“Ziemeļlatvija” jau informēja par traģisko negadījumu, kurā pie pamestas un pussagruvušas ēkas smagu galvas traumu guva 14 gadu veca pusaudze.
“Ziemeļlatvija” jau informēja par traģisko negadījumu, kurā pie pamestas un pussagruvušas ēkas smagu galvas traumu guva 14 gadu veca pusaudze. Diemžēl Valkā netrūkst līdz galam neuzceltu vai pamestu namu, kuros, bērniem spēlējoties, ik brīdi var uzkrist kāds betona klucis vai sienā izkustējušies ķieģeļi.
Tādā vidē katrai jauniešu straujākai kustībai, kaut vai nevainīgi pagrūstoties, var būt traģiskas sekas. Novērtējot redzamo situāciju Valkā un tās apkārtnē, diemžēl nerodas pārliecība, ka līdzīgi negadījumi nevar atgadīties. To apliecina arī glābšanas dienesta speciālisti. “Valkā ir vairāki nepabeigti un pamesti nami, kuri neaiztikti un bez uzraudzības stāv daudzus gadus. Vasarā tajos pusuzceltās konstrukcijas bojā lietus, bet ziemā — sniegs. Tādās ēkās labāk neuzturēties, jo ne kāpnes, ne sienas vairs nav drošas un stabilas. Skaidrs, ka pusaudžiem tādās pusbūvēs patīk izložņāt visus stūrus, bet tas nozīmē, ka neviens no viņiem nav pasargāts no traumas,” secina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valkas brigādes komandieris Andris Vējiņš. Viņš atgādina, ka arī kanalizācijas akām ne visur uzlikti droši vāki. “Dažviet tie ir no koka, bet jāatceras, ka koka dēļi, ja nav attiecīgi apstrādāti, ar laiku satrun. Ja uz tādiem uzkāpj, var iekrist šahtā. Par laimi, mūsu rajonā vēl nekas tāds nav noticis, bet valstī tādi gadījumi bijuši,” saka A. Vējiņš. Viņš gan atzīst, ka atbildīgie par pusuzceltajām ēkām nereti ar dēļiem aiznaglo to logus un durvis, bet bieži vien pusaudži intereses dēļ tos atkal atlauž, lai paskatītos, kas ir graustu iekšpusē. Pēc viņa domām, vecākiem par šiem jautājumiem ar bērniem jārunā vairāk.
Tam piekrīt arī Valkas pamatskolas direktore Nadežda Možarova. “Bērnu drošība lielā mērā ir atkarīga no vecāku audzināšanas un attieksmes pret šiem jautājumiem. Mēs skolā varam daudz stāstīt, ko drīkst darīt un ko nedrīkst, bet, ja pusaudzis, aizejot mājās, vairs nejūt šo rūpi, viņš aizmirst mācību iestādē dzirdēto. Protams, ka nesakārtota vide negadījumus var veicināt. Tepat pie skolas ir nekam nevajadzīga mājiņa, kuru izmanto tie skolēni, kuri smēķē. Es nezinu kaut kādu kardinālu risinājumu, jāatzīst vienīgi tas, ka šī problēma pašlaik ir aktuāla visā Latvijā. Protams, bērnus no laika gala ir interesējušas pamestas ēkas, pagrabi — viss, kas saistās ar kaut ko mazliet noslēpumainu. Lai šī interese nebeigtos traģiski, par sekām, kas tādā vidē var rasties, ģimenēs jārunā vairāk,” uzskata N. Možarova. Cietušās meitenes māte Jeļena Mirko stāsta, ka, diviem pusaudžiem pagrūstot sienu, gabals no tās uzkritis meitai. “Paldies Dievam, nu jau meitas veselība uzlabojas, iespējams, ka šonedēļ ārsti viņu atlaidīs mājās. Es domāju, ka kaut kas jādara ar šīm pamestajām un pussagruvušajām mājām, kuru Valkā ir daudz. Nav tā, ka bērniem nebūtu par šīm bīstamajām vietām stāstījusi. Pastāvīgi atgādināju, lai iegaumē kā likumu, ka tam graustam, pie kura nelaime notika, nedrīkst pat tuvoties. Bet vai tad to ielāgo? Satika draugus un aizskrēja rotaļāties. Nevajag tādu bīstamu ēku,” saka J. Mirko.
Valkas domes izpilddirektors Modris Miķelsons skaidro, ka pagaidām lēmējvara visas bīstamās vietas var vienīgi norobežot ar sētu. “Protams, pie žoga jāpieliek informācija, kurā būtu noteikts liegums ieiet tādos namos. Pieredze gan rāda, ka tādi uzraksti drīz vien pēc uzlikšanas tiek norauti un bērni tik un tā atrod iespēju iekļūt graustos, jo kārdinājums ir lielāks. Ja būtu iespēja, mēs visus graustus nojauktu, lai tāda problēma vispār nepastāv, diemžēl tas ir ietilpīgs un pārlieku dārgs process. Tomēr tāds mērķis mums ir, un šo jautājumu turpmāk risināsim, jo videi tik un tā agrāk vai vēlāk jākļūst tīrai un drošai,” atzīst M. Miķelsons.
Pamatskolas sociālā pedagoģe Egita Kačevska skaidro, ka bērnu apziņā robeža, cik tālu kaut ko drīkst darīt, lai tam nebūtu bēdīgu seku, ir diezgan izstiepta. “To apliecina arī konkrētais gadījums. Bīstamo vietu nožogošana ar mūri vai sētu te nelīdzēs, jo, kā zināms, aizliegtais auglis iekāri tikai palielina. Nevēlos kļūt banāla un atkārtoties, bet, pēc manām domām, bērnu domāšanu slikti ietekmē arī internets un televīzija, jo pusaudži vēl neatšķir, ko der iegaumēt un pārņemt un ko ne. Mūsdienās jaunieši izvēlas rotaļas, kas līdzīgas interneta spēlēs un televīzijā redzētajām, proti, tās ir nemitīgas savstarpējas cīņas, kurās uzvar veiklākais un stiprākais. Šīs spēlītes ietekmē jauniešu psihi. To redzam skolēnu attiecībās. Gluži par niekiem pusaudži cits pret citu spēj saniknoties kā lielākie ienaidnieki. Ja vēl cīņu rotaļas viņi izdomā spēlēt graustos, kur drošība ir nosacīta, tad sekas var būt bēdīgas,” secina E. Kačevska.
Pašlaik vairākās attīstītajās Eiropas valstīs ļoti lielu uzmanību pievērš sakoptas un tīras vides uzturēšanai. Nesen intervēju Latvijas Sarkanā Krusta Valkas rajona komitejas izpilddirektori Gaļinu Sokolovu, kura bija aizbraukusi pie sadarbības partneriem Vācijā. Viņa atzina, ka tur apdzīvotajās vietās neredz nekādu graustu vai bīstamu šahtu. Viss ir iekārtots tā, lai cilvēki justos patīkami un droši. E. Kačevska uzskata, ka ar laiku arī Latvija tādu līmeni sasniegs, bet, kamēr mēs vēl esam ceļā uz to, jaunajai paaudzei vairāk jāskaidro iespējamās sekas nepārdomātai un pārgalvīgai rīcībai.
