Smiltenieti bāra “Klondaika” darbinieci un kūku cepēju Aigu Tiļčiku (32 gadi) raksturo mērķtiecīgums, neatlaidība un disciplīna, ko pamanījuši gan viņas draugi, gan citi smiltenieši, kuri seko līdzi sievietes aktivitātēm sociālajos tīklos, kas saistās ar regulārām sportiskām aktivitātēm un veselīgu uzturu. Aiga, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus un pēdējās 12 nedēļās piedaloties uztura programmā sertificēta trenera vadībā, piedzīvojusi ne vien ievērojamas vizuālās pārmaiņas, bet arī uzlabojusi pašapziņu, dzīves kvalitāti un ieguvusi lielāku dzīvesprieku, kā rezultātā uzlabojušās attiecības ģimenē.
Tomēr jāsaprot, ka neviena piedāvātā fitnesa un uztura programma vai internetā aprakstītās diētas nebūs nekāds brīnumlīdzeklis, kas acumirklī pārvērtīs cilvēka dzīvi. Patiesībā tas ir darbs ar sevi, kas sākumā, iespējams, daudziem prasa piespiešanos, grūtību pārvarēšanu, bet, kad šis periods ir aiz muguras, šķiet, iespējams ir viss. Aiga tam ir pēdējā laika spilgtākais piemērs vietējā sabiedrībā, jo netieši spējusi iedvesmot citus mainīt savus ikdienas paradumus tagad, negaidot 1. janvāri. 12 nedēļās mīnus 12 kilogrami – šāds ir Aigas rezultāts. Bet ar to nekas neapstājas, atkal ir jauni mērķi, uz kuriem tiekties. Svarīgi ir nepadoties, lai cik sāpīgi reizēm nākas nokrist. Kā nedaudz neprātīgu piemēru tam varu minēt atgadījumu ar pašu Aigu, kuru viņa oktobra sākumā aprakstīja sociālajā tīklā facebook: “Šodien gribas pateikt lielu paldies pelēkas krāsas mašīnas šoferītim, kurš, neievērojot satiksmes noteikumus nogriežoties no galvenās ielas, notrieca riteņbraucēju. Tēlojot, ka neko nav izdarījis, tikpat naski aizbrauca, atstājot mani guļot zemē. Kā var nepamanīt riteņbraucēju, ja abi braucām pa Rīgas ielu lejā virzienā uz centru. Es attapos jau tajā brīdī, kad pēkšņi mašīna man nogrieza ceļu, bremzēju, cik vien ātri bija iespējams, bet šinī brīdī vairs nepaspēju izraut kājas no pedāļiem, ar lielu blīkšķi pār stūri ielidoju viņa aizmugurējā sānu logā un tad jau atjēdzos guļot zemē, bet viņš bez nekādiem sirdsapziņas pārmetumiem jau bija gabalā. Laikam jau arī mani tur no augšas kāds pasargāja, jo varēja beigties daudz bēdīgāk par saplēstām biksēm, zilumainām un traumētām kājām.” Tikai intervijas laikā uzzināju, ka pēc nepatīkamā atgadījuma, Aiga piecēlās kājās un nevis izsauca mediķus, bet turpināja savu iesākto rīta kardiotreniņu uz velosipēda.
– Pievēršot lielāku uzmanību uzturam un sportojot, esi ieguvusi arī jaunas zināšanas. Kāds, tavuprāt, ir veselīga dzīvesveida priekšnosacījums?
– Sports! Galvenais, katram atrast un darīt to, kas sagādā prieku. Neatņemama veselīga dzīvesveida sastāvdaļa ir uzturs, jo vien ar sportu uzstādītos mērķus nevarēs sasniegt. Vasarā, kad divas nedēļas biju apmeklējusi sporta zāli Valmierā, uzzināju par 12 nedēļu uztura programmu. Projekta ietvaros varēja zaudēt lieko svaru, apgūt veselīga uztura pamatprincipus, tādējādi izmainot savu domāšanu un patiesībā arī dzīvi. Sākās tas man kā liels izaicinājums, kas laika gaitā pārtapa dzīvesveidā. Jāteic, jo trakāks izaicinājums, jo vairāk sevi motivē strādāt un pilnveidoties, un pierādīt, ka es to varu. Mans mērķis bija 12 nedēļās zaudēt 12 kilogramus. Draugi un ģimene neticēja, ka izdosies, jo mana problēmzona ir kājas, man ir bumbiera tipa augums. Tieši šonedēļ satikos ar draudzeni, kura mani nebija ilgi redzējusi. Viņa bija šokā, kur palikušas manas lielās kājas un dibens. Vairs nesveru 69,2 kilogramus, bet 57,1. Nav nekā neiespējama!
