Trešdienas vakarā trīs stundu ilgās diskusijās, Valkas novada vadībai tiekoties ar iedzīvotājiem, apliecināja, ka valcēniešus un dažus lauku iedzīvotājus interesē novada lietas.
Pirms šogad jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis savā priekšvēlēšanu kampaņā solīja, ka ievēlēšanas gadījumā regulāri tiksies ar novada iedzīvotājiem. Pirmā tikšanās notika Valkā, bet Vijciema pagasta iedzīvotāja Ināra Pakalna aicināja novada vadību šādas tikšanās rīkot arī pagastos, jo visa dzīve nenotiek tikai pilsētā. Uzklausot šo ieteikumu, pašvaldības vadītājs V. A. Krauklis skaidro, ka pagastu saimniecisko dzīvi tomēr vislabāk pārzina vietējie pārvalžu vadītāji. Taču pašlaik novada dome pārskata pagastu pārvaldības modeli un tuvāko mēnešu laikā tiks pieņemts lēmums par izmaiņām. Pēc tam, visticamāk, nākamā gada sākumā, šādas tikšanās varētu notikt arī pagastos uz vietas. Pagaidām tiek domāts, ar kādu regularitāti varētu notikt šādas kopīgas tikšanās. V. A. Kraukļa ieteikums ir reizi ceturksnī.
Vai Valkā vispār būs vidusskola?
Salīdzinot ar iepriekšējā deputātu sasaukuma rīkoto vienīgo tikšanos, “Ziemeļlatvija” novēroja, ka šajā reizē bija atnākuši ne tikai vietējās sabiedrības aktīvākie un kareivīgākie pārstāvji – pensionāri, bet kupli bija pārstāvēti arī iedzīvotāji darbspējas vecumā. Īpaši aktīvi bija Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas pedagogi, kuri ar novada vadību ne tikai diskutēja par projekta “Vispārīgās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanu Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā”, bet arī izklāstīja savas vajadzības, lai ģimnāzijas ēkā Ausekļa ielā 5 varētu noritēt mūsdienu prasībām atbilstošs mācību darbs.
Tāpat vairākus “karstus” jautājumus saistībā ar ģimnāzijas projektu uzdeva Ģimnāzijas padomes pārstāvis Sarmis Zauska. Viņa lielākā baža ir par to, kāpēc pašvaldībai būtu jāinvestē milzīgi līdzekļi – aptuveni 1,6 miljoni eiro – skolas dienesta viesnīcas izveidē, nevis mācību vides uzlabošanā. Turklāt, lai šo ieceri par jauno dienesta viesnīcu īstenotu, pašvaldībai nepietiks ar projektam piešķirto finansējumu – aptuveni 1,5 miljoni eiro, bet būs atkal jāaizņemas nauda. Pēc S. Zauska teiktā, Ģimnāzijas padomes rīcībā neesot pilnīgi nekādas konkrētas informācijas par šo vērienīgo daudzmiljonu projektu. S. Zauska atgādina, ka Ģimnāzijas padome pārstāv vairākas svarīgas interešu grupas – skolotājus, skolēnus, vecākus un tehniskos darbiniekus, taču līdz šim vēl ne reizi padomes pārstāvji nav aicināti uz šī projekta darba grupas diskusijām.
Tāpat S. Zauska ieteica beidzot pašvaldībai sākt risināt jautājumu par elementāra sporta laukuma pie ēkas Ausekļa ielā 5 izveidi, jo līdz šim, ja skolēniem sporta stundas notiek laukā, tad pedagogiem ir jārēķinās ar neapskaužamiem apstākļiem.
“Ziemeļlatvija” atgādina, ka šis jautājums par sporta laukumu kā karsts kartupelis ir mētāts no gada uz gadu, jo pašreizējie daži asfaltētie skrejceliņi atrodas uz privātās zemes. Lai pašvaldība varētu ieguldīt līdzekļus laukuma atjaunošanā, vispirms būtu no privātpersonas jānopērk zeme. Taču S. Zauska norādīja, ka skolai otrā pusē atrodas daudz brīvu teritoriju, kur varētu izveidot nelielu sportošanas laukumu.
Savukārt skolotāja Sarmīte Brice uzsvēra, ka pedagogiem, ejot līdzi mūsdienu tehnoloģiju straujajai attīstībai, stundās vajadzētu izmantot mūsdienīgas mācību metodes un iespējas, ko piedāvā datori. Skolotāja aicināja novada vadību atnākt uz skolas ēku Ausekļa ielā 5 un apskatīties, kādā stāvoklī ir datori, ar kuriem ikdienā jāstrādā pedagogiem.
