīdēs zem mīnus 10 grādiem. Diez vai būs naktis, kad būs aukstāks par mīnus 20 grādiem, bet tuvu tam brīžiem varētu būt,” vēsta T. Bricis.
Viņš iesaka dārzkopjiem laikus nosegt ziemcietes, rozes un pret salu jutīgākās augļu koku šķirnes.
Ziemājus gaida briesmas
Savukārt lauksaimniekiem savus ziemāju laukus nosegt nav iespējams. T. Bricis arī norāda, ka nokrišņi šonedēļ nav gaidāmi, bet tā sniega sega, kas parādījās naktī uz 8. janvāri, ir par plānu, lai pasargātu sējumus no sala. Proti, jārēķinās arī ar to, ka gaiss ir sauss, arī sniegs iztvaiko un, ja vēl uznāk vējš, tad no sniega segas nekas pāri nepaliks.
“Latvijā nav neviena pētījuma, kad meteorologi un lauksaimnieki būtu sanākuši kopā un izstrādājuši pētījumu, kādos apstākļos kailsals sāk būtiski postīt. Taču domāju, ka tuvāko dienu laikā sējumiem var klāties diezgan slikti,” atzīst T. Bricis un uzsver, ka kailsals ir viens no briesmīgākajiem laika apstākļiem.
Tam piekrīt Smiltenes novada Brantu pagasta lauksaimniecības uzņēmuma “Vidzemīte” galvenā agronome Biruta Sorokina un atceras kādu ziemu, kad nācās pārsēt visus ziemas kviešu sējumus, kaut gan parasti jutīgāks pret salu ir rapsis.
B. Sorokina vēl cer, ka šajā pusē kailsals nebūs pārāk bargs un ziemāji izdzīvos, kaut gan tas ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem: augsnes struktūras, mitruma pakāpes, no tā, cik labi augs aizgājis ziemot. Diemžēl savu sliktumu devušas pērnās vasaras un rudens lietavas, kad vairākums lauksaimnieku nokavēja optimālo ziemāju sēšanas termiņu, un tas tagad attiecīgi ietekmē auga pārziemošanu. Piedevām lija arī ziemā, zeme laukos ir samirkusi, slapja, un ziemājiem tas ir papildu mīnuss.
“Daba mums liek norūdīties. Ar katru gadu arvien grūtāk ir prognozēt laika apstākļus un saimniekot. Taču zemnieks ir sīksts. Viņš sēs tāpat,” piebilst B. Sorokina.
Siltuma periods atnāks vēl
Anticiklons, kas tagad izveidojies, pēc T. Briča teiktā “dzīvos” vienu nedēļu līdz 10 dienas.
Ar ilgtermiņa prognozēm atlikušajiem ziemas mēnešiem LTV laika ziņu redaktors neaizraujas, jo tās neesot pārāk ticamas. Piemēram, pērn bijušas ilgtermiņa prognozes, kas norādīja uz aukstumu ziemas sākumā, taču pilnīgi neviena no tām nepiepildījās.
Vienīgās šobrīd drošās tendences esot tās, ka pēc aukstuma, kas tagad uznāks, visticamāk sekos atkušņi un siltuma periods.
“Nav datu, kas norādītu, ka ziemas otra daļa būs noturīga ar salu un sniegu. Tas, ka vēl februārī var uznākt sals un uzsnigt sniegs, ir iespējams, taču galvenā tendence ir tā, ka temperatūra mēnešu griezumā tomēr saglabāsies virs normas,” norāda T. Bricis.
Ziema – raiba, pavasaris – vēls
Tikmēr cilvēki ir nocietušies pēc sniega un, kamēr tā nav, paši sev un citiem rada ziemas sajūtu, palīgā ņemot pat skābbarības rulonus.
Piemēram, sociālajos tīklos klejo fotogrāfijas ar amizantu pāri – sniegavīru un sniegasievu, kurus netālu no Vidzemes šosejas un Mēru ceļa pagrieziena Smiltenes novada Bilskas pagastā, zemnieku saimniecības “Palejas” laukā, uzcēluši vietējie iedzīvotāji.
“Bijām liela kompānija – gan pieaugušie, gan bērni,” stāsta Bilskas pagasta iedzīvotājs
Zigmunds Treisners un piebilst, ka ideja radusies viņa māsai Jogitai Lucānei. Tā nu sniegavīru celšanai paņemti turpat uz lauka esošie skābbarības ruloni. Rokas, pogas, deguns, acis uzzīmētas ar krāsām. Sniegavīram uz galvas uzlikta bļoda, bet sniegasievai – lakats.
Tik siltu un lietainu ziemu, kāda bijusi līdz šim, Zigmunds neatceras. Tādu neatceras arī Sedas iedzīvotāja laika vērotāja Emīlija Stepanova, kura pārkāpusi 80 gadu slieksnim.
Taču jau piektdien 5. janvārī, Emīlijas kundze “Ziemeļlatvijai” prognozēja, ka tuvojas liels kailsals un ieteica ar egļu skujām apsegt zemenes, ko viņa pati jau esot izdarījusi.
Taču kailsals ilgi neturēsies, prognozē E. Stepanova. Tāpat viņa netic, ka lietavu radītie ūdeņi izžūs.
“Ja pērkons uznāk oktobrī, kā bija 2017. gada rudenī, tad ziema būs raiba. Pavasaris būs vēls, jo kokiem ilgi lapas krita,” savos vērojumos dalās Emīlijas kundze un iesaka lauksaimniekiem par gaidāmo ražu nelielīties, kamēr tā vēl nav klētī.