Sākums nekad nav viegls un ar grūtībām nāksies saskarties, taču tās padara tikai stiprāku un palīdz virzīties uz priekšu. Atceros, ka skolas laikā, kad bija jāskrien kross, sēdēju aroniju krūmā un ēdu ogas, kad visi trīs apļi tika noskrieti, pievienojos pārējiem dalībniekiem. Vēl pirms dažiem gadiem no malas skatījos, kā daudzi cilvēki ikdienā skrien, un domāju, tie nu gan ir idioti, es nekad savu laiku netērēšu skriešanai. Tagad pati piedalos skriešanas seriālā “Stirnu buks”. Labprāt skrietu arī ikdienā, bet radās veselības problēmas ar muguru. Nācās skriešanu nomainīt pret riteņbraukšanu. Katru rītu neatkarīgi no tā, vai ir jāstrādā vai nav, sāku ar kardiotreniņu (brauc ar velosipēdu – red.). Grūtākais sākumā bija piecelties un saģērbties, lai dotos laukā. Taču tajā brīdī, kad uzkāpu uz riteņa un sāku braukt, sapratu – katra diena atnes ko jaunu. Vienā rītā baudi saullēktu, citā – putnu čivināšanu, arī lietum un miglai ir sava burvība. Uz sporta zāli dodos divas līdz trīs reizes nedēļā, viss atkarīgs no tā, kurās dienās iekrīt darbs. Papildu tam arī mājās veicu vingrinājumus.
– Lai kaut ko iegūtu, no kaut kā nākas atteikties. Ja runājam par uzturu, no kā tev nācās atteikties?
– Agrāk manas darbadienas iesākās ar perfektu kafiju, kurai klāt pievienoju saputotu pienu un cukuru. Sākoties projektam, atteicos no cukura un sāls. Vienkārši jāsakārto savas prioritātes, jāizlemj, ko vēlies sasniegt, un jāsaprot, kas tev kavēs to izdarīt.
Jau kopš bērna piedzimšanas esmu centusies sasniegt to, ko vēlos. Agrāk tās bija visādas diētas, bet iznākums īslaicīgs. Diētas laikā es noturējos perfekti, bet pēc tam norāvos un sāku našķēties. Uzdevu sev jautājumu, vai esmu gatava visu mūžu dzīvot pēc šādiem principiem. Nē, neesmu! Tagad man ir ļoti viegli, jo ir veselīgs uzturs. Citiem tas asociējas ar badošanos, bet patiesībā ēdu vairāk kā iepriekš, tikai pareizi. Ikdienā vairāk piedomāju, kā gatavot dārzeņus, lai būtu daudzveidība. Šobrīd esmu ļoti iecienījusi smūtijus, kurus gatavoju, izmantojot “Piena spēku”, klāt liekot spinātus, kuros ir ļoti daudz dzelzs, un banānu. Smūtiji ir kā otrās brokastis vai launags.
– Vai ēst veselīgi neizmaksā dārgi?
– Vīrs saka, tu dārgi ēd, bet tad sāku paskaitīt, cik izmaksā brokastīs auzu pārslas, un parēķināt, cik izmaksā maize, sviests, desa, siers. Beigās cenu ziņā iznāca otrādāk. Piedevām, sapērkot visus šos produktus, cilvēkiem bieži vien nākas pusi izmest no ledusskapja, jo nespēj visu apēst vai arī derīguma termiņš ir beidzies. Izmainot savu ēdienkarti, iegādājos tikai tos produktus, ko ēdu. Iesaku uzturā vairāk lietot dārzeņus, kuros ir maz kaloriju, un augļus. Bieži izmantoju bezpiedevu jogurtu. Ja cilvēks grib iemācīties ēst veselīgi un pareizi, tad ēdiens būs jāpagatavo pašam. Internetā ir pieejamas ļoti daudzas labas receptes, kuras var izmantot par pamatu, bet laika gaitā jau pati sāku variēt un eksperimentēt, daudzveidojot savu ēdienkarti. Uzmanību veltu arī tam, lai ēdiens izskatītos vizuāli pievilcīgs, jo nav noslēpums, ka vispirms mēs mīlam ar acīm. Interesanti, ka, ēdot veselīgi, ir izmainījusies garšas izjūta. Tagad daudz vairāk izbaudu katru maltīti.
– Ko tu vēlies pateikt tiem, kuri tikai gatavojas ko mainīt savā ikdienā?
– Ikdienā strādāju bārā, brīvdienās griežu matus, jo pēc profesijas esmu friziere, un mana sirdslieta ir cept kūkas. Apkārtējie brīnās, kā es visu varu paspēt un kur nu vēl apvienot kūku cepšanu un veselīgu uzturu. Bet es tik par to smejos un atbildu, ja tu dari to, ko mīli, tad nekas tevi neatturēs. Jo vairāk daru, jo vairāk ir manos spēkos. Arī tavos! Pamēģini!
