Cilvēks nav vientuļa sala. Kad sen atpakaļ lasīju Austrijas rakstnieka Johannesa Mario Zimmela romānu ar šādu pašu nosaukumu, šī Zimmela doma dziļi iesēdās gan apziņā, gan acīmredzot arī zemapziņā, no kurienes ik pa laikam “izpeld” virspusē un atgādina par sevi.
Kārtējā reize bija nesen, kad ar interesi lasīju savas kolēģes Santas Sinkas rakstu “Ziemeļlatvijā” par grundzāliešu Eimaņu ģimeni, par to, kā viņu mājās kopā dzīvo un saimnieko vairākas paaudzes, un par viņu atziņu – “sadarbojoties paaudzēm, kopā var kalnus gāzt”.
Eimaņi uzskata, ka spēks ir ģimenēs un paaudžu sadarbībā, un, kā rosina viņu ģimenes seniore Dainuvīte Eimane, “latviešiem vairāk vajadzētu mācīties no saviem senčiem, nevis pārņemt nejaukas pieredzes no ārzemēm, savus vecākus liekot pansionātos vai aizsūtot tālu prom”.
Nenoliedzami, ja ģimenē ar savstarpējām attiecībām viss ir kārtībā, tad tieši ģimene ir vienīgā īstā vērtība, uz ko cilvēks savā dzīvē var paļauties. Protams, arī labi draugi var neatteikt palīdzību un atbalstu grūtā brīdī, taču teiciens “katram savs krekls tuvāks” nav bez pamata. Vispirms cilvēks instinktīvi domās par sevi un saviem asinsradiniekiem, un tikai pēc tam – par pārējiem. Taču arī ģimenes ir dažādas. Mūsdienās psihologi un psihoterapeiti runā par tādiem jēdzieniem kā “funkcionāla ģimene” un “disfunkcionāla ģimene”.
Tiek skaidrots, ka funkcionāla ģimene ir kā viens veselums, tajā ir veselīgas, mīlestības un cieņas pilnas savstarpējās attiecības. Šādā ģimenē katrs tiek atbalstīts un pieņemts, tāpēc jūtas droši. Ja rodas problēmas, no tām neizvairās, tās nenoklusē, bet gan meklē risinājumu.
Tas ir mērķis, uz kuru katram tiekties, lai šajā pasaulē viņš justos labi. Taču sasniegt to nav viegli, jo nav viegli atrast savu īsto otru pusi, ar ko veidot kopā ģimeni. Ne velti mūsdienu sabiedrībā ir daudz tā dēvēto disfunkcionālo ģimeņu, kurās ir, piemēram, gan atkarību problēmas, gan savstarpēja nesapratne, neuzticība, strīdi, emocionāla vai fiziska vardarbība un tā tālāk. Psihoterapeiti skaidro, ka tas rada lavīnas efektu. Proti, cilvēki, kuri nav jutušies droši savās ģimenēs, vēlāk nespēs uzticēties arī savam partnerim.
