Daudziem rozes ir mīlestības, skaistuma un romantikas simbols. Savukārt Vijciema pagasta “Ziediņu” saimniece, kaislīga rožu audzētāja Sniedze Ragže šos gleznainos ziedus salīdzina ar sievietēm.
Precīzāk gan būtu teikt – pat otrādi. “Manuprāt, sievietes ir kā rozes,” smaida Sniedze, “un rozes ir kā sievietes. Viena ir ļoti liela, krāšņa, ar asiem ērkšķiem. Otrai ērkšķu tikpat kā nav. Citai ir plāni ziediņi, bet daudz. Dažas smaržo no rīta, dažas vakaros.”
To, cik daudzveidīgas ir rozes, uzskatāmi var redzēt Sniedzes un Ritvara Ragžu ģimenes zemnieku saimniecībā “Ziediņi”. Tur pie dzīvojamās mājas iekoptas dobes, kurās aug vairāk nekā 1300 rožu krūmu un, uz tiem skatoties, aizmirstas visi ikdienas kreņķi – tik skaisti tur ir, jo tagad rozes ir pilnziedā, proti, sākušas ziedēt vēlāk nekā citās vasarās.
“Ziediņos” vairāk nekā 1000 šķirņu rozes dobēs ir sagrupētas pārsvarā pēc ziedu krāsām, kad viens tonis pakāpeniski pāriet citā, priecējot ar harmoniju. Taču Sniedze cenšas ievērot vēl vienu principu, – izcelsmes vietu, kur šie stādi radīti.
Piemēram, “Ziediņos” ir angļu rožu dobe, kurā aug arī izcilā Lielbritānijas rožu selekcionāra Deivida Ostina radītās šķirnes. Ir mākslinieku rozes, piemēram, ‘Claude Monet’, ‘Alfred Sisley’ un citas, kas nosauktas franču mākslinieku impresionistu vārdos. Ir arī vecās, labās latviešu šķirnes jeb parka rozes ar reibinošu aromātu, piemēram, ‘Lidija Freimane’, ‘Sniedze’ un vēl citas, un tieši ar tām Sniedze iesaka sākt audzēt rozes savā dārzā, ja iepriekš tas nav darīts. Proti, šīs šķirnes nav tik prasīgas.
Kad pieredze ir iegūta, tad jau var rīkoties tā, kā dara Sniedze – pasūtīt jaunus stādus arī no rožu audzētavām ārzemēs. “Ziediņu” saimniece smej, ka viņai visvieglāk ir sagaidīt pavasari, ziemā pētot šo audzētavu jaunākos piedāvājumus. Šoziem esot aizrāvusies tik ļoti, ka plānoto 100 rožu stādu vietā tikusi pie 500. Viņas dobēs aug arī rožu krūmi, kuru izcelsme ir Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Nīderlandē, Jaunzēlandē un citur.
Interesentiem, kuri vēlas pasūtīt rožu stādus ārzemēs, Sniedze no savas pieredzes iesaka tādas interneta vietnes kā, piemēram, www.kordes-rosen.com vai www.rosen-tantau.com, vai www.davidaustinroses.com. Viņa nepiekrīt tam, ka Latvijā jāstāda tikai tas, kas pie mums ir audzis, un atklāj, ka visvairāk jūsmo par Ostina jeb angļu rozēm, un iesaka tās arī citiem rožu audzētājiem. Kad Sniedze apciemo savu Anglijā dzīvojošo meitu, tad noteikti aizbrauc uz Ostina rožu dārzu un atzīst, – tas ir sava veida svētceļojums.
“Ostins salicis angļu rozēm vērtīgas īpašības – izturību pret slimībām un salu gandrīz kā parka rozēm, smaržu un ziedu krāsu kā vecajām, klasiskajām rozēm. Lūk, tā tumši sarkanā ļoti jauki smaržo. Tā ir no angļu rozēm,” izrādot savu kolekciju, stāsta “Ziediņu” saimniece.
No Latvijas rožu audzētājiem viņai topā ir trīs cilvēki: Māra Ozola Talsos, Daila Trubiņa Tukumā un Ilze Druvkalne Ieriķos.
Pirms doties uz audzētavām, arī iepriekš vajadzētu padomāt, kādas rozes katrs savā dārzā vēlas, jo tās ir dažādas. Ir floribundrozes un poliantrozes – apstādījumu rozes, kurām ziedi ir sakārtoti bagātīgi ziedošos ķekaros. Ir tējhibrīdrozes, kas vairāk piemērotas griezto ziedu ieguvei un audzēšanai siltumnīcās un kurām ziedi nāk pa vienam. Ir augstcelma jeb augststumbra rozes, kas veido vainagu uz dažāda augstuma kāta. Ir parka rozes, kas veidojas kā spēcīgi krūmi, parasti ar savu sakņu sistēmu un vairākiem vienlīdz attīstītiem virszemes stumbriem. Vēl ir vīteņrozes, klājeniskās rozes, mini rozes, krūmrozes, – spēj tikai izvēlēties.
Sniedze pati rožu stādus pārdošanai neaudzē, jo tās ir viņas vaļasprieks tāpat kā citiem – marku krāšana vai citi hobiji, un smej, ka ir stādu vācēja.
“Ziediņos” aug arī 150 šķirņu peonijas, 50 šķirņu flokši, hostas, lilijas un vēl viss kaut kas, piemēram, “Ziemeļlatvijas” ievērību piesaistīja pelašķi ar ziediem spilgti dzeltenā krāsā. No krūmiem Sniedzei topā ir jasmīni, bārbeles un hortenzijas.
Ja kāds vēlas to visu apskatīt, tad var iepriekš sazināties ar Sniedzi un sarunāt ekskursiju, jo tāda iespēja ir, taujāta,atzīst “Ziediņu” saimniece.
Padomi rožu audzētājiem
Iesaka Sniedze Ragže
Rozēm patīk ļoti labi “ēst”. Stādot satrūdējuši kūtsmēsli vai komposts pamatmēslojumam ir obligāti. Gan pavasarī, gan rudenī augsnē jāiestrādā kompleksie minerālmēsli. Kad ir slikti laika apstākļi vai kad ziedēšana beigusies un gribas, lai ieviešas jauni ziedpumpuri, ir nepieciešama piebarošana ar šķidro mēslojumu. Jāatceras, – rozes krūms barojas ar sakņu palīdzību, tāpēc augsne jāuztur vienmērīgi mitra. To var izdarīt ar mulčēšanu – augsnes nosegšanu ar organisku materiālu, kas pasargā augsnes virskārtu no izžūšanas. Mulčai var izmantot, piemēram, zāli, kas paliek pāri pēc pļaušanas, bagātinātu kūdru, kompostu un tamlīdzīgi.
Lai roze skaisti ziedētu, noziedējušie ziedi regulāri jānogriež.
Roze jāiestāda pareizā dziļumā, lai zemē būtu aptuveni 5 līdz 7 centimetri jeb četri pirksti virs potējuma vietas. Tad krūms vislabāk sakuplo, ir mehāniskā izturība un ziemcietība. Tad arī ziemā rožu krūmu var nenosegt, it īpaši, ja virsū uzliek kūtsmēslus vai augsni , kā to dara “Ziediņos”, jo pavasarī nosalušo zaru vietā izaugs jauni.
Rozi var mēģināt pavairot arī pats, – jānogriež spraudenis, jāieliek mitrā augsnē, vislabāk paēnā, un jāuzliek virsū stikla burka.
