Lai laikus plānotu nākamā gada pašvaldības budžetu, kurā būs jārēķinās ar izmaiņām saistībā ar minimālās darba algas palielināšanu no 380 līdz 430 eiro, Valkas novada pašvaldība ir izveidojusi darba grupu domes struktūras un amata sarakstu izvērtēšanai un priekšlikumu izstrādei. Tā intensīvi strādās līdz 25. oktobrim.
Novada domes kancelejas vadītāja Gundega Ukre informē, ka darba grupā ir pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis, novada domes izpilddirektors Ainārs Zābers, Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja Ilze Grandava, Personāla nodaļas vadītāja Līga Metuzāle un deputāts Agris Simulis.
Izmaiņas vēl būs
Darba grupas darbības rezultātā jau ir pirmās izmaiņas. Proti, aizvadītajā ceturtdienā notikušajā pašvaldības domes sēdē deputāti atbalstīja grozījumus novada domes 28. janvāra lēmumā “Par Valkas novada domes administrācijas un iestāžu amatu sarakstu apstiprināšanu”. Šie grozījumi sagatavoti, izvērtējot darbinieku darba apjomu un pašvaldības budžeta iespējas.
Pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis stāsta, ka par darba attiecību pārtraukšanu tiks brīdināts investīciju piesaistes speciālists Māris Ozols, kā arī publiskā interneta dežuranti Lugažu un Sēļu bibliotēkās Valkas pagastā.
V. A. Krauklis atzīst, ka M. Ozola atlaišana ir pirmā bezdelīga pašvaldības administrācijas samazināšanā, jo sarežģītajā situācijā ir skaidrs, ka arī centrālajā aparātā ir kas jāmaina. Viņš neslēpj, ka šis ir tikai pirmais solis un izmaiņas būs vēl. V. A. Krauklis sola, ka nekas netikšot sasteigts, lēmumi pieņemti pēc rūpīgas analīzes.
Turklāt šis lēmums neesot patīkams, īpaši kas saistās ar M. Ozola atlaišanu. Idejiski esot pareizi, ka pašvaldībā ir investīciju piesaistes speciālists, bet dzīvē pierādījies, ka tie investori, kuri vēlas investēt novada attīstībā, vienmēr izsaka vēlmi tikties tieši ar priekšsēdētāju. Sākotnējais pieņēmums, ka līdz ar investīcijas speciālista darba uzsākšanu varētu samazināties darba apjoms pašvaldības vadītājam, neattaisnojās.
Ka ir beidzamais laiks pārskatīt pašvaldības štatu sarakstu, liecina arī tas, ka novada domē joprojām darbiniekiem netiek maksāts konkurētspējīgs atalgojums. Turklāt, pieaugot minimālajai darba algai, strauji sarūk speciālistu un mazkvalificētu darbinieku atalgojuma atšķirība. Proti, speciālists ar augstāko izglītību saņemtu tikai nedaudz lielāku samaksu virs minimālās algas, bet mazāk kvalificētiem darbiniekiem alga pieaugs. Pēc V. A. Kraukļa domām, tas nav korekti.
Novada domes Personāla nodaļas vadītāja Līga Metuzāle informē, ka M. Ozols katru mēnesi saņēma 837 eiro lielu darba algu pirms nodokļu nomaksas. Savukārt publiskā interneta dežurantiem Lugažu un Sēļu bibliotēkā bija noteikta 0,9 liela slodze ar 342 eiro algu pirms nodokļu nomaksas. Skaidrojot lēmumu par publiskā interneta dežurantiem, L. Metuzāle stāsta, ka lielākoties šo pakalpojumu izmantoja skolas vecuma bērni. Izvērtējot apmeklētību, atklājās, ka Lugažu bibliotēkā publisko internetu izmanto ļoti maz iedzīvotāju, Sēļos – nedaudz vairāk. Lielākoties tas saistīts ar to, ka mūsdienās pārsvarā visiem ir telefoni ar pieeju internetam un datori. Turklāt arī skolās visur ir datori, un pēc stundām bērni savu brīvo laiku pavada Valkas novada Centrālajā bibliotēkā.
