Šovasar vairāki plašsaziņas līdzekļi Latvijā izplatīja vēsti par to, ka uz sabrukšanas robežas nonākusi Smiltenes Mācītājmuiža Smiltenes pagastā – unikāla, 18. gadsimtā celta ēka ar kultūrvēsturisku vērtību, kurā saimniekojuši apkaimes slavenākie vācu un latviešu mācītāji.
Ēkas ieejas portāls (lievenis) un durvju komplekts ir pat iekļauti valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā.
Sāk ar galveno – jumtu
“Ziemeļlatvija” jau agrāk rakstīja par problēmu ar Mācītājmuižas apsaimniekošanu, jo ēkas īpašniecei Smiltenes evaņģēliski luteriskajai draudzei nav tādu līdzekļu, lai renovētu vēsturisko ēku, kurā mūsdienās atrodas dzīvokļi. Līdz ar to kritiskā stāvoklī nonāca ēkas jumts, nama sienās ir plaisas, vietām iebrukuši pirmā stāva griesti.
Kopš šīs vasaras, pateicoties saņemtajiem ziedojumiem, ir sācies Mācītājmuižas saglābšanas ceļš. Smiltenes luterāņu draudzei ar akciju sabiedrības “Smiltenes piens” atbalstu (mērķziedojumu) un privātiem ziedojumiem jau izdevies nomainīt Mācītājmuižas dzīvojamajai ēkai jumta segumu – noņemt vecos kārniņus un uzlikt pagaidu segumu.
“Līdz ar to šis ir pirmais gads, kopš ēka ir pasargāta no ūdens iekļūšanas uz tās konstrukcijām un iekšienē,” teic Smiltenes luterāņu draudzes mācītājs Reinis Kulbergs.
Noņemtie kārniņi tiks izmantoti Smiltenes luterāņu baznīcas atjaunošanas darbos 2018. gadā un arī Mācītājmuižas atjaunošanas darbos nākotnē. Pagaidām kārniņi tiks uzglabāti Mācītājmuižas saimniecības ēkā (šķūnī), ko, pateicoties Smiltenes novada uzņēmēju un privātpersonu ziedojumiem, uzcēla talcinieki misionāri no Somijas un Smiltenes tehnikuma audzēkņi.
Mācītājmuižā notikusi vēl viena liela pārvērtība, kas saistīta ar ēkas apkārtni fasādes pusē. Tur, pateicoties Smiltenes novada uzņēmēju Māra Zālīša, Ivara Ādamsona un Jāņa Ķikuta atbalstam, veikta zemes planēšana jeb izlīdzināšana un apauguma noņemšana, atsedzot ainavu uz Mācītājmuižu, kā arī sakoptas spēcīgo vēja brāzmu sekas – nozāģēti nolauztie un aizlauztie koki. Tagad ainavā izceļas dižkoks lapegle. Nākamgad pavasarī tiks iekopts zāliens, un ir doma ar laiku veidot ainaviskus apstādījumus, piebilst mācītājs.
Lieveni atjaunos
Kundziņu dzimtas piemiņai
Mācītājmuižas ēkas pakāpeniska tālākā atdzimšana ir gaidāma nākamgad. Valsts kultūrkapitāla fonda konkursu projektā nesen ir apstiprināts Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes iesniegtais projekts, un jau šā gada nogalē restaurācijai tiks nodotas Mācītājmuižas galvenās ieejas durvis, kas ir valsts nozīmes piemineklis.
Draudze arī uzsākusi procesu, sagatavojot nepieciešamo dokumentāciju, lai jau 2018. gadā varētu renovēt Mācītājmuižas ēkas piebūvi jeb galveno ieeju – kā mācītāja Kārļa Kundziņa dzimtas piemiņas lieveni ar stiklojumu sānos un kolonnām, un atjaunojot arī kāpnes visā platumā.
Proti, Smiltenes luterāņu draudze iesniegusi projekta pieteikumu “Kundziņu dzimtas piemiņas lieveņa atjaunošana Smiltenes pagasta Mācītājmuižā” Smiltenes novada biedrībā “Abulas lauku partnerība” un saņēmusi Lauku atbalsta dienesta “jā” vārdu projekta īstenošanai. Lievenis jāatjauno līdz 2018. gada 30. jūnijam.
Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansējums ir 9000 eiro, bet pašu līdzfinansējums – 1000 eiro, ko luterāņu draudze lūgs piešķirt Smiltenes novada domei.
Smiltenes luterāņu draudzei ir uzticētas senas fotogrāfijas no smiltenietes Aijas Melderes personīgā arhīva, kurās Mācītājmuižas lievenis ir redzams senākajā godībā. Uz tā smiltenieši fotografējušies pēc iesvētībām un citos nozīmīgos brīžos.
A. Meldere “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka viņas ģimenes albumā ir daudz Mācītājmuižas un Smiltenes luterāņu baznīcas fotogrāfiju, jo viņas mamma un vecmāmiņa gāja baznīcā un mamma pat strādāja pie mācītāja Kundziņa Mācītājmuižā un stāstīja par to laiku. “Tas ir jauki, ka tagad Mācītājmuiža tiek atjaunota un vēstures liecība neiet zudumā,” priecājas A. Meldere.
Smiltenes evaņģēliski luteriskā draudze teic paldies visiem, kuri palīdzējuši Mācītājmuižas atjaunošanā – šogad īpaši AS “Smiltenes piens”, Gitai Mūrniecei, Mikum Lacbergam, SIA “JSBJ”, Jurim Matvejam, Mārim Zālītim, Ivaram Ādamsonam, Jānim Ķikutam, arhitektam Oskaram Poikānam par jumta konservācijas projekta dokumentācijas sagatavošanu, kas ir arhitekta ziedojums, Smiltenes tehnikumam un it īpaši pasniedzējam Ivaram Siliņam.
Kā nākamos darbus Mācītājmuižas dzīvojamās mājas atjaunošanā R. Kulbergs nosauc oriģinālo logu atjaunošanu, griestu remontu, ūdensvada un kanalizācijas ierīkošanu un apkures ietaišu remontu, no kā iegūs arī dzīvokļu īrnieki.
Neaizmirst arī baznīcas torni
Savukārt Smiltenes luterāņu baznīcas torņa daļā šomēnes tiek labots apmetums un nomainīts torņa apakšējās karnīzes skārda segums, kur objektā lielā augstuma dēļ strādā alpīnists.
Šie darbi iekļaujas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras pieminekļu glābšanas, izpētes un restaurācijas programmā.
Draudze pateicas metālmeistaram Gundaram Priediņam par izgatavotajiem stiprinājumiem objektā.
par smiltenes mācītājmuižu
Ievērojama arhitektūras celtne no 18. gadsimta, kas saistīta ar visiem ievērojamajiem Smiltenes mācītājiem, bet jo īpaši ar Kārli Kundziņu un viņa bērniem Kārli Kundziņu (junioru) teologu un Paulu Kundziņu – arhitektu, Brīvdabas muzeja izveidotāju. Šajā ēkā vienu no saviem pirmajiem darbiem – Smiltenes altārgleznas restaurāciju – veica gleznotājs Janis Rozentāls.
(Avots – www.vietas.lv)
