Smiltenes novadā rudens sagaidīts, tajā arī ieriteņojot. Šādu iespēju izmantoja 101 dažāda vecuma velosipēdists, sākot no maziem bērniem pat viena gada vecumā līdz sirmiem senioriem, kuri visi piedalījās Smiltenes novada tūrisma informācijas centra (TIC) rīkotajā velobraucienā “Ieriteņo rudenī”.
Ar šo velobraucienu TIC atzīmēja aktīvā tūrisma sezonas noslēgumu Smiltenes novadā un par pasākuma “mājvietu” izvēlējās Grundzāles pagasta atpūtas kompleksu “Trīssaliņas” (tur atradās brauciena starts un finišs).
Augšup un lejup jeb kājām
slodzes netrūka
Šoreiz velobraucienā varēja iepazīt Grundzāles pagasta Aumeisteru un Bilskas pagasta Lobērģu ainavisko apkārtni, šās puses skatus un kultūrvēsturisko mantojumu.
“Brauciena dalībnieki varēja izvēlēties vienu no trijiem sagatavotajiem maršrutiem 15, 30 vai 41 kilometra garumā, lai baudītu rudenīgās ainavas, pļavu un rudens lapu aromātu,” stāsta Smiltenes novada TIC vadītājs Modris Apsītis.
Lai pievērstu velosipēdistu lielāku uzmanību apkārtnei, viņiem tika sagatavots arī neliels uzdevums un jautājumi par ceļā redzamajiem objektiem, piemēram, kāda “iestāde” atrodas pie Stapriņu pieturas (pareizā atbilde – ferma).
M. Apsītis atzīst, ka atšķirībā no iepriekšējiem velobraucieniem šoreiz Aumeisteru kalnainā apkārtne lika par sevi manīt, jo braucējiem nācās pārvarēt dažu labu izaicinošu pakalnu vai kādu grūtāk veicamu posmu. Lai nu kā, ieguvēji bijuši tie velobrauciena dalībnieki, kuri izvēlējās garāko maršrutu uz Lobērģiem un Aumeisteriem, jo tieši šajā posmā varēja redzēt visskaistākās ainavas, arī tālu – līdz pat apvārsnim.
41 kilometru garo maršrutu kopā ar četriem domubiedriem izvēlējās arī blomēnietis, sporta skolotājs un aktīvs velotūrists Juris Bērziņš, kurš Smiltenes TIC rīkotajos velobraucienos piedalījās pirmo reizi. “Bija brīva diena, un tos savus kilometrus vajadzēja nobraukt,” viņš atklāj savu motivāciju. No ceļā redzētā Juris visvairāk uzteic Aumeisteru puses paugurus – rūdījumu velobraucējiem, kad pēc ripināšanās lejā vajadzējis atkal mīties augšā, un tās puses veco muižu ēkas, piemēram, Aumeisteru muižu un muižas pārvaldnieka māju, kurā mūsdienās ierīkota viesu māja.
Pa ceļam – zudusi godība
Vēl šajā pusē ir arī Grundzāles muiža, no kuras mūsdienās nekas pāri nav palicis. “Par redzēto kultūrvēsturisko mantojumu diemžēl jāteic – “zudusī godība”. Piemēram, tā pati Grundzāles muiža ir sagruvusi, bet pārējās ēkas ir sliktā stāvoklī. To pašu var teikt par Aumeisteru kungu kapiem, kuros apglabāta baronu Volfu dzimta,” teic M. Apsītis.
Izpētot vēstures materiālus, viņš secinājis, ka Volfu laikā Aumeisteru muiža un tās apkārtne bijusi rosīga un vērā ņemama apdzīvota vieta ar aptieku, dzirnavām, spirta brūzi, veikalu un citām celtnēm.
Mūsdienās pašos Aumeisteros iedzīvotāju ir maz. Apkārtnē savās saimniecībās strādā zemnieki. Aumeisteros no iestādēm palicis tikai veikals un viena pašvaldības iestāde – bibliotēka jeb grāmatu izsniegšanas punkts, kuru no 2018. gada 1. janvāra slēgs, jo privātīpašumam “Aptiekas māja” mainījušies īpašnieki un jaunajam saimniekam ir citas ieceres par ēkas izmantošanu. “Taču Aumeisteri bez bibliotekārā pakalpojuma nepaliks. To nodrošinās Grundzāles bibliotēka,” sola Smiltenes novada bibliotēkas vadītāja Inta Mežule. Aumeisteru un Lobērģu puses velomaršrutus interesenti var izbraukt arī patstāvīgi, sīkāku informāciju par tiem saņemot Smiltenes TIC šās iestādes darba laikā.