Iesaka aiga
Borkastu smūtijs: 1/2 zemeņu “Piena spēka”, zemenes, banāns, viena ēdamkarote auzu pārslu
Imunitātes stiprināšanai: 1/2 vaniļas “Piena spēka”, banāns, mango, ananass (daudzums pēc paša vēlmēm), pāris mandeles
Smūtijs enerģijai: 1/2 “Piena spēka”, spināti, banāns, viena tējkarote medus
Ķermeņa attīrīšanai: biešu sula, banānu sula, ābols, bumbieris, mazliet ingvera un citrona sula
Pirms treniņa: 1/2 “Piena spēka”, banāns, dažādas ogas, viena ēdamkarote auzu pārslu, viena tējkarote medus
Kafijas smūtijs: ekspreso kafija, sasaldēts jogurts vai “Piena spēks”, banāns, kanēlis
Visu smūtiju gatavošanai izmanto blenderi
MANA PIEREDZE
Vai ikdienā pievēršat uzmanību veselīgam dzīvesveidam
un fiziskām aktivitātēm?
Darbs bērnudārzā nav iedomājams bez kustībām
Inguna Slapjuma, Rūķu grupiņas audzinātāja bērnudārzā “Pīlādzītis”
Uzskatu, ka dzīves pamats ir – būt kustībā. Tas attiecas gan uz maziem bērniem, gan jauniešiem un pieaugušajiem. Citreiz izglītības iestādēs saka, ka svarīga ir latviešu valoda un matemātika, manuprāt, pirmajā vietā ir sports, jo neizkustējies bērns nespēs nosēdēt visu dienu vienā solā. Skumji noskatīties, ka pa ielu staigā apaļīgas meitenes un vēl ēd, savu dara arī sēdēšana telefonos un pie datoriem. Savā jaunībā Smiltenē spēlēju basketbolu un trenējos vieglatlētikā. Tolaik pilsētā bija vairākas sieviešu basketbola komandas. Vēl jāpiebilst, ka tajā laikā daudzos iekšā bija tāds entuziasms un labus rezultātus varēja sasniegt neatkarīgi no treniņtērpa, šobrīd rodas sajūta, ka tas nav iespējams bez dārgas firmas sporta tērpa un apaviem.
Ikdienā pati kalorijas neskaitu un nedomāju, ka šodien būtu jāiet obligāti skriet, tomēr kopumā mans dzīvesveids ir aktīvs. Tā ir iekārtojies, ka, strādājot bērnudārzā, savienoju lietderīgo ar patīkamo. Katru dienu, kad strādāju, kopā ar bērniem veicam stiepšanās vingrinājumus, kas nāk par labu manai mugurai. Kustības ir arī rotaļu veidā. Savā profesijā nemaz bez tām nevar. Visu dienu pavadot bērnudārzā, arī uzturā lietoju to pašu ko audzēkņi. Ēdienkarte šeit ir ļoti veselīga, jo par to tiek daudz domāts. Kvalitatīvs un vienlaikus garšīgs ēdiens. Patīk arī pagrauzt burkānus.
Pašai laukos ir dārzs, kurā audzēju ķiplokus, sīpolus, pupas, kuras pēc tam lietoju uzturā. Dārzā ir arī ābeles un ogu krūmi. Šoruden mežā salasīju četrdesmit litrus brūkleņu, kuras pārstrādāju sīrupā, sulā un ievārījumā. Šogad kopā ar vīru bieži sēņojām, vienlaikus prieku radīja arī uzturēšanās svaigā gaisā mežā. Jā, varu teikt, ka man fiziskās aktivitātes ir caur dārza un lauku darbiem, kā arī bērnudārzā.
85 gadu vecumā uz trenažieru zāli katru dienu
Arnolds Markss, pensionārs
Jebkurā vecumā ir jācenšas būt fiziski aktīvam, lai būtu laba veselība. Savos 85 gados es ikdienā pārvietojos tikai ar velosipēdu un, kā man daktere saka, asinsspiediens ir kā jaunam puisim. Priekšnosacījumi veselīgam dzīvesveidam ir normāla ēšana un fiziskā slodze. Galvenais ir nepārēsties. Nesen apmeklēju ārstu un, izrādās, man ir par dažiem kilogramiem vairāk. Tagad cenšos tos dabūt nost. Agrākos laikos nedēļā varēju apēst sviesta paciņu, tagad to uzturā vairs nelietoju. Cenšos vairāk ēst dārzeņus, lai organisms normāli darbotos.
