Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu Rudens saulgrieži un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki. Miķelis latvju dainās saukts par labu un bagātu vīru, arī par maizes tēvu, kas saistās ar rudens ražas ienākšanos. Pēc vecā kalendāra šos svētkus svinēja aptuveni Rudens saulgriežu laikā – ap 21.–23. septembri, kad nakts ilgums ir vienāds ar dienas ilgumu.
Miķelis tiešām bija apmeties arī Kārķu ceļa maliņā. Šeit, Dabas koncertzālē, Rudens saulgriežus ar Miķeļdienas tirdziņu atzīmēja sestdien, 23. septembrī.
Jau ilgus gadus skolas bērni labprāt piedalījās paši un aicināja arī pieaugušos uz savu rudens tirdziņu. Bet nu jau otro gadu šis tirdziņš pārtapis par pagasta notikumu, kurā gaidīts ikviens – kā liels, tā mazs – pirkt un pārdot gribētājs.
Dabas koncertzālē, uz estrādes lokā izvietojušies, pārdevēji piedāvāja dažādus rudens dārza, lauka un meža labumus, pašdarinātus kārumus un arī citas preces. Preci reklamēt un pircējus ieinteresēt palīdzēja tirgus saimniece Vita Upeniece-Melnbārde, kā pati uzsver, rūveniete. Pircēji labprāt aplūkoja visu, parunājās ar tirgotājiem un iegādājās sev vajadzīgo.
Miķeļdienas tirdziņā uzmanību sev īpaši pievērsa bērni un jaunieši. Kārķu mazpulka vadītāja Ģertrūde Ābele bija aicinājusi skolas bērnus izmantot izdevību apgūt tirgošanās prasmi. Vienā no stendiem mazpulka dalībniece Marta Bezšapočņikova ar mammu piedāvāja dzērvenes, kā arī kopā ar skolotāju Ģertrūdi aicināja degustēt pašu mazpulcēnu cepto gardo baltmaizīti ar zaļumu sviestu. Šeit pat varēja tikt pie populārā Ģertrūdes zāļu tēju maisījuma glītā iesaiņojumā. Savukārt Adrians Pavļišins tirgū bija ieradies ar dažādu paša audzētu dārzeņu grozu, kurā gozējās pat arbūzs, un ar mammas ceptiem groziņiem. Arī Rainers Piečis piedāvāja ar mammas palīdzību sagatavotus kārumus – auzu cepumiņus un paša salasītus ļoti gardus ābolīšus. Krista Aršanova un Emīlija Marta Tobīsa tirgoja savu vecmāmiņu sagādātos labumus – dzērvenes un medu.
Protams, tirgojās ne vien bērni, bet arī pavisam nopietni vīri. Pats Kārķu pagasta pārvaldnieks Pēteris Pētersons piedāvāja medu no savas bišu dravas, bet kaimiņu – Ērģemes – pagasta pārvaldnieku Jāni Kramu jau mūsu pusē daudzi pazīst kā brašu cidoniju audzētāju un labprāt iegādājās gan cidonijas, gan šo augļu sīrupu. Tirgus saimniece gan slavēja, gan aicināja aplūkot un pirkt no Priekuļiem atceļojušās mārtiņrozes un dārzeņus, no Ipiķiem atvesto koši krāsaino dziju, Rūjienas pusē sieto kazas sieru, gardo žāvēto gaļu no Valkas un kaņepju kārumus no Ērģemes puses un citus labumus. Ķoņu dzirnavās tapušie vilnas izstrādājumi ieinteresēja ne vienu vien tirgus apmeklētāju, bet dzirnavu krāsnī ceptā, vēl siltā baltā un rupjmaize itin aši pazuda pircēju grozos un maisiņos.
Šopavasar Kārķu pagasta desmit ģimenes iesaistījās Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Pats savam ģimenes galdam” atbalstītā projektā “Labais vairo labo”. Tirgus dienā projekta dalībnieces piedāvāja savu audzēto septiņu dažādo kartupeļu šķirņu degustāciju.
Kārķu tautas nama bērnu teātra dalībnieki režisores Ilzes Skrastiņas vadībā bija iestudējuši un tirgus placī izrādīja jautru ludziņu par burvju ābolīti. Skatītāju netrūka, jo jaukajā saulītē kārķēnieši labprāt uzkavējās solu rindās pie estrādes.
Tirgus plača īsta rota bija Miķeļu izstāde. Tos no dārzeņiem un augļiem bija izgatavojuši un šurp atgādājuši Kārķu skolēni.
Bet “Pie gudrās Pūces” Ģertūdes Ābeles vadībā izveidots sūnu paklājs. Tur bagātīgajā sēņu daudzveidībā savu gudrību to pazīšanā varēja pārbaudīt kā liels, tā mazs.
Pa to laiku uz saliņas lielajā katlā Ilona Veidemane, Iveta un Arnis Andrejauski bija izvārījuši jo gardu, īsti rudenīgu, daždažādu dārzeņu zupu un aicināja visus to nobaudīt.
Kārķu pagasta pārvaldes brīvā laika organizatore Sandra Pilskalne, kas rūpējās par Miķeļdienas tirdziņa norisi, saka paldies visiem, kas atsaucās, atnāca, atbrauca, piedalījās. Viņa atzīst: “Man prieks, ka tirgotāji atsaucās aicinājumam un par tirgošanos bija apmierināti, arī kārķēnieši, kas apmeklēja tirdziņu, prom neaizgāja tukšām rokām. Jauki arī, ka mūsu jaunā paaudze šādi, atraktīvā veidā, apgūst tirgošanās iemaņas, kas dzīvē var lieti noderēt.”
