Kā ražo parastās un kā – pērļu grūbas?
Grūbas ir vesels vai pāršķelts miežu grauds, kuram noņemts ārējais apvalciņš un grauds noslīpēts. Vesels noslīpēts miežu grauds ir tā saucamā parastā grūba, bet sašķelts vai nopulēts maza izmēra mieža graudiņš ir pērļu grūba, tādēļ izmēru ziņā pērļu grūbas ir nelielākas. Savukārt pērļu grūba no putraima atšķiras ar to, ka pēdējais produkts netiek pulēts.
Grūbas izmanto zupās, sautējumos, salātos. Tās kombinē ar dārzeņiem, sēnēm, krējumu, pasniedz ar dažādām mērcēm. Izmantojot grūbas rīsu vietā, iespējams pagatavot sātīgu plovu latviešu gaumē. No grūbām var gatavot arī saldos ēdienus. Grūbas pirms vārīšanas kārtīgi jānoskalo, citādi tās vārot kļūs glumas, zilganā tonī, kas radīs ēšanai nepievilcīgu skatu. Pēc noskalošanas grūbas var paturēt nedaudz ūdenī, lai uzbriest, tad tās izvārīsies ātrāk. Pērļu grūbas briedināt nav nepieciešams, un to priekšrocība gatavošanā ir, pirmkārt, smalkāka struktūra, otrkārt, ātrāka pagatavošana. Parastās grūbas jāvāra apmēram stundu, bet pērļu grūbas – 15 līdz 20 minūtes. Parastās grūbas ir lētākas, bet smalkās – dārgākas.
Grūbas izvada no organisma zarnu traktā esošās šlakvielas, adsorbē toksīnus. Ar grūbām var izārstēt pat alerģiju. Miežu graudi satur dabas antibakteriālo līdzekli – gordecīnu, ko izmanto, ja ir ādas sēnīšu infekcija. Lai to iegūtu, nepieciešams ūdenī izmērcēt miežu graudus – gordecīns paliks ūdenī, sacīts medicīnas un recepšu interneta portālos.
Kam un kādos gadījumos
Latvijas iedzīvotājiem pienākas
bezmaksas juridiskā palīdzība?
Saskaņā ar Satversmi ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Jurista un advokāta pakalpojumi maksā dārgi, tādēļ tiem, kuriem nav iespējas maksāt no sava maka, par to parūpēsies valsts. Tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, pirmkārt, ir personām, kuras ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu. Apstiprinošu izziņu izsniedz pašvaldības sociālais dienests. Otrkārt, ja persona atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā. Informāciju par to sniedz attiecīga valsts vai pašvaldības iestāde pēc personas vai Juridiskās palīdzības administrācijas pieprasījuma. Treškārt, juridisku bezmaksas palīdzību saņem iedzīvotāji, kuri pēkšņi nonākuši tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ).
Valsts nodrošināto juridisko palīdzību piešķir civillietās ārpus tiesas un tiesā, tai skaitā pārrobežu strīdos un administratīvajās lietās apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros un lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros.
Valsts personai nodrošina juridisko konsultāciju ārpustiesas un tiesvedības stadijā, procesuālā dokumenta sastādīšanu un jurista pārstāvību tiesas sēdē. Vienas lietas ietvaros pēc juridiskās palīdzības sniegšanas no valsts budžeta līdzekļiem tiek segti izdevumi par juridisko konsultāciju ne vairāk par piecām stundām, ne vairāk kā par piecu procesuālā dokumenta sastādīšanu, bet pārstāvību tiesas sēdē – ne vairāk kā par 40 stundām.
Vai par dāvanu karti
var iegādāties dāvanu karti?
Šādu jautājumu uzdeva lasītājs Arnis: “Man bija uzdāvināta dāvanu karte sporta centrā, kurā ir arī sporta preču veikals. Dāvanu karte – papīra formātā ar čeku. Dāvanu karti ir izsniedzis un pārdevis sporta centrs ar nosacījumu, ka karti drīkst izmantot gan pakalpojumu iegādei, gan kādas preces iegādei veikalā pusgada laikā. Kartes termiņa beigšanās dienā īsi pirms sporta centra un veikala darbalaika beigām atjēdzos, ka nepaspēšu karti tajā dienā izmantot. Lai it kā kartes derīguma termiņu pagarinātu, aizgāju uz sporta centru, lai par dāvanu karti iegādātos dāvanu karti. Saņēmu atteikumu – tā nedrīkstot karti izmantot. Vai pārdevējs tā drīkstēja rīkoties? Ko par to saka likumi un vai pārdevējs drīkst noteikt kādus savus noteikumus dāvanu kartes izmantošanā?”
