Šo otrdien Smiltenes vidusskolā notika tur agrāk nebijis pasākums – augstāko izglītības iestāžu izstāde “Nākotnes tirgus Smiltenē”.
Tajā 10.-12. klašu skolēni iepazinās ar pašu izvēlētu 14 augstskolu un vienas koledžas piedāvātajām studiju programmām, kā arī ar Nodarbinātības valsts aģentūras un starptautiskā konsultāciju centra Kalba.lv sniegto informāciju (Kalba.lv informē par izglītības iespējām ārzemēs).
Pieprasītākās specialitātes
nav tās populārākās
Visi “Ziemeļlatvijas” uzrunātie jaunieši šādu iespēju vērtē kā labu un noderīgu. Viena daļa pat 12. klasē vēl nezina, ko studēt un kurā augstskolā stāties, tāpēc vienuviet pieejamā informācija, ko skolēniem lielākoties sniedza studenti, devusi aptuvenu ievirzi, kādā virzienā skatīties.
“Šis pasākums apstiprināja manas izvēles,” Ziemeļlatvijai” atzīst 12. klases skolnieks Matīss Velps, kuram šobrīd ir divi varianti, kur studēt – Rīgas Tehniskajā universitātē vai Latvijas Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā.
Augstskolu izstādi atzinīgi vērtē arī 11. klases skolnieces Reina Iesaliņa un Elīza Bunga. Viņām paticis tas, ka paši studenti stāsta, kādas katrā augstskolā ir iespējas un kāda ir viņu personīgā pieredze.
Meitenes mācās 11. klasē un spriež, ka jau tagad ir laiks domāt, ko studēt, lai censtos uzlabot sekmes tajos mācību priekšmetos, kādos būs iestājeksāmeni izvēlētajā studiju programmā. Jo labākas sekmes, jo vieglāk tikt budžeta grupā, uzsver jaunietes. Pagaidām abām ir doma studēt tūrismu. “Esam radošas meitenes,” saka Elīza un Reina. Augstskolu izstādē studenti stāstījuši, ka darbu tūrisma speciālisti var atrast, un šobrīd par to, vai tā ir darba tirgū pieprasīta profesija, jaunietes neraizējas.
Taču vēl pieprasītākas darba tirgū ir specialitātes, kuru apguve balstās uz eksaktajām zinātnēm – matemātiku, fiziku, ķīmiju, bioloģiju. To “Ziemeļlatvijai” uzsver visi augstskolu izstādē uzrunātie studenti, kuri paši tās studē.
“Elektronika, programmēšana, datorzinātnes, kuģu navigācijas elektronika,” darba tirgū pieprasītas profesijas, kuras var apgūt viņa izvēlētajā augstskolā, nosauc Alfs Brikšis, kurš studē elektroniku Ventspils Augstskolā.
“Kopumā ņemot, skolēnu interese par šādām jomām nav tā lielākā,” atzīst A. Brikšis, “iespējams, tāpēc, ka tās nav programmas, ko var pabeigt, aizejot uz lekcijām un tās atsēžot. Te studentiem pašiem jāiegulda liels darbs, lai studijas pabeigtu, un daudzi nevēlas to uzņemties. Taču, piemēram, tā pati elektronika ir nozare, uz kuras viss balstās, un speciālistu šajā jomā trūkst.”
Jābūt saprašanai un motivācijai
Jau tuvākajā dekādē (desmitgadē) ļoti pieprasītas būs ar zinātnēm un tehnoloģijām saistītas profesijas, tāpēc tagad ir īstais laiks tās studēt, ir pārliecināts Tartu Universitātes (Igaunija) 2. kursa students Dainis Ivanovs.
Arī Tartu Universitāte atsaucās Smiltenes vidusskolas uzaicinājumam un atsūtīja savus pārstāvjus studentus uz augstskolu izstādi Smiltenē. Dainis šajā augstskolā studē zinātņu un tehnoloģiju bakalaura līmeņa programmā, kur pēc pusotra gada var izvēlēties specializāciju vai nu materiālzinātnēs, vai biotehnoloģijās un ģenētikā, vai bioinženierijā un robotikā jeb sintētiskajā bioloģijā. Jaunietim jau studiju sākumā ticis piedāvāts darbs universitātes laboratorijā, ko viņš ar prieku pieņēmis, jo ļoti patīkot zinātne. Tagad Dainis ar savu augstskolas komandu gatavojas internacionālajām sintētiskās bioloģijas sacensībām, kas novembrī notiks Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, Bostonā, ASV.
“Prezentēsim savu darbu. Pašlaik strādājam pie tādu rauga šūnu izveidošanas, kuras būs spējīgas no visparastākā cukura ražot plastmasu,” stāsta jaunietis.
Tartu Universitāte starptautiskajā augstskolu reitingā “QS World University Rankings” novērtēta visaugstāk no Baltijas valstu augstskolām, taču iestāties tajā nav viegli, atzīst Dainis un vēl viena šās augstskolas studente Liene Priede. Liela konkurence ir pat uz maksas vietām, nemaz nerunājot par budžeta grupu.
“Lai iestātos, jābūt spēcīgam eksaktajās zinātnēs, jo piesakoties jāizvēlas divas no tām. Der ķīmija, matemātika, bioloģija, fizika,” stāsta Dainis. Viņš, jau mācoties Babītes vidusskolas 8. klasē, sācis matemātiku mācīties patstāvīgi papildu skolas programmai, vēlāk braucis uz Rīgas Tehnisko universitāti papildu mācīties fiziku un uz Rīgas Valsts 1. Valsts ģimnāziju papildu mācīties matemātiku.
“Es tagad pat teikšu tā, – nav obligāti jāmācās daudz, bet ir jābūt saprašanai un motivācijai mācīties,” vidusskolēniem iesaka D. Ivanovs.
Ja vēlēsies, sarīkos atkal
Augstskolu izstādes “Nākotnes tirgus Smiltenē” iniciatore Smiltenes vidusskolas pedagoģe – karjeras konsultante Rita Rozīte tagad aptaujās skolēnus par viņu ieguvumiem no šā pasākuma un, ja skolēni vēlēsies, pavasarī šādu izstādi sarīkos atkal.
Tā skolēniem, nākamajiem studentiem, ir drošs informācijas ieguves veids par studiju iespējām, uzsver skolotāja.
“Arī agrāk augstskolas izrādīja interesi braukt uz skolām un atbraucot piedāvāja savu prezentāciju. Taču, manuprāt, skolēnam prezentāciju klausīties ir pārāk vienkārši. Kāds kaut ko stāsta, – mani tas var interesēt, bet var arī neinteresēt. Nosēžu tās 40 minūtes, un varbūt tam nav nekādas pievienotās vērtības. Savukārt šādā izstādē skolēnam pašam ir iespēja jautāt un uzzināt arī tādas lietas, ko varbūt nestāsta publiski, kā arī attīstīt komunikāciju prasmes – uzdrošināties iet klāt svešam cilvēkam un vaicāt to, kas interesē,” teic R. Rozīte.