Atbildot uz šiem jautājumiem, V. A. Krauklis uzsvēra, ka ģimnāzijas projekts un līdzekļu novirzīšana 40 procentu apmērā skolas dienesta viesnīcas izveidei, kas īstenosies līdz 2022. gadam, ir stratēģiski svarīgs tāpēc, lai pēc dažiem gadiem Valkā joprojām pastāvētu vidējā mācību iestāde. Proti, Izglītības ministrija ir izstrādājusi grozījumus par vidusskolas klašu piepildījumu. Katrā klašu grupā būs jābūt vismaz 50 audzēkņiem. Šajā mācību gadā Valkā divās 10. klasēs sāka mācīties 32 skolēni. Vienīgais veids, kā katrā vidusskolas klašu grupā palielināt skolēnu skaitu, ir veidot jaunas mācību programmas piedāvājumu, kuras būtu interesantas arī citu novadu skolu jaunatnei un skolēnu dzīvošanas apstākļu uzlabošanā. V. A. Krauklis ir pārliecināts, ka tuvākajos gados mazajās tuvējās pašvaldībās, piemēram, Strenčos un Apē, vidusskolas vairs nevarēs pastāvēt. Lai panāktu, ka šie bērni no citām pašvaldībām gribētu nākt mācīties uz Valku, tas būs grūts uzdevums. Pašvaldība sadarbībā ar ģimnāziju ir izlolojusi ieceri par īpašu programmēšanas apmācības projektu, bet tas diemžēl pašlaik ir iestrēdzis vairāku iemeslu dēļ. Otrs projekts ir par basketbola internāta izveidi, kas pakāpeniski arī īstenojas. Pašvaldības vadītājs ir pārliecināts, ka, lai citu novadu jaunieši, piebilstot, ka visas pašvaldības par šiem skolēniem cīnīsies, gribētu mācīties un dzīvot Valkā, viņiem ir jāpiedāvā mūsdienīgas, komfortablas dienesta viesnīcas telpas. Šīs dienesta viesnīcas esamība vai neesamība ir fundamentāli svarīgs stāsts par to, vai Valkā vispār būs vidusskola. Pēc V. A. Kraukļa teiktā, sākotnējā doma bija, ka nebūs vajadzīga trīsstāvu ēka, pietiks ar divu stāvu apgūšanu. Taču pēc projektētāju aprēķiniem, atklājās, ka Domes bulvāra ēkas trīs stāvu būvniecības izmaksas būs gandrīz tikpat lielas kā divu stāvu. Tas bija pietiekošs arguments lēmumam atjaunot visu ēku kopumā. Turklāt jaunās dienesta viesnīcas izveide nākotnē ģimnāzijai pavērs iespēju laikā, kad skolā nenotiek mācību darbs organizēt nometnes un tā iegūt papildu līdzekļus skolas vajadzībām. Jau šovasar skolā notika vairākas nometnes. Visu vasaru simtprocentīgi tika izmantotas visas izguldīšanas iespējas. Nometnieki pat gulēja uz matračiem ģimnāzijas sporta hallē.
“Šim projektam ir vairākas nozīmes. Pirmkārt, lai ģimnāzija vispār varētu pastāvēt un pēc tam dod materiālo labumu pašai ģimnāzijai,” ir pārliecināts V. A. Krauklis. Viņš atgādina, ka šo projektu kūrē novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas speciāliste Inga Aleksejeva, tāpēc pēc ģimnāzijas pedagogu aicinājuma viņa ar skaidrojumiem ir piedalījusies sapulcē, kurā tika pārrunāti dažādi ar projektu saistīti jautājumi. Nākamnedēļ ir plānota nākamā tikšanās. Uz to skolotājiem apsolīja ierasties arī pašvaldības vadītājs.
Kas attiecas ar ģimnāzijas pedagogu nodrošināšanu ar mūsdienīgiem datoriem, diemžēl šo jautājumu nāksies risināt pašai pašvaldībai. Sākotnēji ģimnāzijas projektā bija iestrādāta vēlme pēc 30 stacionāriem datoriem, bet diemžēl šī iecere netika atbalstīta. Tā vietā skola saņemšot platšetdatorus.
Vairāk staigāt kājām,
nevis braukt ar automašīnu
“Ziemeļlatvija” novēroja, ka tikšanās lielāko laiku aizņēma diskusijas par izglītību, taču bija arī citas lietas. Vairāki atnācēji pašvaldībai ierosināja beidzot pilsētā izvietot videonovērošanas kameras. Minot, ka, piemēram, katru nedēļas nogali Putraskalna lapenē pulcējas latviešu un igauņu jaunieši un nemitīgi lieto alkoholu. Pēc apkārtējo iedzīvotāju novērotā, pašvaldības policija Putraskalnā ierodas ļoti reti.