Savukārt Smiltenes novada TIC saka lielu paldies atpūtas kompleksa “Trīssaliņas” saimniekiem Dailai un Aigaram Šmulāniem, SIA “Sports S” un personīgi Santai Paeglei par sadarbību un atbalstu pasākuma “Ieriteņo rudenī” organizēšanā”. Pasākums sarīkots Smiltenes novada domes projektā “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai Smiltenes novadā”, tāpēc dalībniekiem tas bija bez maksas.
UZZIŅAI
Interesantas apskates vietas Aumeisteru un Lobērģu pusē
Grundzāles muiža
Par muižu ir saglabājušās ziņas no 15. gadsimta, kad tā bijusi Palsmanes muižas filiāle. Kopš 1747. gada tā bijusi Vulfu dzimtas īpašums. Šobrīd saglabājušās tikai dažas saimniecības ēkas. Pie muižas staļļa redzama 1929. gadā celtā vējtriece, kas ar vēja palīdzību darbinājusi ūdenssūkni. Šeit uzņemti kinofilmas “Klāvs – Mārtiņa dēls” fragmenti
Otkaru krusta priede
Ir nostāsti, ka Otkaru kalnā atrastas gan senlietas, gan sarūsējušas vecas monētas. Kalnā kopš seniem laikiem esot svinēti Jāņi. Otkaru kalnā atrodas krusta priede. Senatnē, izvadot mirušos uz kapiem,tajā tika iegriezti krusti, lai mirušais nenāk atpakaļ uz mājām pakaļ dzīvajiem. Priedē redzamas apmēram piecu aizaugušu krustu aprises.
Lobērģu muiža
Senākā muižas kungu māja celta 1803. gadā klasicisma stilā. 1887. gadā kungu māja pamatīgi pārbūvēta, uzceļot jumta stāvu. 1888. gada 20. martā Loberģu muižas īpašnieka ģimenē piedzima vēlākais rakstnieks Zigfrīds fon Fēgezaks (1888-1974). Pēc Otrā pasaules kara 1947. gadāēka pēc ugunsgrēka pārbūvēta, tajā turpināja darboties pienotava.
Aumeisteru kungu kapi
Šeit apglabāta Volfu dzimta, uz kapakmeņiem redzami gadskaitļi pat no 17. gadsimta. Kapu ieejas vārtiem ir savdabīga arhitektūra ar austrumniecisku arku un diviem tornīšiem. Kapsēta ir pamesta kopš muižnieku aiziešanas no Aumeisteru muižas 20. gadsimta sākumā.
Aumeisteru baznīca
Aumeisteru luterāņu baznīca pastāvējusi pirmās Latvijas Republikas laikā. Šis ir bijis vienīgais dievnams pagastā. Kara laikā, 1943. gadā, baznīca tika sabombardēta. Līdz mūsdienām saglabājušās mūra drupas.
Aumeisteru muiža
Muižas apbūve veidojusies laikā no 18. gadsimta beigām līdz 19. gadsimta sākumam, kad celtas klēts un pulksteņklēts. 19. gadsimta 2. pusē uzcelts stallis, ratnīca, kučiera māja un manēža. 1896. gadā uzcelta grezna pārvaldnieka māja neorenesanses stilā, kurā saglabājusies un rekonstruēta sākotnējā interjeru apdare. Pie pils bijis arī paviljons un ziemas dārzs, kurš zudis.
Pie ezera celtas kūtis, spirta brūzis, ūdens sūknētava un kalpu māja. Kompleksā iekļaujas arī krogs un ūdensdzirnavas. Kungu mājas priekšā ir parādes pagalms ar rundēli, bet aiz kungu mājas – ainavu parks.
(Avots – Smiltenes novada tūrisma informācijas centrs)
