Kā tā var būt, – tiek konstatēta patvaļīga būvniecība, taču tālākais nevienu atbildīgo institūciju neinteresē, nekāda rīcība neseko.
Par to brīnās Strenču novada Plāņu pagastā dzīvojošie seniori Māra un Juris Stālmeisteri, kuriem kaimiņos esošajā zemes īpašumā Valkas novada būvvalde 2016. gada nogalē konstatēja patvaļīgu būvniecību. “Kāpēc netiek ievēroti valstī spēkā esošie likumi?” taujā seniori un vēršas “Ziemeļlatvijā”, lai par to uzzinātu plašāka sabiedrība.
Iesniegums aizved
līdz likuma pārkāpumam
Viss sākās ar to, ka aizvadītā 2016. gada 12. decembrī Māra Stālmeistere nosūtīja iesniegumu Valkas novada būvvaldes vadītājam – būvinspektoram Mārim Pandalonam (Valkas novada būvvalde veic pašvaldību kompetencē esošās funkcijas būvniecības procesu kontroles un uzraudzības jomā arī Strenču novadā).
Seniore lūdza būvvaldi pārbaudīt, vai būvniecības likumam atbilst uzbūvētā drāšu sēta ar iebūvētiem betona stabiem un ceriņu dzīvžoga stādījumi uz servitūta ceļa pusi gar viņai kaimiņos esošo īpašumu. Proti, sēta un stādījumi traucējot lauksaimniecības tehnikas braukšanai no “Veclielbreķeļu” mājām, kur dzīvo Stālmeisteri, uz M. Stālmeisterei piederošo “Lielbreķeļu” lauksaimniecības zemi. Tāpat M. Stālmeistere lūdza būvvaldi pārbaudīt, vai bijušās fermas (ferma “Breķeļi” uzbūvēta aizvadītā gadsimta 70. gadu otrajā pusē) paplašināšana un jaunu ēku būvniecība kaimiņos esošajā īpašumā atbilst Būvniecības likumam, jo šī būvniecība samazinot “Veclielbreķeļu” īpašuma tirgus vērtību.
Seniori “Ziemeļlatviju” iepazīstina ar saņemto atbildi no Valkas novada būvvaldes, kurā norādīts, ka, izskatot M. Stālmeisteres iesniegumā minēto informāciju, tā paša gada 28. decembrī būvinspektors Māris Pandalons un būvvaldes arhitekte Līga Šķepaste apsekojuši norādītos objektus, pieaicinot atbildīgās personas.
No M. Pandalona sniegtās atbildes secināms, ka ar nožogojuma būvi viss ir kārtībā, tur noteiktais platums nav pārkāpts – ceļa servitūts starp īpašumiem atbilst zemes gabalu robežu plānos noteiktajam platumam seši metri (pa trīs metri uz katru pusi no ceļa ass) un faktiskais attālums starp īpašumu nožogojumiem pat pārsniedz septiņus metrus.
Taču Valkas novada būvvalde konstatējusi kādu citu Būvniecības likuma pārkāpumu – patvaļīgu būvniecību, kad uz viena īpašnieka zemes atrodas citu fizisko personu ēkas un būves un ēku īpašnieks nav zināms. Izskatot būvvaldes rīcībā esošo dokumentu kopijas, nav iespējams noteikt ēku skaitu, lietošanas veidus, apjomu, būvniecības laiku un būvniecības veicēju, kā arī to, vai ēkas ir reģistrētas būvju kadastrā, jo tam nepieciešama papildu informācija.
“Iepriekš minētais ļauj secināt, ka īpašumos notikusi patvaļīga būvniecība. No īpašniekiem tiks pieprasīti paskaidrojumi par patvaļīgu būvniecību, to seku novēršanas iespējām un zemes īpašumu robežzīmju atjaunošanu. Būvvaldē pieņemsim lēmumu par tālāko rīcību,” atbildes vēstulē M. Stālmeisterei norāda M. Pandalons.
Būvvalde nav
izmeklēšanas iestāde
“Ir pagājuši jau deviņi mēneši. Neko vairāk nezinām. Tikmēr bijušajā fermā rosība notiek nepārtraukti. Ir atjaunoti jumti, uzbūvētas papildu nojumes. Pagalmā stāv tehnika. Kas notiek iekšā, nezinām, bet dzirdam, ka agregāti klaudz un grab,” stāsta seniori Stālmeisteri.
Arī viņi nezina, kam pieder atjaunotā vecās fermas ēka, tāpēc M. Stālmeistere šogad augustā vērsās ar iesniegumu Strenču novada domē, taujājot, kādi mēri ir pieņemti par patvaļīgu būvniecību un kurš maksā nekustamā īpašuma nodokli par ēkām, ja jau īpašnieks nav zināms. Pašvaldības izpilddirektore Vita Vīksna savā atbildē norādījusi, ka arī pašvaldībai nav zināmi fermas ēkas īpašnieki.
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar Valkas novada būvvaldes vadītāju – būvinspektoru M. Pandalonu, lai uzzinātu, vai šajā lietā ir kāds jauns pavērsiens, piemēram, varbūt jau uzsākta administratīvā lietvedība par patvaļīgu būvniecību.
“Būvvalde ir uzlikusi zemes un ēku īpašniekiem precizēt zemes īpašumu robežas par patvaļīgu būvniecību. Tālāka izmeklēšana būvvaldei nav jāveic, būvvalde nav izmeklēšanas iestāde,” norāda M. Pandalons un atsaucas uz Būvniecības likuma 19. panta “Atbildība būvniecībā” 3. punktu.
Tas paredz – ja uz zemes gabala atrodas vai tiek būvēta citai personai piederoša būve, par būvdarbu uzsākšanu vai veikšanu bez būvatļaujas vai pirms tam, kad būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, ja attiecīgie lēmumi būvniecības uzsākšanai nepieciešami, atbild būves īpašnieks. Būves īpašnieks ir atbildīgs arī par normatīvajiem aktiem atbilstoša būvprojekta izstrādātāja, būveksperta, būvdarbu veicēja un būvuzrauga izvēli.
“Fermas ēka nav reģistrēta, un tādā gadījumā par patvaļīgu būvniecību atbild zemes īpašnieks,” piebilst M. Pandalons.
UZZIŅAI
Kas ir patvaļīga būvniecība?
Būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvatļaujas vai pirms tam, kad būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Patvaļīga būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam vai būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Kas notiek tālāk?
Ja būvinspektors, pārbaudot būvdarbu uzsākšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām, konstatē patvaļīgu būvniecību, viņš aptur būvdarbus un uzraksta attiecīgu atzinumu, bet iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi – neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta;
2) par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes, bet gadījumos, kad patvaļīgas būvniecības rezultātā nodarīts kaitējums videi, – arī pēc tā novēršanas vides un dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja lēmums par atļauju veikt būvniecību būvvaldes noteiktajā termiņā netiek izpildīts, būvvalde var lemt par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.
(Avots – Būvniecības likums, 18. pants “Būvniecības kontrole”)
Kādi ir sodi?
Par būves renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas (izņemot gadījumus, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos), vai vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 4300 eiro.
Par būves patvaļīgu būvniecību uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 1400 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 7100 eiro.
Par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 1400 eiro, bet juridiskajām personām – no 70 līdz 7100 eiro.
(Avots – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, 152. pants “Būvniecības noteikumu pārkāpšana”)
