Mēdz teikt, ka visi cilvēki iedalāmi divās daļās – vieni, kuri kaķus teju vai dievina, un citi – kuri tos neieredz. Tomēr nereti gadās arī trešā daļa – tie, kuriem viss vienaldzīgs, kamēr problēma neskar paša sētu vai kāpņu telpu.
Situācija, kuru šobrīd jau var raksturot par gluži vai ārkārtēju, gadu gaitā ir samilzusi Strenču novadā, precīzāk, novada teritorijā esošajā valstij piederošajā slimnīcā. Tajā mīt iespaidīga klaiņojošo kaķu kolonija, kas vairojusies ģeometriskā progresijā jau vairākus gadus mēnesi pēc mēneša, un šobrīd paši optimistiskākie aprēķini liecina, ka sasniegusi jau pussimta robežu. Tomēr pastāv bažas, ka skaits varētu būt pat lielāks.
“Jau meklējam, ar ko noslēgt līgumu par klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu un izmitināšanu tāpat kā citas pašvaldības,” 2015. gada decembrī laikraksta “Ziemeļlatvija” korespondentei Sandrai Pētersonei atzina Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons. Viņaprāt, klaiņojošo suņu un kaķu problēma Strenčos tolaik vēl nebija aktuāla. Trauksmi par savā vaļā dzīvojošajiem dzīvniekiem cēla vietējās ēdnīcas vadītāja, kurai pie durvīm bija nolikti kārtējie “atradenīši”.
Problēma jau sāka iezīmēties arī slimnīcas teritorijā, bet toreiz Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas saimniecības struktūrvienības vadītājs Ainis Blūms skaidroja, ka slimnīcas budžetā nav sadaļas par tādas darbības kā kaķu sterilizācija veikšanu. “Nemaz nevaram to darīt atbilstoši likumdošanai. Savukārt pašvaldībai dzīvnieku aizvešana uz patversmi un sterilizēšana nozīmē resursus.”
Pagājuši teju divi gadi, gaidot, ka problēma (lasi – kaķi!) pazudīs pati no sevis. Diemžēl slimnīcas teritorijā neviļus ir radīta ideāla vieta, kas pārvērtusies par kaķu “megapoli”. Iespaidīga, krustu šķērsu sagāztu būvmateriālu atkritumu kaudze, kuru no divām pusēm aptver šķūnīši, salikumā ar aktīvu pensionāri, kura regulāri seko, lai kaķi būtu paēduši, kā arī slimnīcas pacientiem, kuri nevar vienaldzīgi noskatīties uz mazo kaķēnu apetīti. Kaķiem ir radīta ideāla vieta, lai vairotos uz nebēdu.
Pirms nedēļas “vētru” sociālajos tīklos sacēla kāda slimnīcas pacienta ievietotie video un fotogrāfijas. Dzīvnieku aizstāvji, ar kuriem jau ilgstoši sadarbojas laikraksts “Ziemeļlatvija”, aicināja arī mūs iesaistīties un izkustināt “iestrēgušo vezumu”.
Rezultātā šonedēļ, trešdien, “Ziemeļlatvija” kopā ar pārstāvjiem no labo un radošo darbu apvienības “Lurda” devās uz Strenčiem, un šobrīd var teikt, ka pirmie soļi jau paveikti – Valmieras dzīvnieku aizsardzības biedrības “Trīnīte” aprūpē nodoti deviņi kaķēni, kuri mācīsies būt mīļi mājas kaķi un meklēs jaunus saimniekus. Notverti tika arī pieci pieaugušie kaķi – četrus sterilizēs vetārsts Valmierā, vienu – Smiltenes tehnikuma klīnikā. Pieaugušos kaķus pēc tam izlaidīs atpakaļ kolonijā, lai viņi turpina tur dzīvot un pildīt savu misiju.
Jaunnedēļ plānots otrs brauciens, kura laikā vajadzētu saķert 12 kaķēnus, kurus apsolījusi uzņemt dzīvnieku aizsardzības biedrība “Liberta” no Liepājas. Savukārt, atsaucoties lūgumam, savu labo gribu apliecinājuši, kā jau iepriekš minēts, Smiltenes tehnikuma vadība un Valmieras “Trīnītes” vadītāja, uz kurieni vēl dosies attiecīgi četri un seši pieaugušie kaķi, lai tiktu sterilizēti.
