Pēc vairākkārtējiem ierakstiem “Ziemeļlatvijas” mājaslapā par Valkas novada domes neizpratni saistībā ar sabiedrībai svarīgo procesu veicināšanas biedrības “Latvija 1918” lūgumu tai piešķirt lietošanā ēku Rīgas ielā 1, kuru valcēnieši atceras kā bijušo robežpārejas kontrolpunktu, “Ziemeļlatvija” nolēma iztaujāt abas iesaistītās puses un noskaidrot, kāpēc starp šīm abām pusēm izcēlies kārtējais kašķis.
“Ziemeļlatvija” atgādina, ka gada sākumā līdzīga situācija izcēlās pēc tam, kad atklātībā nāca fakts, ka novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis kopā ar deputātiem deva atļauju nojaukt Jāņa Rauskas bijušo tipogrāfijas ēku Rīgas ielā 12, kur tagad ir pašapkalpošanās automazgātava. Toreiz biedrības dibinātājs Voldemārs Mellups aicināja sabiedrību ziedot vienu eiro, tādējādi cerot izglābt vēsturisko ēku, kuru savulaik J. Rauska uzbūvēja kā ražotni. Diemžēl ēka bija sliktā stāvoklī un vairākus gadus neviens investors nebija izteicis vēlmi te ieguldīt savu naudu, lai ne tikai atjaunotu ēku, bet arī uzsāktu uzņēmējdarbību.
Kā izrādās, atkal biedrība “Latvija 1918” V. Mellupa personā devusies triecienuzbrukumā, novada domē iesniedzot vairākus iesniegumus ar lūgumu biedrībai nodot bijušās Valkas dzelzceļa stacijas ēku vai ēku Rīgas ielā 1. Sarunā ar novada domes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Zariņu “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka ne vecās dzelzceļa stacijas ēka, ne arī bijusī robežkontroles punkta ēka biedrībai netiks piešķirta vairāku iemeslu dēļ.
Sarunā vispirms V. Zariņš skaidro kārtību, kā pašvaldība izskata saņemtos iesniegumus. Ja novada dome jautājumu izskatījusi pēc būtības jau vienu reizi, tad, atkārtoti iesniedzot līdzvērtīgu kārtējo iesniegumu, pašvaldībai nav pienākuma atbildēt uz šādu iesniegumu. V. Mellups apgalvo, ka deputāti katru mēnesi izskatīs šos iesniegumus, bet V. Zariņš norāda, ka tā tas nebūs. Proti, 27. jūlijā pašvaldība saņēma iesniegumu no V. Mellupa ar lūgumu atcelt 27. aprīļa novada domes lēmumu par ēkas Rīgas ielā 1 nojaukšanu un ēkas nodošanu biedrībai “Latvija 1918”. 31. augusta novada domes sēdē deputāti nolēma neatcelt lēmumu par ēkas Rīgas ielā 1 nojaukšanu. Tas nozīmē, ka spēkā paliek 27. aprīļa sēdes lēmums un biedrībai nav cerību ēku iegūt savā pārziņā.
Kas attiecas uz biedrības vēlmi saimniekot Rīgas ielā 1, V. Zariņš skaidro: “Vienmēr šajos iesniegumos kopā saplūst divas lietas. Viena ir biedrība “Latvija 1918”, otra – uzņēmējdarbība. V. Mellups ir nodibinājis SIA “LV 1918”, kas ir arī biedrības “Latvija 1918” biedrs. Līdz ar to šī biedrība ir vienas personas biedrība. Iesniegumos tiek rakstīts, lai pašvaldība biedrībai nodod īpašumu nomā vai apsaimniekošanā, bet tajā pašā laikā V. Mellups norāda, ka te grib atvērt cukurvates ražotni – mazu fabriku. Tā ir uzņēmējdarbība, un likums nosaka, ka biedrības nevar nodarboties ar uzņēmējdarbību, tās nedibina peļņas gūšanas nolūkos. Biedrības var veikt saimniecisko darbību, piemēram, iznomāt savus īpašumus. Turklāt V. Mellups regulāri sola, ka biedrība saņems Sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Tas nekādi neiet kopā.” V. Zariņš atklāj, ka šogad pašvaldība SIA “LV 1918”, kuras dibinātājs un īpašnieks ir V. Mellups, piešķīrusi grantu – 989,56 eiro apmērā. Novada domē iesniedzot savu biznesa plānu par cukurvates tirgošanu uz vietas un ražošanu mazos apmēros, fasējot to iepakojumā tālākai izplatīšanai Latvijas un Igaunijas mazajos veikalos, kā arī tirgošanai internetā, pašvaldība to nolēma atbalstīt. V. Mellups bija iecerējis cukurvates tirgotavu izveidot uz pašas robežas Rīgas ielā 1, lūdzot pašvaldībai to nodot pārvaldīšanā bez maksas, nemaksājot nomas maksu. Likums nosaka, ka pašvaldība nemaz nevar kādam bez maksas piešķirt telpas, kamēr biedrībai nav piešķirts Sabiedriskā labuma organizācijas statuss.
