Tu man iemācīji
Manām gludām rokām iemācīji
Dziļu nogurumu klusi pārvarēt,
Kad tīrumā ej zemi kopt
Un tās dzīvo elpu just.
Manām deju kājām iemācīji
Zābakus kā zīda kurpes vilkt,
Kad tīrumā ej darbu veikt
Un daudzas stundas neskaitīt.
Manām dvēseles stīgām iemācīji
Baltas goda drānas vilkt,
Kad tīrumu ej acīm glāstīt
Un rīta sauli agri sveikt.
Tagad rokām viegli zemē
Dziļo nogurumu pacelt debesīs,
Kājām zābaki kā mīļi draugi
Un baltās goda drānās ir viss lauks.