Viedokļi ir dažādi, un diemžēl ir nācies uzklausīt arī dažu cilvēku, tostarp slimnīcas saimniecības daļas vadītāja uzskatu, ka dzīvnieki ir vienkārši jālikvidē. Šiem ļaudīm vajadzētu nedaudz iepazīties ar vēsturē piedzīvoto. Kā vienu no piemēriem varētu ieteikt izlasīt literatūru, kas stāsta par notikumiem kara laikā. Tā, piemēram, Otrajā pasaules karā, kad tika pārrauta Ļeņingradas blokāde un uz pilsētu devās pirmais vilciena sastāvs, tajā svarīgākā kravas daļa bija nevis pārtika, bet kaķi. Kā zināms, tieši kaķis dabā ir vienīgais nopietnais ienaidnieks žurkai. Tāpēc var tikai minēt, kas notiktu un kas Strenču slimnīcā un pilsētā dzīvotu šķūnīšos un ap tiem, ja tos par savu teritoriju nebūtu pasludinājuši klejojošie kaķi. Murrājošajiem istabas mīluļiem ir gluži citas intereses, un tikai retais vēlēsies noķert kādu sīkāku grauzēju, kur nu vēl stāties pretim tādam nopietnam pretiniekam kā žurka.
Šobrīd aktuālākais uzdevums gan slimnīcai, gan Strenču novadam ir rast risinājumu, lai pašplūsmā palaistā situācija atgrieztos civilizētos rāmjos. Sabiedriskās organizācijas un brīvprātīgie var tikai palīdzēt, bet gan valstij, gan pašvaldībai ir jāpiedalās ar finansējumu. Īpaši, ja ir ļauts dzīvniekiem vairoties tik lielā apjomā. Savukārt sabiedriskās organizācijas var sniegt speciālistu padomus, kā arī palīdzēt dzīvnieku atveseļošanā un sterilizēšanā.
“Mēs darbojamies likuma normu robežās un sadarbojamies ar slimnīcu. Ja kādam šķiet, ka slimnīca šo problēmu nerisina, tad tas ir skatījums no tālienes. Slimnīca dara daudz, un mēs sadarbojamies,” šonedēļ laikrakstam “Ziemeļlatvija” uzsver Strenču novada domes priekšsēdētājs J. Pētersons. Viņš akcentē, ka šī vispirms ir sabiedrības atbildība, jo kaķi paši no sevis slimnīcas teritorijā neuzrodas, tos tur ir aizveduši un izlaiduši cilvēki. Novada domei jau ilgu laiku esot noslēgts līgums ar Valmieras dzīvnieku patversmi par klejojošo dzīvnieku izķeršanu. Tas paveikts, kad strencēniešu dzīvniekus atteikusies pieņemt Valkas patversme. Cik reižu šajā laikā pilsētā norisinājusies dzīvnieku ķeršana, priekšsēdētājs nezināja teikt, jo tie ir saimnieciski jautājumi, kuros viņš neiedziļinās, līdzīgi kā, piemēram, cik reižu tiek pļauta zāle pašvaldībai piederošajās teritorijās. Sarunas noslēgumā viņš vēlreiz uzsver, ka problēma ir nevajadzīgi saasināta, jo slimnīca ir izdarījusi ļoti daudz.
Arī slimnīcas valdes locekle Maija Ancveriņa apliecina, ka abpusēja sadarbība ar pašvaldību notiek visās jomās, izņemot šo. “Esmu optimiste un domāju, ka turpmāk mēs kopīgi varēsim sadarboties arī šajā – savvaļas dzīvnieku jautājumā.” Viņai bija pārsteigums, ka jau ilgāku laiku pašvaldībai ir noslēgts sadarbības līgums ar Valmieras dzīvnieku patversmi.
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar uzņēmumu “Valmieras namsaimnieks”, kur apstiprināja, ka Strenču pašvaldība ir noslēgusi līgumu līdz šā gada beigām. Dzīvnieku ķērāji uz novadu gada laikā ir devušies sešas reizes. Viena no tām bijusi Strenču pilsētā, un tad noķerti divi kaķi.
Tas nozīmē vien to, ka slimnīcai ir visas iespējas situāciju risināt, atliek tikai atrast finansiālu segumu šai procedūrai, kā arī varbūt sākt ar to, ka sakārtot teritoriju, kuru apdzīvo kolonija, lai gan dzīvnieku sagūstīšana, gan kontrolēšana nebūtu apgrūtinoša.
Sekojiet informācijai! Jau turpmākajos laikraksta numuros stāstīsim, kā problēma risinās un lūgsim arī sabiedrības atbalstu. Ja šobrīd jau kādam no mūsu lasītājiem rodas vērā ņemama ideja vai ir iespēja palīdzēt risināt šo jautājumu – zvaniet vai rakstiet! Šis ir uzdevums, kas jāveic mums visiem kopā! Tālrunis redakcijā 647 20 250.
