Sākšu ar to, ka Tavu lasītāju vidū ir tādi, sak, ko nu es, man jau vienalga, gan jau kāds manā vietā… Es piederu pie otrās sugas, kam šis tas krīt acīs, nu pie tiem kašķīgajiem.
Lasu, kas notiek Smiltenē, priecājoties par “Smiltenes piena” panākumiem. Kā parasti, laurus plūc arī “Madara ‘89” Egīla Butkas vadībā.
Tad nu, lūdzu, mīļās korespondentītes, iegriezieties veikalā “top!” Centrs ar fotokameru un paskatieties, kā tiek gādāts par pircēju ērtībām. Cītīgi tiek piedāvāti plastmasas maisiņi, un, kad ar to maisu tiekam līdz slēdzamajiem skapīšiem, iespiestiem šaurā spraugā starp informācijas stendu un iepirkumu ratiņiem, un gribam kaut ko sakārtot vai pārvietot somās, ir redzami tikai gaisā paslieti tantuku dupši, jo nav kur pirkumu nolikt. Pārējie, kas grib tikt pie sava skapīša, stāv un gaida, kamēr tas tantuks spraugā, uz grīdas tupot, kaut ko izmisīgi meklē vai cenšas pārlikt citā kulītē.
Tā kā drīz nāks arī Ziemassvētki, varbūt lūgsim Salavecīti atnest veikalā kādu galdiņu, kur tās somas un maišeļus uzlikt, kā tas notiek citur! Arī soliņš pie otras izejas pretim bankomātam 15. novembrī ir pazudis. Toties drīz atkal veikala ejā atradīs vietu galdiņam, kur piedāvā dažādus karamus spīdekļus un citus niekus.
Lūdzu, avīzīte, varbūt Tu to mūsu lūgumu Salavecim aizsūtīsi! Tu jau labāk zināsi, uz kurieni…
Ar cieņu –
tantuks pēc 70
P. S. Starp citu, veikala vadībai šis lūgums ir ticis izteikts un ir zināms, bet nekas nav mainījies, lai atrastos dzirdīgas ausis.
