Šogad konkursā “Smiltenes novada sakoptākais īpašums” vērtētāji uzgājuši “odziņu” (tā saucas viena no konkursa nominācijām) Smiltenes pilsētas pievārtē, Smiltenes pagasta “Mazspreņos” , kur saimnieko Ita un Aldis Seņkas un viņu četras meitas.
Šī “odziņa” ir reti kur redzēts vides dizaina elements. Plašajā zālājā pie “Mazspreņu” dzīvojamās mājas cits aiz cita izvietoti aizvadītā gadsimta pirmās puses lauksaimniecības darba rīki. Tos, lielākoties uzietus metāllūžņos vai pamestus, kur pagadās, laika un cilvēku apskādētus un saņurcītus, agrākajā izskatā atjaunojis mājas saimnieks Aldis Seņka.
“Mazspreņos” vienuviet ir dažādu izmēru un funkciju arkli, piemēram, smagie velēnu uzplēsēji, ko vilkuši divi zirgi. Ir ecēšas, sējmašīna un vagotāji, un citi darba rīki. Viens izgatavots Zviedrijā, cits, piemēram, kartupeļu racējs jeb tupeņu izmetējs no vagas ražots Liepājas rūpnīcā 1940. gadā. Par katru kolekcijas eksponātu saimniekam ir stāsts, kam šis darba rīks bijis paredzēts, kur viņš to atradis, kā atjaunojis. “Mazspreņu” saimniece Ita pagalmā izliktos darba rīkus izgreznojusi ar podos vai grozos iestādītām samtenēm, atraitnītēm un begonijām, lai ir vēl skaistāk, košāk.
Tieši “Mazspreņu” saimniekiem konkursa “Smiltenes novada sakoptākais īpašums 2017” komisija nolēmusi pasniegt goda plāksni “Vides elements vai “Odziņa” Smiltenes novadā 2017”. Komisija uzteic to, ka “Mazspreņu” saimnieki ir atjaunojuši ievērojamu daudzumu seno lauksaimniecības darbarīku un gaumīgi tos izvietojuši ģimenes mājas pagalmā, papildinot ar apstādījumiem. “Ja kādam seni lauksaimniecības darbarīki un priekšmeti šķiet krāmi un vairs nelietojami, tad šiem saimniekiem tie noteikti ir dārgumi. Viņu aizrautība un seno lauksaimniecības darbarīku atjaunotā kolekcija patiesi pārsteidz,” teic Smiltenes novada domes rīkotā sakoptības konkursa komisijas pārstāve Marita Mūze.
“Ziemeļlatviju”, viesojoties “Mazspreņos”, priecē visa tur redzamā sakoptā ainava: arī dīķis ar lielām ūdensrozēm maigi rozā, dzeltenā un baltā krāsā pie guļbūves dzīvojamās mājas, ziedošu puķu dobes un daudzie vides elementi. Arī senie darba rīki nav vienkārši nolikti zemē, bet rūpīgi iečubināti starp laukakmeņiem.
“Mums te viss ir pa vecam,” par “Mazspreņu” koptēlu smaidot teic Ita un Aldis. Viss esot sācies, kad cēluši guļbūves pirti un sprieduši, ka tai klāt piederētos kaut kas senlatvisks, piemēram, aka ar vindu, un tagad tā “Mazspreņos” arī ir. Vēlāk mājās “ienākuši” senie darba rīki. Vēl “Mazspreņos” ir raksturīgi tas, ka tur, pateicoties mājinieku radošai izdomai un darba prasmei, otru elpu atgūst un tālāk kalpo lietas, ko citi varbūt aizmestu kā nevajadzīgas un nederīgas. Piemēram, tur ir no nesen nozāģētās priedes darināts sols, ko pagatavojis mājas saimnieks, jo viņam padodas arī koka darbi.
Savukārt seno darba rīku kolekcija ir apliecinājums vēl vienam Alda hobijam. Pēc profesijas Aldis ir tiltu būvnieks ar 30 gadus ilgu stāžu, strādā uzņēmumā “8CBR”, bet viņa vaļasprieks ir vēsture.
“Senie darba rīki ir vērtība. Ja nav cilvēku, kuri tos mūsdienās var parādīt, tad arī jaunatne par tiem nezina. Pat neiedomāsies, ka ar tādiem darba rīkiem varēja agrāk apsēt un apstrādāt tos pašus laukus, ko tagad dara ar “John Deere” vai citu tehniku,” teic Aldis Seņka un par savu kolekciju vēl piebilst, – pats galvenais ir tas, ka pašam tā priecē un ģimenei patīk.