Laikraksts šo jautājumu uzdeva sociālajā tīklā “Facebook”, kur vairāki dažādu jomu pārstāvji, tostarp grāmatveži, dalījās domās un pieredzē, ka tā var darīt un ir darījuši, tikmēr citi apgalvo tieši pretējo – nevar, jo citādi jau dāvanu kartes derīguma termiņu varētu pagarināt bezgalīgi.
Tirgzinību un ekonomikas lektore Inese Leitāne norāda: “Dāvanu karte ir alternatīvs maksāšanas līdzeklis par precēm vai pakalpojumiem. Tātad konkrētā tirdzniecības vietā var iegādāties preces un pakalpojumus, par tiem maksājot skaidrā naudā, ar norēķinu karti vai dāvanu karti. Tas nozīmē, ka nevajadzētu būt ierobežojumam nopirkt dāvanu karti, par to maksājot ar dāvanu karti.”
Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atbild šādi: “Tā kā nav konkrētas likuma vai normatīva akta normas, kas paredz, vai ar dāvanu karti var iegādāties citu dāvanu karti, tad šāda izvēle ir katra komersanta ziņā. Patērētājam ir jāiepazīstas ar konkrētās dāvanu kartes līguma noteikumiem, kurus noteicis pārdevējs. Attiecīgi – ja līgumā ir minēts, ka ar dāvanu karti var iegādāties preces un pakalpojumus, tad tas neparedz dāvanu kartes iegādi. Protams, pastāv iespēja savstarpēji vienoties par dāvanu kartes izmantošanu, bet tā ir komersanta brīva izvēle.”
Dzīvokļus apzog trīs reizes biežāk nekā privātmājas
Līdz septembrim izmaksāto atlīdzību skaits par zādzībām no mājokļiem sasniedzis 91 tūkstoti eiro, liecina apdrošināšanas sabiedrības “Balta” dati. Vienlaikus Valsts policijas aktuālā informācija iezīmē vēl kādu nozīmīgu tendenci – dzīvokļus garnadži apzog trīs reizes biežāk nekā privātmājas.
Šogad līdz oktobrim Latvijā kopumā reģistrēti 2383 zādzību gadījumi, no kuriem 78% bijuši dzīvokļos, bet 22% – privātmājās. Valsts policijas pārstāve Elīna Sprudzāne norāda, ka 25% gadījumu zādzības tiek veiktas, brīvi piekļūstot dzīvesvietai, kad dzīvoklis nav aizslēgts vai ir atstāts vaļā atvērts logs.
Zagtāko mantu vidū ir juvelierizstrādājumi, nauda un elektrotehnika, tostarp datori, TV un mobilie telefoni. “Baltas” dati liecina, ka, vidējās izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērs sasniedzis 1156 eiro.
Rūpējoties par savu drošību, jāatceras:
◆ mājokļa durvīm vienmēr jābūt aizslēgtām. Arī tad, ja atrodaties mājās vai atstājat mājokli uz īsu brīdi;
◆ dodoties prom uz ilgāku laiku, neatstāt somas, makus, telefonus, dzīvokļa atslēgas vai citas vērtīgas mantas labi redzamās un viegli pieejamās vietās, tai skaitā tuvu durvīm un logiem;
◆ diennakts tumšajā laikā vēlams aizvērt aizkarus, lai zagļi nevarētu pētīt mājinieku paradumus un īpašumā esošās vērtīgās lietas;
◆ dzīvojamajām mājām un pirmā stāva dzīvokļiem zemākā stāva logus ieteicams aprīkot ar logu sargiem vai blokatoriem;
◆ durvis un slēdzenes mājoklim izvēlēties ar paaugstinātu drošības pakāpi. Tāpat noderīgi būtu ievietot mājoklī dubultas aizslēdzamās durvis, jo īpaši dzīvokļiem;
◆ nekad neatstāt atslēgu durvju slēdzenē;
◆ atslēgu nozaudēšanas gadījumā nomainīt slēdzeni.
— Vendija Pikše
