Vai pilsētai dara kaunu ubagi? “Jā,” domā kāda smilteniete, tāpēc viņa par ubagošanu jeb naudas diedelēšanu izsaka savu viedokli “Ziemeļlatvijā”, nosodot šādu rīcību. Tā slikti ietekmējot pilsētas tēlu viesu acīs, tāpēc ubagotāji ir…Arī mani vairākkārt Smiltenes centrā smaidot uzrunājis gados jauns maza auguma vīrietis ar vienmēr vienādu tekstu: “Vai jums ir nedaudz laika?”. Un vienmēr manī iedarbojas Rīgas ielās izstrādājies “klapes” reflekss – “neredzu, nedzirdu, nav laika”.
Iespējams, šis cilvēks varētu būt tas pats, kuru domā raksta sākumā pieminētā smilteniete. Viņa ievērojusi, ka vīrietis regulāri apstaigā Baznīcas laukumā novietotās automašīnas un ubago naudu, stāstot, ka ir invalīds. Pēc tam naudas prasītājs redzēts ēdot tirdzniecības centra kafejnīcā.
Jau minētā “klapes refleksa” dēļ mani šis vīrietis nekaitina. Ja ir cilvēki, kuri viņam dod naudu, tad lai jau viņš pelna sev vēdera tiesu. Drūmāki izskatās saviesīgie saieti, kurus dienas laikā Smiltenes centrā pie baznīcas rīko vīri un sievas ar alkoholisma zīmogu sejā, ieņēmuši ērtos soliņus.
Vietējā vara var izmantot par ieroci pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumus un ierobežot ubagošanu un dīkdienību. Taču – uzmanību! Vai un cik tālu mēs drīkstam ierobežot citus cilvēkus viņu dzīves izpausmēs?
Ir laba filma – “Krutie kruķi”. Anglijas mazpilsētiņas “krējums” ļoti vēlējās uzvarēt kārtīgākās pilsētas konkursā, tāpēc novāca tos līdzpilsoņus, kuri neiederējās viņu būvētajā idillē. Melnā komēdija gan, bet nu ļoti dzīvesgudra.
