Tas faktiski bija pasen. 2007. gada novembrī. Atcerieties “Lietussargu revolūciju”?
Kad toreiz kopā ar citiem protestētājiem slapjdraņķī un nosalušām kājām stāvēju Doma laukumā, sirdī gan bija silti, jo vēl naivi ticēju ideāliem, – nu nevar taču Saeima neņemt vērā to, ka ļaužu pūļi iziet galvaspilsētas ielās, lai protestētu pret valstī notiekošo, kad oligarhi diktē noteikumus pie varas esošajām partijām.
Ritēja laiks, parādot, ka var gan neņemt vērā, un kā vēl.
Uz labo pusi nekas nav mainījies. Latvijas sabiedrības vairākums pat nemaz nezina, kam faktiski Latvijā pieder politiskā un ekonomiskā vara. Mūsu valsts iekārta vairāk atgādina tādu kā privātu akciju sabiedrību, kurā akcijas ir sadalītas nelielā akcionāru lokā, un, kad no tām tiek iegūtas dividendes, tad ienākumi tiek sadalīti pēc akcionāru vēlmēm, pārpalikumus atmetot veselības aprūpei, sociālajai jomai un tamlīdzīgi. Zinātāji runā, ka politiskās partijas it kā pat esot ķērušās arī pie ietekmes pārņemšanas rentablos novadu pašvaldību uzņēmumos.
Ņemot to visu vērā, nesen atkal gandrīz uzķēros uz revolūcijas noskaņojuma viļņa. Izlasīju, ka bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kopā ar domubiedriem dibina jaunu partiju, gatavojoties nākamgad startēt Saeimas vēlēšanās. Jau sāku prātot, cik lielā mērā viņam izdosies kaut ko izmainīt šajā SIA (sabiedrība ar ierobežotu atbildību) “Ministru kabinets”, jo topošā partija sola iestāties par tiesisku valsti, kurā nezog. Kad Pavļuts vēl kā ekonomikas ministrs darba vizītē ieradās Smiltenē, intervēju viņu “Ziemeļlatvijai’, un diezgan ilgās sarunas laikā Pavļuts par sevi radīja labu iespaidu. Taču pēc tam sāku domāt – ak, atkal mans naivais ideālisms… Ar vienu tādu partiju būs par maz, lai kaut ko izmainītu.
Latvieši ir ļoti pacietīgi. Nesen rakstīju, ka valsts budžetā pietrūkst naudas valsts ceļu ikdienas uzturēšanas darbiem, tai skaitā zāles nopļaušanai nomalēs gar valsts ceļiem. Ko dara tuvējo īpašumu saimnieki, pārsvarā zemnieki, gar kuru laukiem aug “džungļi”? Lai būtu skaisti, viņi šo problēmu atrisina miermīlīgi – ar savu darbu un savu naudu, nopļaujot zāli valsts institūcijas vietā, nevis ar protesta akcijām.
Tieši nākamgad, Latvijas simtgadē, tiksim pie jauna Saeimas sastāva. Man nav atbildes, kā to izdarīt, lai varu Latvijā pārņemtu tauta.
