Latvija ir tik maziņa pasaules kartē, ka daudzu lielo valstu pilsoņi par mums nemaz nezina. Taču mūsu saknes ir tik stipras, sīkstums, čaklums un spējas ir tik lielas, ka vienlaikus liek Latvijas vārdam izskanēt skaļi plašajā pasaulē. Mums ir savi olimpiskie čempioni, globālajā tirgū konkurētspējīgi uzņēmēji, augsta līmeņa ārsti, talantīgi skatuves mākslinieki un mums ir arī mūsu senči, kas palīdzējuši iemīlēt Latvijas laukus, dabu, saglabāt tradīcijas un iemācījuši to, ka visaugstākās virsotnes sasniedzamas ar smagu un kārtīgu darbu. Katram savas virsotnes, vai tas būtu augstskolas diploms, olimpiskā medaļa, vai izglābta dzīvība pacientam, izaudzināti bērni un mazbērni, vai varbūt skaisti sakopts parks, gardi izcepta rupjmaize. Katram savs!
Šis mirklis svētku priekšvakarā ir, nevis, lai sūrotos par grūtībām, gaustos par politiku, bet aizdomātos par būtisko un svarīgo savā dzīvē, mūsu visu mazajā Latvijā un novērtētu to, kas mums ir dots – miers. Patiesībā mums ir dots daudz! Kas ir tas, ar ko Latvijā lepojas iedzīvotāji, “Ziemeļlatvija” vaicāja dažāda vecuma cilvēkiem un dažādu profesiju pārstāvjiem.
Spējam būt vienoti
Madara Kalniņa, pianiste, komponiste, klavieru skolotāja:- Es lepojos ar mūsu tautas dziesmu un tautas deju, kā arī tradīcijām, kuras mūsu tautu vieno, es lepojos ar ikvienu Latvijas, kā arī savu stipru un laimīgu ģimeni un sirdssiltiem un gaišiem cilvēkiem. Es lepojos ar Latvijas radošiem cilvēkiem, kas nes mūsu vārdu pasaulē. Es lepojos ar mūsu tautas spēku un identitāti, ar to, ka apzināmies, ka esam latvieši un spējam būt vienoti. Lai visiem skaisti un ģimeniski mūsu Latvijas 99. dzimšanas dienas svētki!
Sīkstums mūs padara īpašus
Daniela Vasiļjeva, atgriezusies mājās no Indijas:- Latvijas produkcijas daudzpusība. Nekur nav tik garšīgs ēdiens kā Latvijā. Mums ir tādi produkti, kas citās valstīs nemaz nav zināmi, un tādus mēs paši uzskatam par ikdienišķiem. Nekur pasaulē nav tik garšīgi čipsi kā pie mums. Un liela daļa ir eko, kas ražota tepat Latvijā. Vasaras. Vislielāko prieku man sagādā būt Latvijā tieši vasarās. Mūsu vasaras ir pašas labākās. Pārpildītas ar dabas veltēm. Puķu pļavas un zemeņu lauki. Jūra un meži. Kas var būt labāks, kā aizbraukt līdz mežam, salasīt pilnu sauju ar mellenēm, meža zemenēm un apēst turpat? Un vēl paspēt nopeldēties! Tas savā ziņā sniedz lielu brīvības sajūtu. Cilvēki. Lai arī pastāv tāds uzskats, ka latvietim mīļākais ēdiens ir otrs latvietis, tam es nekad neesmu gribējusi piekrist. Mēs tomēr esam ļoti talantīgi, darbīgi un labi cilvēki. Jā, mēs esam maza tauta, bet toties sīksta. To var redzēt vēsturē un to var redzēt, sajust arī tagad. Tas mūs padara īpašus. Latvija ir manas mājas, lai arī kur es atrastos. Un Smiltene ir mana pilsēta, mana mīļākā vieta uz pasaules.
Prasmes, kas pārmantotas no vecvecākiem
Lauma Strazdiņa, Smiltenes vidusskolas 1.c klases skolniece- Man Latvijā patīk, ka cilvēki ir kārtīgi un ka mana mamma prot aust, vecmāmiņa prot šūt, vectētiņš manam bērnudārzam atnesa daudz pašdarinātu koka lietu. Lepojos, ka esmu māksliniece, ļoti, ļoti patīk gleznot, darboties ar māliem. Apmeklēju Smiltenes mākslas skolu, bet mamma man ir iemācījusi vērpt dziju un aust. Esmu sev noaudusi lellēm sedziņu, brāļa mašīnām sedziņu. Jau no bērnudārza to visu māku darīt. Priecājos par savu tautas tērpu, brunčus auda mana mamma, blūzi šuva vecmāmiņa. Vēl man Latvijā patīk, ka skolā bērni mācās, lai varētu izaugt gudri. Man ļoti patīk vieta, kur es dzīvoju – lauki. Tur var daudz staigāt un draudzēties ar citiem bērniem, bet pilsētā nevar daudz pa āru staigāt un dauzīties iekšā mājās. Laukos neviens netraucē to darīt un kaimiņiem pat nav iebildumu par to. Latvijai es novēlētu tik daudz laimes, lai viņai pašai ir prieks!
