Māris Brikmanis, pensionārs:
– Jā, dabiski! Es to vien daru, kā palīdzu cilvēkiem ikdienā, padarot dažādus darbiņus saimniecībā. Daru to ar prieku. Ja cilvēkajam vajag, kāpēc nepalīdzēt, ja es to māku un varu.
Inese Lipstoka, skolotāja:
– Jā! Dzīvoju Smiltenē pie vienas tantes un palīdzu viņai, cik vien spēju. Nekad neatsaku palīdzību, jo īpaši vecākiem cilvēkiem. Vēlme palīdzēt līdzcilvēkiem manī ir ieaudzināta, man tas šķiet pašsaprotami. Kopā ar saviem skolēniem braucām uz suņu patversmi, viņi dāvināja suņiem barību un sedziņas, pēc tam devās pastaigā.
Paula Stīpniece, skolniece:
– Jā! Mans pašreizējais mērķis ir tāds, kad izaugšu, gribu palīdzēt bērniem, kurus apsaukā. Arī tagad cenšos to īstenot. Man tas ir svarīgi, jo pati esmu to piedzīvojusi, negribu, lai citiem ir tāpat. Es aizstāvu un arī mierinu tos, kurus apsaukā un izsmej. Arī iesaku, kā rīkoties tādā situācijā.
