Aizvien kuplāks kļūst to krievu inteliģentu pulks, kuri polistisku motīvu dēļ spiesti pamest dzimteni. Viena no pēdējām, kura aizbrauca uz citu valsti, turklāt kopā ar saviem vecākiem, ir populārā žurnāliste Latiņina, kurai, cita starpā, senčos ir neliela saistība ar Latviju. Latiņina strādāja avīzē “Novaja Gazeta”, kuru būtu pamats uzskatīt par izšauto žurnālistu redakciju. Reizi nedēļā Latiņinu varēja noklausīties RTVi raidījumos, un liekas, ka vismaz interneta versijā šāda iespēja būs arī turpmāk, jo to jau pierādījuši daudzi viņas kolēģi, ka mūsdienās eksistē visādi “skaipi”.
Nesen Latiņina, kura savu mītnes zemi neatklāj, ļoti asā formā runāja par pareizticīgās Krievzemes nonākšanu ticības fanātiķu terorisma dvingā. Kaut Putins personīgi uz terorismu ticības vārdā neaicina, tomēr īpaši nosodīt aicinājumus uz vardarbību pēc islāmistu parauga arī nesteidzas. Tas vispār ir dīvains fenomens, ka bijušie komunistu funkcionāri un tostarp arī čekisti, kuri sludinājuši karojošo ateismu, jau deviņdesmito gadu sākumā masveidā kļuva par baznīcu apmeklētājiem, kaut sākumā nezināja pat to, ka aizdegta svece jātur kreisajā rokā, lai ar labo varētu krustīties.
Pēdējā laikā pareizticības dedzīgāko pielūdzēju ofensīva saistās ar režisora Alekseja Učiteļa uzņemto mākslas filmu “Matilde”, kuras pamatā ir vēsturisks fakts par nākamā cara Nikolaja II mīlas dēku ar slaveno baletdejotāju Matildi Kšesinsku. Aizraušanās abu mīlnieku starpā bijusi nopietna un ilgusi divus gadus. Interesanti tas, ka galma ballē abus savedis kopā pats cars Aleksandrs III, varam pat pieļaut, ka tas darīts ar nolūku. Lieta tā, ka daudzos valdnieku galmos, sevišķi pie Austrumu valdniekiem, ir bijusi tradīcija jaunos prinčus savest kopā ar pieredzējušu “mīlas priesterieni”, lai nākamais valdnieks iegūtu vajadzīgo pieredzi seksuālajās izpriecās. Šai tradīcijai savs pamatojums, ko dzejnieks Jevtušenko formulējis vārdiem, ka intīmajā dzīvē “vīrietis kļūst tāds, kāda bijusi viņa pirmā sieviete”.
Pati Matilde gan pirms šī piedzīvojuma, gan arī pēc tā izgājusi caur daudzu augstmaņu dzīvēm, bet princis, kā zināms, kļuva par Krievzemes pēdējo un ne sevišķi veiksmīgo imperatoru, kurš galu galā kļuva par boļševiku terora upuri, un nav nekāds brīnums, ka pareizticīgo baznīca viņu kanonizēja par svēto mocekli. Tiesa, vispirms to izdarīja baznīca emigrācijā. Tagad cara un viņa piederīgo mirstīgās atliekas ir atrastas un ar DNS analīzēm identificētas.
Ticīgajiem viņu sapratnē rodas neliela nesapratne, jo, izrādās, par svēto kanonizētais jaunībā ir nopietni sagrēkojies. To gan varētu noklusēt, ja vien netiktu uzņemta minētā filma. Starp citu, filmu “Matilde” finansiāli atbalstīja valdība, proti, Kremlis. Bet tas netraucēja Valsts domes deputātei ar raibu biogrāfiju Natālijai Poklonskai uzsākt naidpilnu kampaņu pret topošo filmu. Un ilgi nebija jāgaida, radās daudzi idejas piekritēji, kuri kategoriski pieprasīja filmas aizliegšanu, piedraudot, ka visi kinoteātri, kuri atļausies filmu izrādīt, tiks nodedzināti. Un pirmie reāli terorakti jau notikuši. Pats režisors, būdams augstas kultūras cilvēks, nekādos asumos neielaižas, toties viņa advokāts Konstantīns Dobriņins sabiedrību informē par daudzajiem piedraudējumiem.
Izskatās, ka pareizticīgās baznīcas vadība notiekošajā reāli ieinteresēta un to netraucē pat visādu dīvaiņu parādīšanās šajā kampaņā. Teiksim, popularitāti guvis kāds vīrs, kurš it kā esot miris, nonācis ellē, kur saticis Jēzu Kristu un uzklausījis viņa vēstījumu.
Šeit varam mēģināt izskaidrot baznīcas ieinteresētību cara Nikolaja II turēšanā sevišķi nevainojamu svēto kārtā. Krievijā ir sena tradīcija svēto pīšļus pielūgt kā relikviju ar brīnumdarītājām spējām. Ne velti uzradušies ļaudis, kuri pa puspasauli meklē kanonizēto svēto pīšļus, kas visbiežāk glabājas kādā no Grieķijas klosteriem, uz laiku pārved tos uz Krieviju, teiksim, svētā Nikolaja ķermeņa daļas pīšļus izstāda kādā baznīcā, kur tad visi patiesi ticīgie dodas šos pīšļus pielūgt un skūpstīt.
Ar vēlmi arī cara pīšļus padarīt visiem pieejamus saistās dramatiski notikumi Sanktpēterburgā, kur pilsētas vadība ir gatava baznīcas īpašumā nodot pašu izcilāko Krievzemes katedrāli. Lūk, ja kaut kas tāds izdodas, tad rastos piemērota vieta mocekļa nāvē mirušā un svēto kārtā kanonizētā Krievzemes imperatora pīšļiem. Pareizticīgā baznīca to vēlas, daudzi politiķi arī tam piekrīt, bet pagaidām tam visam ir divi šķēršļi. Vispirms tā ir “nesaprātīgā” tauta, kura nepiekrīt pilsētas galvenā tūrisma objekta nodošanai baznīcas īpašumā. Un tagad zināms šķērslis ir arī filma “Matilde”, kurā cara ģimenes atvase, kam dzīvē lielākā aizraušanās bija kaķu šaušana, ar savu mīlas dēku neatbilst īsta kristieša statusam. Bet, kamēr vieni nododas akadēmiskiem strīdiem, citi pavisam nopietni ķērušies pie teroristu metodēm.