Katru dienu braucu ar riteni, pagājušajā gadā bija tikai kādas divas dienas, kurās neizmantoju velosipēdu. Ja no savas mājas braucu uz centru, tad to daru divas reizes dienā. Kad man jābrauc uz “Labo”, tad vienreiz, jo tālāks ceļš. Tāpat katru dienu dodos uz Smiltenes sporta halli, kur pusstundiņu apmeklēju trenažieru zāli. Ja sāp galva un aizej uz treniņu, pēc tam visas sāpes ir pazudušas. Trenažieru zāli neapmeklēju tikai tajās dienās, kad, piemēram, ir jāsakopj kapiņi vai jāskalda malka. Vēl man patīk peldēt, bet pēdējos divos gados tas sanācis retāk, jo, aizbraucot līdz Niedrājam, jūtams nogurums. Ja kāds mani aizvestu līdz ezeram, labprāt peldētos katru dienu.
Fiziski es jūtos normāli, nezinu, ko nozīmē slimība. Piedalos arī veterānu sporta sacensībās lodes grūšanā, diska mešanā un vesera mešanā. Reiz mani pieteica šķēpa mešanā, bet pēc kādām trīs reizēm sapratu, ka man tas nepadodas.
Galvenais, ko gribu uzsvērt, fiziskajām aktivitātēm ir jābūt visu cauru gadu. Priecājos, ka mani bērni un mazbērni daudz sporto. Mazbērni ir īpaši aktīvi.
Ja sevi ir grūti piespiest, vienmēr var aizbildināties ar laika trūkumu
Inga Ruka, Grundzāles kultūras nama vadītāja
Ja grūti sevi piespiest fiziskām aktivitātēm, visvieglāk, sevi mānot, ir attaisnoties ar laika trūkumu. Arī es tā mēdzu šad tad darīt, taču, kad esmu sevi piespiedusi labsajūtas vārdā vairāk pakustēties, ir patiess gandarījums.
Katru rītu sāku ar puslitru silta citronūdens un jūtu, kā tas man palīdz. Lai arī citrons ir skābs, tas veicina sārmainas vides rašanos organismā. Līdz ar to dažādiem ikdienišķiem vīrusiem tas nešķiet interesants, un tie meklē skābāku vidi, kur izvērsties. No rītiem piedomāju par veselīgām brokastīm – blenderī samaļu auzu pārslas ar auglīšiem, pievienoju ingveru, kanēli un linsēklas. Svarīga ir apziņa, ka dari kaut ko labu sevis pēc. Grūtākais ir atteikties no vakara našķošanās…
Agrāk vingroju vai skrēju katru dienu un joprojām atceros, cik labi pēc tam jutos. Vēl pavisam nesen katru dienu sāku ar peldi upē līdz pat vēlam rudenim un pēc tās četrdesmit minūtes veicu jogas vingrinājumus. Tas ir lielisks dopings visai dienai!
Laiks liek manīt, ka kustība ir nepieciešama ik dienas, arī par uzturu ir jādomā. Var jau iemest mutē pa tabletei kāda nepatīkama simptoma novēršanai, tomēr gudrāk, manuprāt, ir censties novērst problēmas cēloni.
Katram jāatrod sev piemērotas fiziskās aktivitātes, lai labsajūtas vietā nepanāktu pretējo. Ir jāieklausās savā ķermenī un jāsniedz tam, ko tas lūdz.
Stimulu dod kolēģu aktivitāte
Linda Karlsone, Bilskas pagasta pārvaldes vadītāja, Bilskas pamatskolas skolotāja
Jā, ikdienā pievēršu uzmanību gan fiziskajām aktivitātēm, gan veselīgam uzturam. Ne vienmēr sportam atliek tik daudz laika, kā gribētos, jo divas reizes nedēļā spēlēju teātri un rūpes prasa arī septiņdesmit truši. Reizēm liekas, esmu kārtīgi izskrējusies, veicot visus darbiņus, tomēr soļu skaitītājs rāda ko citu. Ģimenē visi cenšamies ēst veselīgi, tas mums ir ieradums visu dzīvi. Pamatā uzturā lietojam produktus no sava dārza, kūtiņas un trušu būdas. Esmu apņēmusies no 1. novembra atsākt savu vakara skriešanu sporta laukumā. Kolēģe jau skrien. Vispār, strādājot Bilskas pagasta pārvaldē, nemaz nav iespējams mazkustīgs dzīvesveids. Kolēģes ir aktīvas un ar savu piemēru viena otru uzmundrinām. Sportojam savas labsajūtas dēļ. Tāpat arī ģimenē. Ir cerība, ka no novembra Bilskā varēsim atsākt zumbot, kas daudzām ļoti patīk. Ir vienkārši sēdēt un pīkstēt, taču nedrīkst nolaisties. Vēl regulāri eju pirtī. Katra reize, kad esi izrāvies no mājas un izdarījis kaut ko sevis labā, rada gandarījumu, tās sajūtas nevar aprakstīt.