“Ziemeļlatvija” interesējās, vai gaidāms vēl kāds samazinājums, L. Metuzāle atbildēja apstiprinoši, bet uzsvēra, ka darba grupai ir koleģiāla noruna pirms lēmumu pieņemšanas nerunāt priekšlaicīgi, lai nerastos nevajadzīgas baumas. Jau tagad situācija neesot patīkama.
Būs jāmeklē jaunas iespējas
Pirmais novada domes administrācijas darbinieks, pār kura galvu kritis Dāmokla zobens, ir M. Ozols. Viņš “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka pašvaldībā kā investīciju piesaistes speciālists sāka strādāt 2016. gada aprīlī. Speciālists atzīst, ka šādu pavērsienu gan neesot gaidījis. Viņam mēnesis vēl jānostrādā šajā amatā un tad jau būs jāsāk meklēt jaunas iespējas.
“Dzīve turpinās. Visas pārmaiņas notiek tikai uz labu,” secina M. Ozols. Kā savu lielāko panākumu viņš uzskata darbu pie ieceres par iespēju vietējiem IT speciālistiem strādāt attālināti starptautiskā IT firmā “Accenture Rīgas filiāle”. Lai šo ideju īstenotu, viņš personīgi uzrunājis bijušos Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas absolventus un studentus, bet neveiksmīgi, jo šādus speciālistus izķer jau no skolas sola.
Arī ar IT uzņēmumu “Exigen Services Latvia” ir uzsākta sadarbība sarunu līmenī. Ir jau nonākts līdz vīzijai, ka trīspusējā sadarbībā – IT firma, Vidzemes Augstskola un novada dome – audzinātu jauno IT paaudzi jau skolā. Šī iecere ir vēl plānošanas stadijā.
M. Ozols aktīvi strādājis pie idejas attīstīt vasaras kafejnīcas projektu pie Zāģezera. Tolaik bija neizmantots pārvietojamais vagoniņš (tas tagad ir Ērģemes petanka spēles entuziastu rīcībā). M. Ozols atzīst, ka diemžēl sezonāla rakstura dēļ īstas atsaucības šim projektam nebija.
Tika strādāts pie ieceres par Parka ielas pamestās dzīvojamās mājas vai poliklīnikas ēkas pārveides par Senioru rezidenci. Notika vairākas tikšanās ar līdzīgu projektu autoriem.
Kas saistās ar pašvaldības īpašumā esošo nekustamo īpašumu Tālavas ielā 12, plānots, ka tur varētu būt lokāla alus darītava. Nākotnē bija plānota arī kokapstrādes telpa Rīgas ielā 22, 3. stāvā, kur ir neizmantotas platības. Tur varētu pulcēties darbīgi cilvēki, kuriem nav nepieciešams savs atsevišķs birojs.
Daudz tika darīts, lai atdzīvinātu Valkas dzelzceļa stacijas teritoriju. Notika sarunas ar LPKS “VAKS” par iespēju pieņemt graudus Valkas stacijā un transportēt tālāk. Taču šis projekts apstājās dēļ birokrātijas, jo vagoni, lai nokļūtu Valmierā, šķērsotu Latvijas – Igaunijas robežu. Sarunas turpinās.
Par veiksmi viņš uzskata arī pozitīvu sadarbību ar Valgas pilsētas domes uzņēmējdarbības attīstības speciālistu. M. Ozols iesaka, ka, iespējams, arī Valkas novada pašvaldībā vajadzētu šāda nosaukuma speciālistu, nevis investīciju piesaistes speciālistu.
M. Ozola darba pienākumos ietilpa arī dažādu vietējo izstāžu un forumu apmeklēšana, nevis lai tikai salasītu informatīvos bukletus, bet tiktos ar potenciālajiem investoriem.
“Šīs visas ir iestrādes, kur grūti novilkt robežu – izdarīts vai neizdarīts. Tas ir darbs ilgtspējīgai attīstībai, kur rezultāts būs mērāms pēc vairākiem gadiem,” atzīst M. Ozols.