V. Zariņš skaidro, ka pirms V. Mellupa iesnieguma saņemšanas novada domes 27. aprīļa sēdē deputāti vienbalsīgi pieņēma lēmumu par ēkas Rīgas ielā 1 nojaukšanu. Šāds lēmums pieņemts saskaņā ar projekta par Valgas un Valkas kopējā pilsētas centra izveides risinājumu. Lēmuma pamatojumā rakstīts, ka ēka pieder pašvaldībai un faktiski netiek izmantota. Tā ir gan vizuāli nepievilcīga, gan funkcionāli neizmantojama pašreizējā stāvoklī. Turklāt šī ēka atrodas jaukta centra apbūves teritorijā. Ministru kabineta noteikumos Nr.240 (pieņemti 2013. gada 30. aprīlī) “Vispārīgie teritorijas plānošanas izmantošanas un apbūves noteikumi” skaidrots, ka jaukta centra apbūves teritorija ir funkcionāla zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski izveidojies plašs jauktas izmantošanas spektrs vai ko izmanto par pilsētas, ciema vai apkaimes centru, kā arī apbūves teritorijai, ko plānots attīstīt par šādu centru.
Arī nākotnē kopējā Valgas un Valkas centra izveides projektā ēkai Rīgas ielā 1 nav rasts pielietojums. Saskaņā ar pašreizējo projekta risinājumu minētās ēkas vietā nav paredzēta apbūve un tiks ierīkota atpūtas zona un gājēju celiņi.
V. Zariņš atgādina, ka aizvadītā gada rudenī projekts tika izlikts sabiedriskajai apspriešanai, kurā interesenti varēja iepazīties un redzēt, kādas ir ieceres un plānotie darbi. Sabiedriskajā apspriešanā pašvaldība nevienu iebildumu nesaņēma. V. Zariņš pēc pieredzes uzsver, ka vēl gan varētu būt sagaidāma sabiedrības šūmēšanās, visticamāk, nākamgad pavasarī, kad ēka Rīgas ielā 1 tiks nojaukta. Līdzīgi, kā tas notika, kad tika nojaukta vecā tipogrāfija.
Kas attiecas uz biedrības centieniem iegūt vecās Valkas dzelzceļa stacijas ēku, novada dome no V. Mellupa saņēma iesniegumu 27. martā. Viņš lūdza atdot ēku pārvaldīšanā un zemi piecu hektāru platībā ar visām dzelzceļa sliedēm. Iesniegumā minēts, ka V. Mellups lūdz nepiemērot biedrībai neizpildāmus apsaimniekošanas slogus un nosacījumus – kā nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, zāles pļaušanu apkārtējā teritorijā. Pamatojums – biedrība ir tikko dibināta un tās rīcībā nav tik daudz līdzekļu. V. Zariņš skaidro, kāda jēga ir pašvaldībai atdot kādam nekustamo īpašumu, kurš pašai pašvaldībai būs jākopj un jāturpina uzturēt tieši tāpat, kā līdz šim. Turklāt V. Mellups biedrības vārdā lūdza tuvākā laikā novada budžetā ieplānot piešķirt finanšu līdzekļus žoga uzbūvei, lai pārtrauktu caurstaigāšanu, izmantojot Poruka ielas 4 teritoriju un Blaumaņa ielu, sargājot teritoriju no demolēšanas un neizpostot sasniegto progresu. V. Zariņš atzīst, ka šādi iesniegumi vienu reizi ir jāizskata un tas tiek arī darīts, bet runa par atdošanu nemaz nevar būt.