Tāpat šovasar no igauņu jauniešu “uzlidojuma” cietis ģimnāzijas dārzs un apkārtne. Skolas darbiniekiem izdevies pieķert dažus igauņu demolētājus. Uz jautājumu, kāpēc viņi savas ļaunprātības dara Valkā, igauņi teikuši, ka Valgā uz katra stūra ir videonovērošanas kameras. Turklāt šīs problēmas atklājēji aicina pašvaldības vadībai tikties ar pašvaldības policiju un ieteikt viņiem vairāk patrulēt ielās, staigājot kājām, nevis braukāt ar automašīnu.
V. A. Krauklis atzīst, ka nosauktās lietas tik tiešām ir problēma, bet sarunās ar pašvaldības policiju noskaidrots, ka, pat braucot ar netrafarētu automašīnu, jaunieši momentā reaģē, jo “savs cilvēks stāv uz vakts”. Pašvaldības vadītājs norāda, ka Valkā ir vēl citas vairākas populāras tikšanās vietas, piemēram, arkā starp Rīgas ielas 22. un 24. māju un Brāļu kapos. V. A. Krauklis sola, ka kopā ar izpilddirektoru Aināru Zāberu pārrunās pašvaldības policijas darba stratēģiju, iesakot darbiniekiem vairāk tomēr staigāt kājām. Izbraucot ar mašīnu, īpaši tumšajā laikā, tiešām tas lielākoties nepalīdz novērst pārkāpumus. V. A. Krauklis atgādina, ka pašvaldības policijā strādā tikai trīs darbinieki. Viņiem ir arī nakts darbs, kā arī jādežūrē novada domes rīkotajos pasākumos.
“Tas nav stāsts vienos vārtos,” uzsver pašvaldības vadītājs. Taču ir lietas, ko novada dome gribētu, lai pašvaldības policija darītu citādāk, un tas noteikti būs jādara.
V. A. Krauklis sola, ka nākotnē Putraskalns būs viena no tām vietām, kur tiks uzstādīta videonovērošana ar iespēju, ka Valsts policijas darbinieks uzreiz ekrānā redz tur notiekošo, nevis pārskata ierakstu.
Ļaujam cilvēkiem atpūsties
Uz tikšanos bija ieradusies arī jaunā valcēniešu paaudze. Ilze Zalužinska novērojusi, ka gandrīz katru nedēļas nogali Valkā notiek kāds kultūras pasākums. Viņa atzīst, ka nav pētījusi statistiku, bet vēlas uzzināt, cik daudz pasākumu ir ar pluss zīmi. Jaunietei šķiet, ka lielākā daļa pasākumu nes tikai zaudējumus. Viņa jautā, vai tiešām novadā ir vajadzīgs tik daudz pasākumu un vai tomēr nevajadzētu līdzekļus vairāk ieguldīt dažu pasākumu organizēšanā kā Lielajā labdarības robežtirgū, pilsētas svētkos, 18. novembra svinēšanā un Jaunā gada sagaidīšanā?
“Un viss! Ļaujam cilvēkiem atpūsties,” pašvaldības vadībai iesaka valcēniete. Apmeklējot dažus vasaras pasākumus, piemēram, augusta beigās notiekošo Alus festivālu, Ilze pārliecinājusies, ka apmeklētība bijusi niecīga.
Atbildot uz šo jautājumu, V. A. Krauklis norāda, ka kultūra ir jāsadala divās daļās – kultūra un izklaide. Pat Amerikā kultūra neatmaksājoties. Taču jāatceras, ka kultūra ir sevis cienošas tautas kvalitatīvas dzīves ļoti būtiska sastāvdaļa. Savukārt pieminētais Alus festivāls ir izklaide. Pēc pašvaldības vadītāja domām, tas savā ziņā ir kā apburtais loks. Proti, ir cilvēki, kas ir aktīvi visās jomās, kuri vēlas apmeklēt pasākumus. Veicot pētījumu par kultūras pieprasījumu Latvijā, atklājās, ka visā valstī kopējais pieprasījums ir tikai septiņi procenti, bet Valkas novadā – deviņi. Tas ir vairāk nekā vidēji Latvijā. Kas attiecas uz daudziem koncertiem, kurus ir nācies arī atcelt dēļ iepriekšpārdošanā nenopirktu biļešu skaita, V. A Krauklis mierina, ka pašvaldības maks no tā necieš, jo šos pasākumus organizē producentu kompānijas.
Kas attiecas uz izklaides pasākumiem, pēc V. A. Kraukļa domām, tiem jābūt tādiem, kas sevi atpelna. Šī iemesla dēļ pašvaldībai jau esot nācies atmest vairākas labas idejas, kas ir bijušas nesamērīgi dārgas. Kas attiecas uz Alus festivālu, nākamgad tas tikšot rīkots pilnīgi citādāk. Tā, lai izmaksas no pašvaldības puses būtu minimālas.
