Jau rakstījām, ka arī Smiltenes novada lauksaimniekiem šās vasaras ilgstošo un spēcīgo lietavu rezultātā radušās problēmas ar labības un citu kultūraugu novākšanu, tāpēc, uzklausot graudaudzētājus, Smiltenes novada dome atzinusi, ka ir nepieciešams izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā.
Jau sasaukta Smiltenes novada domes ārkārtas sēde, kurā deputāti pieņēma lēmumu lūgt Latvijas Republikas Ministru kabinetu izsludināt ārkārtas stāvokli novadā saistībā ar ilgstošo lietavu radīto situāciju lauksaimniecībā.
Strādā no gaismas līdz tumsai
Lai iespēju robežās palīdzētu zemnieku saimniecībām un uzņēmējsabiedrībām, pašvaldība pēc lauksaimnieku lūguma nosūtījusi vēstuli Zemkopības ministrijai ar aicinājumu iekļaut Smiltenes novada administratīvo teritoriju Ministru kabineta šā gada 29. augustā izdotajā rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Tas nepieciešams, lai saimniecības, kurās ilgstošās lietavas sējumiem nodarījušas vislielākos zaudējumus, saņemtu valsts atbalstu.
“Šās nedēļas vidū valdības lēmums pašvaldībai vēl nebija zināms. Tāpat arī nav zināms, kad tas varētu tikt pieņemts,” Ziemeļlatviju informē Marita Mūze, Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste.
Arī Smiltenes novadā labības, rapša un citu kultūraugu novākšanu sarežģī tas, ka lauki ir izmirkuši, uz tiem ar smago tehniku grūti tikt virsū. Turklāt dažviet pie laukiem pat nav iespējams piekļūt, jo ceļa segums ir ļoti mīksts un slapjš, tehnika grimst jau pirms nonākšanas uz tīruma.
Arī ziemāju sējumus šobrīd daudziem nav iespējams veikt plānotajos termiņos, un tie jau ir nokavēti.
“Tagad strādājam no gaismas līdz tumsai, lai tiktu galā ar labības kulšanu. Lieljaudas traktori stāv klāt. Ja kombains vai graudu vedējs nogrimst uz lauka, velk tos ārā. Tā notiek bieži, kā rezultātā darbi kavējas,” stāsta SIA “Palsmane” galvenā agronome Mārīte Stāvause.
Lauki žūst lēnām
Kaut arī jau vairākas dienas ir sauss un saulains laiks, mitrums no laukiem uzsūcoties lēni, jo upēs un grāvjos vēl ir augsts ūdens līmenis. Piemēram, vasaras kviešu un vasaras rapša sējumi Palsmanes pagasta Āzīšu pļavās joprojām pludo, kur tos appludināja no krastiem izgājusī Rauzas upe. SIA “Palsmane” strādnieki ar tehnikas palīdzību atbrīvojuši ar koku sanesumiem lietavu laikā aizsprostotās caurtekas. Tagad visiem lauksaimniekiem atliek vien cerēt, kaut atvasara pieturētos pēc iespējas ilgāk, “žāvējot” zemi.
M. Stāvause jau tagad prognozē, ka zaudējumi augkopībā šogad būs lieli. Spēcīgo lietavu rezultātā labība uz lauka daudzviet ir veldrē, tur graudi jau sākuši dīgt un nenovāktās labības platības iet postā. Uz lauka esošie graudi lielākoties vairs neatbilst pārtikas graudu prasībām, tas nozīmē, ka tos varēs pārdot tikai lopbarībai par zemāku iepirkuma cenu.
Atgādinām, ka Zemkopības ministrija ir izsludinājusi plūdos izpostīto lauksaimniecības platību pieteikšanu līdz 2. oktobrim. Kompensācijas saņems tikai tie lauksaimnieki, kuru saimniecības atrodas ārkārtējās situācijas teritorijās. Šobrīd šāds stāvoklis ir izsludināts 29 novados. Savukārt lauksaimnieki, kuru plūdos cietušās lauksaimniecības platības neatrodas ārkārtējās situācijas teritorijā, kompensāciju par plūdu radītajiem zaudējumiem nesaņems. Šīm saimniecībām tiks piemērotas atkāpes, administrējot tiešos maksājumus un Lauku attīstības programmas pasākumus.
