Laukā no sēklām audzētajiem gurķiem šis Latvijā nav labs gads, – ja stādi nav pārsegti ar agroplēvi, tad nīkuļo. Šovasar tādi āra gurķi sāka ziedēt vēlu, kad sākās siltās dienas un naktis, un ir atklāts jautājums, vai raža vispār ienāksies.
Tikmēr siltumnīcās dārzkopji gurķus ievāc jau vairākus mēnešus. Taču pat apkurinātā siltumnīcā un salīdzinoši komforta apstākļos, iesēts jau 10. aprīlī, tikai tagad Launkalnes pagasta piemājas saimniecībā “Mazdāmi” izaudzis vienu kilogramu smags svešzemnieks, – auglis gurķim, kura sēklas atsūtītas no Ķīnas. Piemēram, vēlāk par tām saimniecībā iesētie šķirnes “Mirabella” gurķi sāka ražot jau 25. maijā, bet eksotiskajai Ķīnas gurķa sēklai pat siltumā vispirms acīmredzot nācies aklimatizēties pie daudz vēsākā Latvijas klimata.
“Ar mammu pasūtījām internetā puķu sēklas no Ķīnas un tikām arī pie dāvanas – tomātu un gurķu sēklām. Iestādījām siltumnīcā, un izauga liels gurķis,” stāsta 12 gadus vecais Denijs Solomko.
Denijs labprāt palīdz vecākiem dārza darbos un jau no sākuma rūpējies arī par “viesi” no Ķīnas – laistījis stādu un, kad tas sācis stiepties, kopā ar vecākiem pielicis balstus, lai stublājs iztur augļu lielo svaru.
“Mazdāmu” saimniece Laila Eglīte savos laukos un siltumnīcā audzē puķes un dārzeņus jau gana daudzus gadus, taču tik smagu gurķi redz pirmo reizi, tāpat – arī tik garu gurķa stublāju, jo tas sasniedzis aptuveni četru metru augstumu. “Sākumā jau domājām, ka neizdzīvos, jo nebija nekādu dzīvības pazīmju, līdz tomēr beidzot sāka strauji stiepties garumā,” priecājas Laila, jo bijusi interese redzēt, kas no tādas Ķīnas sēklas izaugs.
Savukārt taujāta, kas izaudzis no Ķīnas atsūtītās tomātu sēklas, viņa stāsta, ka tie būs ķirštomāti, taču tie vēl nav nogatavojušies.
Arī “Ziemeļlatvija” bija klāt pie svinīgā brīža, kad “Mazdāmu” saimniece ņēma rokā nazi un grieza gurķi svešzemnieku uz pusēm, kas pēc šās “operācijas” pārsteidza ar izteiktu spirdzinošu un patīkamu aromātu. Neraugoties uz savu iespaidīgo izmēru, sēklotne bija maza, bet viducis – tāds patukšāks, savukārt garša – atšķirīga no Latvijā ierastajiem sugas brāļiem.
Ar šo vienu gurķi Ķīnas gurķu raža “Mazdāmos” vēl nav beigusies. Pie garā stublāja turas vēl divi lieli augļi, bet būs vēl, jo ziedu ir daudz.
“Ģimenes gurķis. Saimniekiem būs jādomā, kā tādus apēst,” smaida vijciemiete Sniedze Ragže, kura arī savā saimniecībā audzē gurķus, taču par tādu, kas audzis no aprīļa līdz jūlija nogalei un ir tik smags, dzird pirmo reizi.
Savas ģimenes saimniecībā “Ziediņi” Ragžes audzē gurķus gan siltumnīcā, gan uz lauka un pirmos laukā no sēklas audzētos gurķus (bez agroplēves jeb nesegtās platībās) novākuši tikai tagad.
“Tas ir vēlu, jo citus gadus šādā laikā jau nezin cik burkas ar gurķiem bija saliktas ziemas krājumiem. Taču domāju, ka mazdārziņu kopējiem nevajag satraukties. Laiks ir silts, un, ja gurķus tagad laistīs, tad raža būs,” mierina Sniedze Ragže.
Taujāta, kā tas viss kopumā šovasar varētu ietekmēt gurķu cenu, viņa atzīst – kā dārzeņu audzētāja gribētu, lai tā būtu lielāka, taču Latvijā ir gurķu lielaudzētāji, kuri šos dārzeņus audzē segtās platībās, tāpēc tirgū vietējo gurķu deficītam nevajag būt, un tas arī noteiks cenu.