Tāpat vēlējāmies noskaidrot, cik liels ir biedrības “Latvija 1918” atbalstītāju loks, jo biedrības pārstāvis visur raksta, ka pārstāv sabiedrību, bet diemžēl to neizdevās noskaidrot, jo V. Mellups atbildēja: “Runa nav par biedru skaitu, lai gan Krauklim tas šķiet arguments. Viņam aitu bars ir lielāks, man – mazāks. Kurš skaļāk kliedz – tam taisnība.”
APTAUJA
Vai pašvaldība pieņēmusi pareizu lēmumu par kādreizējā robežpārejas punkta ēkas Rīgas ielā 1 nojaukšanu?
Valkas novada Tūrisma informācijas biroja vadītājs Dainis Čapiņš:
– Ja uz šo jautājumu skatāmies no tūrisma nozares skata punkta, tad tūristiem interesantāka vieta ir Raiņa ielas simboliskā robežbūdiņa, kur turpat blakus redzams robežstabs un tek robežupīte. Diemžēl tūrisma nozarei nav svarīgas vietējo iedzīvotāju nostalģiskās atmiņas par notikumiem, ko viņi piedzīvojuši saistībā ar šo ēku.
Valkas novadpētniecības muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Ligita Drubiņa:
– Ja šo ēku nojauks, kas būs vietā? Turklāt ēka ir diezgan labā stāvoklī ar visām komunikācijām. Domāju, ka tomēr pašvaldībai vajadzēja izdomāt, kā šo ēku varētu izmantot. Tā atrodas interesantā vietā. Muzejā esam izstrādājuši muzejpedagoģisko programmu, kurā spēles veidā izspēlējam arī Latvijas – Igaunijas robežas šķērsošanu Rīgas
ielā 1.
Sabiedrībai svarīgo procesu veicināšanas biedrības “Latvija 1918” dibinātājs Voldemārs Mellups:
– Robežsargu namiņš nav pat 26 gadus vecs. Nav ne sliktā stāvoklī, ne arī grausts. Kuram būs labāk, ja mājiņu nojauks? Paugurs būs smukāks? Vai tā ir pašvaldības darbinieku primitīva kalpošana burtam? Ignorējot biedrības “Latvija 1918” lūgumu piešķirt šo ēku tad, kad tai Valsts ieņēmumu dienests piešķirs Sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statusu. Pamatojums, kāpēc nevar biedrībai piešķirt šo ēku, jo to nolemts nojaukt. Nu nebūs Rīgas ielā 1 cukurvates pārdošanas kioska. Tas būs Valgā. Uz mūžu pašvaldības plecos būs šī atbildības nasta, jo vienmēr stāstīšu, kāpēc kiosks ir Valgā, nevis Valkā, jo Valkā trūkst telpu. Pirmo biedrības iesniegumu pašvaldība ignorēja, izņemot būtisko tā daļu, lemjot pavirši un atrakstoties, lai tik atkratītos. Pašvaldības deputātiem ir iesniegts otrais iesniegums, kas katram nosūtīts elektroniski. Atteikts. Būs arī trešais, ceturtais. Desmitais arī noteikti būs. Lai lemj katru mēnesi. Ēka Rīgas ielā 1 pieder pašvaldībai un nav nekādu šķēršļu, lai dome atmestu stūrgalvību, atceltu lēmumu par ēkas nojaukšanu, izsniedzot biedrībai apliecinājumu par īpašuma piešķiršanu, kad tā saņems SLO statusu. Bez apliecinājuma, ka dome īpašumu patiešām atdos, VID nedod biedrībai šo statusu.
