Valgas apriņķa laikraksta “Valgamaalane” redaktors Jāns Raps 1. septembri uzskata arī par savu svētku dienu, jo vairākus gadus ir strādājis par igauņu valodas skolotāju. Šonedēļ kaimiņu laikraksts pārsvarā publicē ziņas par skolu gatavību mācībām un skolotāju atbildīgo darbu.
Algas lielas, skolotāju trūkst
Lai gan katru gadu Igaunijas valdība un vietējās pašvaldības saviem pedagogiem palielina algas, Igaunijā tāpat trūkst skolotāju. Pēc J. Rapa teiktā, tas gan neattiecas uz Valgas apriņķa skolām, jo visās darbinieku kolektīvs ir nokomplektēts. Līdzīgi kā Latvijā arī Igaunijā skolotāju profesiju izvēlas apgūt arvien mazāk jauniešu. J. Raps, spriežot pēc savas pieredzes, uzskata, ka pedagoga darbs ir ārkārtīgi atbildīga un psiholoģiski smaga nodarbe. Turklāt kuluāros dzird runājam, ka Igaunijas skolās divu gadu laikā varētu ieviest jaunu skolēnu zināšanu vērtēšanas sistēmu. Proti, no 1. līdz 9. klasei skolotājs neizliks atzīmes piecu baļļu vērtēšanas sistēmā, bet aprakstīs, kas apgūts un kur vēl vajadzētu papūlēties. J. Raps atklāj, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņš vairāk negribētu strādāt skolā. Turklāt bijušais skolotājs novērojis, ka Igaunijā pedagogiem sistēma uzspiež būt pazemīgiem.
Pirmajās klasēs – četri dvīņu pāri
Igauņu laikraksts uzzinājis, ka Valgas apriņķī vislaimīgākā direktore esot Pihajarves pamatskolā, jo tur mācības 1. klasē uzsāk 20 pirmklasnieki, tostarp divi dvīņu pāri (pavisam Valgas apriņķa skolās 1. klasēs mācīsies četri dvīņu pāri). Iespējams, tas nav pārāk liels skaits, bet pirms dažiem gadiem Otepes pašvaldība bija nolēmusi šo mazo skolu slēgt. Pret šo lēmumu asi protestēja vietējā sabiedrība, un viņiem izdevās nosargāt savu skolu. Tas, ka lēmums par skolas slēgšanu bijis pārsteidzīgs, apliecina ar katru gadu pieaugošais skolēnu skaits tajā.
Savukārt Valgas pilsētā jaunajā mācību gadā darbu uzsāks sešas izglītības iestādes. Kopumā Valgas apriņķī mācības 1. klasē uzsāks 301 pirmklasnieks. Vislielākais “pirmīšu” skaits būs Valgas pamatskolā, kurā izveidotas piecas 1. klases kopumā ar 96 skolēniem. Tervas ģimnāzijas 1. klasē sāks mācīties 46, bet Otepes ģimnāzijā – 41 skolēns.
J. Raps uzskata, ka, līdzīgi kā Latvijas novados, šajos pārmaiņu laikos centra skolas dzīvos, bet mazo lauku skolu liktenis ir apdraudēts. Tas gan nav tik traģisks kā Valkas pusē, tomēr arī Igaunijas vietējās pašvaldības meklē risinājumus skolu pastāvēšanai.
Latvieši meža veltes
nodod igauņu pusē
J. Raps novērojis, ka pašreizējie pateicīgie laika apstākļi veicina iedzīvotāju vēlmi doties sēņot un ogot. Daudzi igauņi meža velšu meklējumos dodas pāri robežai uz Valkas puses mežiem, jo, pēc J. Rapa teiktā, latviešu meži esot labāki. Toties latvieši ar savu guvumu – ar gailenēm un brūklenēm – dodas pie igauņiem, jo igauņu uzpircēji maksā vairāk, nekā tas esot Valkas pusē.
