Kaut gan aizvadītās sestdienas vakarā bija auksts un stiprs vējš, uz Lāčplēša dienai veltīto lāpu gājienu Valkā pulcējās kupls ļaužu pulks. Daudzi atzina, ka tumšo un nemīlīgo novembri priecīgāku un krāsaināku dara Lāčplēša diena, ko svinam 11. novembrī, un gaidāmā Latvijas dzimšanas diena, ko atzīmēsim sestdien, 18. novembrī.
Lāčplēša diena ir kopš 1920. gada 11. novembra rīkota Lāčplēša Kara ordeņa svētku un pasniegšanas diena, kas vēlāk kļuva par visu Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas dienu.
Ikvienam jāaizstāv sava ģimene
Šogad Lāčplēša dienas svinību galvenie notikumi bija Pateicības rakstu pasniegšana 1991. gada barikāžu dalībniekiem un astoņu stēlu atklāšana Valkas novada 89 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņai Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo Ziemeļvidzemes karavīru Brāļu kapos. Uz svinībām Valkā bija ieradušies Saeimas deputāts un bijušais Tautas frontes līderis Romualds Ražuks un 1991. gada barikāžu muzeja direktors, tā laika milicis, kas aizstāvēja Iekšlietu ministriju, bijušais valcēnietis Renārs Zaļais.
Par to, ko mēs varētu darīt šodien, lai latviešu karavīru, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību un brīvību, upuris nebūtu veltīgs, iedvesmojošus vārdus teica mācītājs un zemessargs Ģirts Kalniņš: “Mēs katrs varam būt aizstāvis savai ģimenei, jo mūsu Latvija sastāv no ģimenēm. Katrs kā vīrs, kā tēvs, kā zemessargs, kā aizstāvis varētu aizstāvēt savu ģimeni gan fiziski, gan materiāli, gan emocionāli, gan arī garīgi. Šodien vissvarīgākā ir garīgā aizstāvība. Mūsu vectēvi bija daudz ticīgāki, jo, satiekoties ar nāvi aci pret aci, jāatzīst, ka ir kāds spēks, kas vada. Ceļā uz Meža kapiem apstājāmies pie monumentālā Valsts karoga Lugažu laukumā. Karogam ir divas krāsas: baltā – šķīstības un nevainības krāsa. Latvija mums ir dāvināta kā šķīsta un nevainīga līgava bez traipa un bez krunkas. Šodien mums ir jādomā, ka varam to nosargāt tādu, kāda tā mums dota. Savukārt sarkanā krāsa runā par to, ka Latvija mums nav kā dāvana vienkārši tāpat, bet par to kāds ir samaksājis ar savu dzīvību un savām asinīm.”
Par to atgādinās jaunatklātās stēlas Meža kapos, kurās iegravēti 89 Valkas novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdi un pēdējās armijas pakāpes.
Pienākums, gods un laime
Pasniedzot pateicības rakstus 1991. gada barikāžu dalībniekiem, R. Ražuks savā svētku uzrunā uzsvēra: “Man kā tā laika Tautas frontes priekšsēdētājam ir pienākums, gods un laime pateikties 1991. gada barikāžu dalībniekiem, varonīgiem cilvēkiem no Valkas. Viņi, nerēķinoties ar iespējamām sekām, ar draudiem dzīvībai, ar represijām, brauca uz Rīgu aizstāvēt Latvijas brīvību, un kopā ar visu Latviju to panāca. Barikāžu epopeja 1991. gada janvārī ir neizdzēšami ierakstīta Latvijas vēsturē, un ar savu nozīmību nostājas blakus Latvijas neatkarības cīņām 1919. gadā, izmisīgām latviešu leģionāru kaujām, jo tas bija izšķirošs brīdis, kad iestājās pilnīga mūsu valsts neatkarības atjaunošana.”
Pateicības rakstus saņēma Gunta Borisova, Normunds Bricis, Velta Fībiga, Juris Ganiņš, Antra Krile, Aivars Magone, Laima Kuzņecova, Ilze Lāce un Ilmārs Zaļais.
Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
