Lietuvā dažu kilometru attālumā no Merķines pilsētas atrodas interesanta celtne – stikla kupols, kas aizsargā piramīdu. Šajā vietā 1990. gada 20. augustā septiņus gadus vecais Povils Žēks un viņa ģimene piedzīvojuši dievišķu atklāsmi: no debesīm nākusi gaismas plūsma, kurā parādījies dievišķais tēls. Jau dienu iepriekš zēns savā galvā dzirdējis noslēpumainu balsi, kas esot sevi dēvējusi par viņa sargeņģeli un teikusi, ka zēnam būs spēja sarunāties ar dievišķām būtnēm. Pēc vienpadsmit gadiem viņš izjutis ciešu saikni ar Dievu un uzņēmies Dieva uzticēto garīgo misiju, kas izmainījusi viņa dzīvi. Viņš saņēmis pirmo uzdevumu – izveidot īpašu piramīdu, kuru apmeklēšot daudz cilvēku. It kā pat nosauktas precīzas proporcijas piramīdai un tās materiāliem. Povila spēcīgā ticība palīdzējusi īstenot Dieva gribu. 2002. gadā netālu no vietas, kur bija piedzīvots Dieva brīnums, viņš uzbūvējis piramīdu ar alumīnija rāmi. Šajā vietā esot smalks enerģētiskais lauks. Daudzi nākuši šeit izdziedināties un lūgties.
Jāuzceļ aizsargkupols
2009. gadā Povils saņēmis Dieva vēstījumu, ka piramīdai apkārt jāuzceļ aizsargkupols: kad tas tikšot pabeigts, Svētais Gars nākšot uz šo vietu. Svētā Gara klātbūtne ir milzīga Dieva žēlastība pret vietu un cilvēkiem, kas to apmeklē. Povils apkārt piramīdai uzbūvējis 12,5 metrus augstu rūdīta stikla aizsargkupolu, kura svarīgākā funkcija esot koncentrēt un stabilizēt smalkās enerģijas plūsmu. 2010. gada jūnija sākumā notikuši Svētā Gara atnākšanas svētki un svētku dalībnieki esot jutuši vai pat redzējuši garīgo enerģiju gaismas veidā. Kupols sastāv no simtiem stikla trijstūru. Tas mijiedarbojas ar piramīdu un rada harmonisku telpu. Tas arī esot iemesls tam, ka cilvēki, meditējot kupolā, atgūstot garīgo līdzsvaru un uzlabojot savu veselību. Šī vieta kļuvusi par jaunā laikmeta meku. Katru gadu šo vietu apmeklē tūkstošiem dažādu ticību cilvēku un, protams, arī tūristi. Aizsargkupolam ir arī pavisam praktiska nozīme – tas apmeklētājiem ļauj saņemt kosmosa enerģiju jebkuros laikapstākļos.
Lai meditētu, palūgtos
Lai nu kā arī būtu, bet grandiozā stikla celtne jau pārsteidz pa gabalu – tāda nekur nav redzēta. Pirms ieiešanas kupolā ieteicams izlasīt to, kas rakstīts par šo vietu. Tur var uzzināt, kā uzvesties šajā dīvainajā vietā, ko sauc par Debesu Tēva teritoriju. Pats Povils piramīdu saucot par “Dieva un Tēva baznīcu”, jo Dievs esot viens no daudziem, bet visiem viņiem ir Tēvs.
Kā vārti uz šo teritoriju darbojas trīs milzīgi koka krusti, pie kuriem Povils iesaka pavadīt vismaz dažas minūtes, lai atbrīvotu savas negatīvās emocijas un domas. Un tikai tad var doties uz piramīdu kupolā, lai meditētu, palūgtos, vienkārši pabūtu ar sevi. Kupolā ieteicams pavadīt 20-30 minūtes. Piramīdā atrodas divi balti krusti, kas ir smalkās enerģijas un informācijas vadītāji. Ja gribas visu darīt pareizi, tad iepriekš gan jāizlasa, pie kuras piramīdas malas stāvēt vispirms un par ko konkrēti tur lūgties. Arī ejot uz piramīdas centru, tas jādara pakāpeniski. Pašā vidū atrodas galds ar koka traukiem, no kuriem var paņemt oblātas (dievmaizītes), kas dod papildu garīgo spēku. Man gan šķiet, ka galvenais nav visu izdarīt pareizi, bet izjust ar sirdi.
Akustika ir neaprakstāma!
Jāsaka, ka sajūtas stikla kupolā ir diezgan sirreālas. Iekšpusē gar kupola malu visapkārt ir koka krēsli, kuros var izbaudīt šīs dievišķās vietas enerģētiku. Kad ienāk pats Povils un sāk dziedāt garīgās dziesmas vai varbūt lūgšanas, sajūtas ir neaprakstāmas! Viņš dzied, staigājot apkārt piramīdai, bet skaņa plūst kaut kur no augšas un tajā pašā laikā it kā ne no augšas. Šī skaņa nelīdzinās nevienai citai līdz šim dzirdētai skaņai! Kamēr skanēja dziedājums, zosāda uzmetās visam ķermenim. Akustika ir fantastiska! To novērtējuši arī vairāki dziedātāji. Kupolā iespējams rīkot koncertus, kā arī laulību, jubileju un citus svinīgus pasākumus. Arī apmeklētājiem esot ļauts kupolā gan dziedāt, gan uzspēlēt kādu instrumentu, ja rodas tāda vēlme.
Pavadot laiku kupolā, katram izjūtas ir dažādas. Varu pateikt tikai par sevi – gribējās aizvērt acis, bet, kad tās atvēru, neko nevarēju saskatīt, jo likās, ka acis ir apžilbušas, un tās sāka asarot. Kad izgāju no kupola, viss kļuva normāli. Kā to izskaidrot, nezinu. Kāda sieviete teica, ka varētu tur sēdēt mūžīgi…
Blakus piramīdai atrodas neliels koka namiņš, kura vidū ir eņģeļa statuja. Tai pie kājām ir četri krāni, no kuriem tek enerģētisks avota ūdens. Un turpat atrodas iepakojumi ar tukšām plastmasas pudelēm, kuras var droši ņemt, lai varētu šo brīnumaino ūdeni aizvest līdzi. Šis ūdens uzturot enerģētisko līdzsvaru organismā un nostiprinot veselību. Ja problēmas ir lielas, uz Merķini jādodas vairākas reizes.
Var tam visam ticēt, var neticēt, bet šī dīvainā celtne un vieta atšķiras no citām un rada pavisam jaunas sajūtas. Tāpēc vien ir vērts turp doties.