Vienmēr gribētu dzīvot Smiltenē
Gabriels Kristiāns Moisejs, Smiltenes vidusskolas 1.c klases skolnieks:- Es lepojos, ka Latvija ir skaista. Mums ir skaista daba. Man patīk Smiltenē Tepera ezers un kartingu trase, jo pats nodarbojos ar sportu. Īpaši lepojos ar savu ģimeni un labajiem kaimiņiem. Kaimiņi man palīdz. Mana ģimene ir pati labākā, draudzīga un mīļa. Mamma ir iemācījusi rakstīt, bet tētis ir ņēmis mani līdzi uz Rīgu. Bet es vienmēr gribētu dzīvot Smiltenē, jo te ir pati labākā vidusskola. Latvijai dzimšanas dienā es novēlu daudz laimes!
Varam sasniegt neaptveramas virsotnes
Ieva Miķe, Smiltenes novada muzeja vadītāja:- Tātad viena lieta, ar ko es lepojos, ir latvieši, kas nes Latvijas vārdu pasaulē – tie ir gan sportisti, gan mūziķi, mākslinieki, gan citi talantīgi cilvēki, kas ar savu darbu, neatlaidību un uzdrīkstēšanos ir spējuši sasniegt neaptveramas virsotnes. Otra lieta, ar ko es lepojos, ir Latvijas dabas un kultūrvēsturisko liecību skaistums un bagātība – zelta rudens Siguldā, saulriets jūras krastā, pavasara košums, nelielās skaistās baznīcas, muižas un viensētas teju katrā Latvijas nostūrī, vasaras ziedu bagātība…Trešā lieta ir tradīciju un kultūras bagātība, sākot ar rakstainiem cimdiem, tautas dziesmām, saulgriežu svinībām, līdz pat Dziesmu svētkiem un gadu gaitā iemīļotiem literāriem darbiem.
Lepnums mīt mūsos
Diāna Kokarēviča, skolotāja:- Sākšu ar cilvēkiem, savu ģimeni un apkārtējiem. Latvieši ir strādīgi, talantīgi un dziedātāju tauta. Lepojos ar skaistu dabu. Pasaulē ir daudz skaistu vietu, bet ceļš uz mājām vienmēr ir vispatīkamākais. Vēl varam lepoties ar Dziesmu un deju svētkiem, tie ir ārkārtīgi saviļņojoši. Kad studēju Liepājā, dziedāju korī “Atbalss” un mēs piedalījāmies Dziesmu svētkos. Tas ir iespaidīgi un vienreizēji stāvēt tik lielas publikas priekšā ar tūkstošiem koristu un izjust vienotību. No Dziesmu svētku repertuāra vislabāk patīk “Gaismas pils” un “Lauztās priedes”. Joprojām šie svētki ir īpaši, tagad pati vairs nepiedalos, bet atbalstu savus bērnus. Lepnumu un spēku mēs, latvieši, varam rasti paši sevī. Ir jātic sev un jāstrādā! Valsts svētku priekšvakarā novēlu cilvēkiem izturību un lai valstī beidzot sakārtojas politiskās lietas.
Sirds ietrīcas lepnumā
Inga Zaļkalne, friziere:- Lepojos ar savu ģimeni un pilsētu, Latvijas monumentālo karogu, kas plīvo virs Jāņukalna Smiltenē. Katru dienu izejot no mājas, vispirms paskatos uz karogu un tajā mirklī sirds ietrīcas lepnumā par mūsu mazo Smilteni, par mūsu Latviju. Par drosmīgiem latviešiem, kuri par spīti grūtībām nav aizbēguši no mūsu valsts labākas dzīves meklējumos.Lepojos ar skaisto Latvijas dabu. Mans hobijs ir fotografēšana, un tā ir īpaša sajūta stāvēt agrā rasotā rītā un vērties miglas ieskautajās skaistajās Latvijas ainavās.Vēl lepojos ar kultūru – kora mūziku un tautas dejām. Latvijā ir tik daudz pašdarbības kolektīvu un komponistu, kas rada tik daudz skaistu dziesmu. Un ar grandiozajiem Dziesmu un deju svētkiem, šāda tik apjomīga pasākuma nav nekur citur pasaulē.
Izaugt par labu cilvēku
Rebeka Skorenko, Smiltenes vidusskolas 1.c klases skolniece:- Es lepojos Latvijā ar to, ka viņa ir zaļa. Mums ir daudz koku. Manas mīļākā vieta ir Vecais un Jaunais parks Smiltenē. Rudenī tur birst lapas, ziemā sniegs, vasarā pīles peldas, kuras pabaroju ar maizīti, bet pavasarī sāk augt puķītes. Es lepojos ar savu ģimeni, kura ir ļoti mīļa un palīdz man mācīties un augt par labu cilvēku. Laba sajūta ir tad, kad ar ģimeni ejam grābt nobirušās lapas.Trešā lieta, ar ko lepojos Latvijā, ir sports. Es pati trenējos vieglatlētikā un džudo. Mēs esam stipri, arī es! Pagaidām es nezinu vēl nevienu slavenu sportistu, bet pati gribētu sasniegt augstas virsotnes. Latvijas dzimšanas dienā cilvēkiem es novēlētu, lai viņi ir stipri un neslimo.
