Vakar Valkas pilsētas kultūras namā notika ikgadējais “Livonijas darba tirgus Valka – Valga 2017”. Šis darba tirgus ir atšķirīgs no citiem līdzīgiem pasākumiem, jo ļauj latviešu un igauņu darba meklētājiem satikties ar abu valstu darba devējiem, rosina salīdzināt darba piedāvājumus, kā arī atrast sev labāko un piemērotāko darbu.
Livonijas darba tirgus notiek kopš 2014. gada. Katru gadu tā norises vieta mainās – vienu gadu tas ir Valkā, otru – kaimiņpilsētā Valgā.
Šogad šis pasākums ir unikāls ar to, ka pirmo reizi notiek Valkas novada domes un Valgas pilsētas domes īstenotā kopīgā projektā par nodarbinātības veicināšanu ietvaros. Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzsver, ka šis kopīgais projekts rosinās meklēt jaunas formas, kādā veidā iedzīvotāji varētu sameklēt darbu, bet uzņēmēji – labākos darbiniekus.
Igauņi slavē latviešu darbiniekus
Šogad darba tirgū lielāka atsaucība bija no igauņu darba devējiem. Viņi darba meklētājiem piedāvāja vairāk nekā 80 darba vietu. Pārsvarā tās visas ir ražošanas uzņēmumos, kur nepieciešami dažādi strādnieki, piemēram, montāžas speciālisti, operatori, virpotāji – frēzētāji, slīpētāji un citi. Savukārt no mūspuses tirgu atbalstīja 11 darba devēji, kas piedāvāja ap 40 darba vietu. Vērojot apmeklētājus, jāteic, ka interese par iespēju strādāt Igaunijā bija salīdzinoši lielāka. Tas izskaidrojams ar ar minimālās darba algas pieaugumu Igaunijā un izdevīgajām sociālajām garantijām.
Darba tirgū piedalījās arī mūspusē jau labi zināmā uzņēmuma SIA “Enics” pārstāve Eve Vinka. Uzņēmums atrodas 70 kilometrus no Valkas, bet tas nav šķērslis valcēniešu un tuvāko pagastu iedzīvotāju vēlmei strādāt šajā mūsdienīgajā ražotnē. E. Vinka “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka viņi darba tirgū ieradušies ar mērķi atrast elektronisko iekārtu salicējus, komplektētājus un noliktavas darbiniekus. Nav mazsvarīgi, ka uzņēmums nodrošina transportu, proti, katru dienu darbinieki tiek nogādāti Elvā ar uzņēmuma autobusu. Tāpat strādniekiem ir iespēja dienas un nakts maiņās paēst uzņēmuma ēdnīcā par salīdzinoši minimālām izmaksām. Jautājot, kāpēc igauņu uzņēmums labprāt nodarbina latviešus, E. Vinka atbild: “Latvieši ir kārtīgi un čakli strādnieki, pieklājīgi, kulturāli un laipni.” Uzņēmuma pārstāve atzīst, ka nebija gaidījusi tik lielu interesi no pasākumu apmeklētājiem, un ir pārliecināta, ka uz vakancēm izdosies atrast piemērotākos kandidātus.
Pārmet nevēlēšanos strādāt
un mācīties arodu
Pretēju ainu iezīmē vietējā autoservisa un auto rezerves daļu tirgotāja pārstāve – SIA “K” valdes priekšsēdētāja vietniece Gita Krastiņa. Uzņēmums jau vairāk nekā pusgadu nevar atrast autoatslēdzniekus un autokapsētas strādniekus. G. Krastiņa uzskata, ka jauniešiem nepatīk strādāt un nav arī piemērotas izglītības.
“Kāpēc strādāt melnām rokām, ja var iekārtoties savādāk?” skumji secina uzņēmēja.
Ja pašam darbiniekam ir vēlme, uzņēmēji ir gatavi apmācīt centīgu un darbīgu strādnieku, bet diemžēl tas nav devis gaidīto rezultātu. Uzņēmējiem ir sadarbība ir Priekuļu tehnikumu, bet sarunās ar topošajiem automehāniķiem top skaidrs, ka lielākajai daļai jau ir nākotnes plāni saistībā ar savām zemnieku saimniecībām un lielākiem uzņēmumiem. Diemžēl neviens jauns cilvēks negrib savu nākotni saistīt ar darbu un dzīvi pierobežas mazpilsētā, strādājot par atslēdznieku. Jautājot, vai darba tirgus apmeklētājiem ir interese par iespēju strādāt SIA “K”, G. Krastiņa stāsta, ka ir bijis piemērots kandidāts ar vajadzīgo izglītību, bet viņš nav vietējais. Tas arī ir viens no iemesliem, kas apgrūtina atrast jaunus darbiniekus.
Salīdzinoši lielu interesi darba tirgū iemantoja vietējais uzņēmums SIA “efnNord”, kas pasaules autobūves industrijai montē pasīvos elektrotehniskos komponentus. Uzņēmuma vadītāja Kristīne Simonova stāsta, ka no apmeklētājiem interese par darba iespējām ir. Pašlaik uzņēmums meklē 20 darbiniekus, jo nākamgad ir plānots ražot jaunus produktus. Šogad vidējā darba samaksa ir 430 eiro pirms nodokļu nomaksas, nākamgad uzņēmuma vadība grasās algu palielināt. Turklāt darbiniekiem, kuri apgūst vairāk operāciju, algas pieaugums ir garantēts. Arī šobrīd centīgākie un zinošākie darbinieki saņem salīdzinoši lielāku darba samaksu. Lai atrastu atbildīgus darbiniekus, K. Simonova personīgi tiekas ne tikai ar darba meklētājiem Valkā, bet ir bijusi arī Kārķos un Sedā. Vērtējot šos izbraucienus, vadītāja uzskata, ka tie vainagojušies panākumiem, jo ir izdevies sameklēt pāris jaunu darbinieku. Turklāt, lai nokļūtu uz savām rīta vai vakara maiņām, uzņēmums maksās transporta kompensācijas.
“Ziemeļlatvija” pie SIA “efnNord” stenda uzrunāja divas valcēnietes, kuras interesējās par darba iespējām vietējā ražotnē. Uz jautājumu, kāpēc viņas vēlas tur strādāt, nevis, piemēram, līdzīgā uzņēmumā Igaunijā, viņas atbildēja, ka negrib braukāt, jo ir ģimene un bērni. Izrādās, tas arī ir viens no argumentiem, kāpēc darba meklētāji dod priekšroku darbavietai, kas atrodas tuvāk mājām.
Nodarbinātības valsts dienesta Valkas filiāles vadītāja Erna Pormeistere, vērtējot notikušo darba tirgu, atzīst, ka starp darba devējiem ir jūtama savstarpēja konkurence. Lai atrastu darbiniekus, tiek piesolīti vairāki bonusi, piemēram, dzīvesvieta, aizvešana un atvešana, kā arī ēdināšana uzņēmuma ēdnīcā. Mūsdienās, kad ir atļauta brīva darba spēka kustība, teikt, ka nevar atrast darbu, nevajadzētu. Tie, kuri patiešām grib strādāt, noteikti atrod darbu. Turklāt vairāki igauņu darba devēji pateikušies par pasākumu, jo viņiem izdevies savākt vairāku potenciālo darbinieku anketas. Tas pierāda, ka šāds pasākums ir nepieciešams, lai palīdzētu iedzīvotājiem ne tikai atrast nodarbošanos, bet arī iepazīties ar pieprasītākajām profesijām un jaunākajām vietējā darba tirgus tendencēm.
Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
