Jau divdesmito gadu Latvijas invalīdu biedrību biedri pulcējās sporta spēlēs, kas ļāva apliecināt savu spēku un meistarību dažādos sporta veidos, sejā atplaukt smaidam par izdošanos, bet vēl svarīgāk – šī bija iespēja pabūt ārpus mājas, pansionāta, aprūpes nama četrām sienām.
Latvijas invalīdu biedrību sporta spēlēs Smiltenes pagasta Kalnamuižā “Ziemeļlatvijai” izdevās satikt šīs idejas autoru Induli Balodi, kurš joprojām aktīvi iestājas par cilvēku ar īpašām vajadzībām interesēm.
“Cilvēki slimi, veselības nav, bet kaut kas ir jādara. Toreiz sākām mēs paši Cēsīs, bet vieniem bija garlaicīgi, tāpēc nākamajā gadā iesaistījām Valmieru, pēc tam Valku, Madonu, gadu gaitā aptverot visu Vidzemes reģionu, kā arī daļu no Latgales zonas. Sporta spēles ir vajadzīgas, lai izrautos no ikdienas, lai nav jādzīvo četrās sienās, bet var satikt citus un būt kopā. Daļa šo cilvēku patiešām ir noslēgti, pateicoties mūsu skaistās valsts likumdošanai,” stāsta Cēsu invalīdu biedrības vadītājs I. Balodis.
Savā darbā viņam gandarījumu rada tas, ka, ja vien dara, var palīdzēt līdzcilvēkiem. “Bet pateikšu godīgi – viegli tas nav. Cik varam, tik darām. Mūsu biedriem prieku rada sabiedriski pasākumi – sporta spēles, teātri, koncerti, ekskursijas. Latviju mēs esam apbraukājuši, tagad vairāk dodamies pieredzes apmaiņā uz citām invalīdu biedrībām. Šogad pabijām ekskursijā Somijā,” atklāj I. Balodis.
Organizēt sporta spēles cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nav vienkārši, jo ir jānopūlas un jāiegulda smags darbs, lai visi justos labi. Divdesmitajās Vislatvijas invalīdu biedrības sporta spēlēs šo smago darbu iznesa biedrība “Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām”. Biedrības valdes priekšsēdētāja Diāna Vītola atzīst: “Lai arī pašvaldības palīdz un atbalsta, šādas sporta spēles var sarīkot tikai vienreiz gadā, jo finansiāli izmaksas ir augstas. Neskatoties uz to, ka mūsu vēlmes ir pieticīgas, tāpat daudz ko nākas izdarīt brīvprātīgi. Taču redzot, cik tas ir nepieciešami šiem cilvēkiem, pārņem gandarījums. Tas viņus uztur pie labas veselības, moža gara, nenāk drūmas domas galvā. Ir svarīgi atrast sev piemērotu nodarbi un, ja vēl veicas, tad sajūtu ziņā pavisam īpaši cilvēku paceļ virs ierastās ikdienas,” pasākuma nozīmīgumu izceļ D. Vītola.
“Esmu tik ļoti priecīga. Gribētos, lai biežāk varētu satikties ar citiem, jo ikdienā Valkā es vedu pastaigā suni un metu šautriņas,” pacilājošā noskaņojumā ir valcēniete Veronika Kušnerova.
