Katru gadu pirms svētkiem, vai tie būtu valsts dzimšanas diena vai Ziemasvētki, Lieldienas vai pat paša dzimšanas diena, mēs spriežam – ir vai nav mums svētku sajūtas. Lielu lomu tajā, protams, spēlē katra cilvēka dzīves uztvere, bet sajūtu ietekmē arī tas, kā mums dzīvē šobrīd klājas. Ir naivi cerēt, ka svētkus sajust ar pacilājumu un prieku var tie cilvēki, kas cīnās ar kādu personisku nelaimi, tai skaitā slimību. Cilvēki saka – kāds tur svētku prieks, ja esi viens četrās sienās, ja esi nabags. Jā, var tikai piekrist, ka nevar īsti un patiesi papriecāties, ja esi iedzīts nabadzības būri, kurā diemžēl un par kaunu Latvijai spiesti dzīvot mūsu vecāki un vecvecāki. Bez vainas vainīgie, neīstajā laikā piedzimušiešie, kas pārsvarā smagi strādājuši, bet cilvēka cienīgas vecumdienas nav nopelnījuši. Jā. Tas viss tā ir. Priecāties nevar arī tie, kuriem netīk, kas šobrīd notiek valstī, kā visi zog un rauš tikai labumu sev un tamlīdzīgi. Un atkal, kā lai nepiekrīt. Mēs, redakcijā strādājošie, to redzam pat biežāk nekā ierindas cilvēki. Tad ko darīt? Nesvinēt svētkus, ne valsts, ne savus, jo dzīve ir pilna ar nebūšanām un netaisnībām? Diez vai.
Ir vienkārši jātiek katram galā ar savu vērtību sistēmu un jāsaprot, kas tajā ir primārais. Vai brīvība, dzīvība, sava valoda, ģimene ir tas, par ko varam priecāties? Vai to visu aizēno dusmas, aizvainojums, naids, rūgtums? Kā panākt, lai tiekam vaļā no negatīvisma vismaz svētkos? Varbūt dusmām pretī var likt lepnumu par to, ko esi dzīvē sasniedzis. Tu pats, nevis kāds tur augšā. Aizvainojuma vietā, ka nevienam nav daļas par parastiem cilvēkiem, liec gandarījumu, ka tu spēj dāvāt mīlestību kādai dzīvai dvēselei – mazbērnam vai arī kādam mājdzīvniekam. Liec sliktam pretī labo, ko sameklē savā sirdī un tad prieks radīsies pats no sevis. Sāksim katrs ar sevi. Aizmirstam savu latvisko mentalitāti vai noslēgtību un apciemojam kaimiņieni, kas gluži viena vada savas dienas. Izslaukām kāpnes par prieku sev un latviskajam tikumam. Pasakām labu vārdu mazajam pagalma dauzoņam. Un es esmu pārliecināta, ka labais, kas ir katrā no jums, atvērs durvis svētku sajūtai neatkarīgi, cik liela ir naudas summa, ko varat atļauties tērēt. Jo nekāda nauda nevarētu atsvērt savas zemes, savas valodas un brīvības zaudējumu.
