Valsts ceļu malās šovasar daudzviet paveras bēdīga ainava. Gar brauktuvēm zāle ir nopļauta tikai nelielā joslā. Tālāk ir “džungļi” – krūmi un dažnedažādi augi, tik gari, ka augumā mazs bērns tajos varētu pat noslēpties.
Vieni cilvēki uz šādu “bildi” skatoties, nepatikā nogroza galvu. Citi, kam garās zāles tuvumā atrodas īpašumi, paši ķeras pie pļaušanas. Savukārt atbildīgā institūcija – valsts akciju sabiedrība “Latvijas autoceļu uzturētājs” – valsts autoceļu nodalījuma joslu visā platumā sola nopļaut, labākajā gadījumā, tikai rudenī, ja pietiks naudas.
Valsts ceļu uzturēšanai
trūkst naudas
Tikmēr cilvēki ir neapmierināti par to, ko redz ceļu malās. Nesen “Ziemeļlatvijas” redakcijā vērsās kāda blomēniete, kura ikdienā brauc uz Smilteni un kurai “duras acīs” garā zāle valsts nozīmes vietējā autoceļa Liepa – Smiltene abās malās (netālu no Smiltenes).
“Interesanti, cik tad pļāvējiem ir plata tā izkapts, ka viņi tik vien var nopļaut? Tāpat interesanti uzzināt, kam tad jāpļauj un jākopj tas palikušais gabals?” taujā sieviete (savu vārdu nosaukt viņa nevēlējās).
Tad nu “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka visa valsts autoceļu nodalījuma josla ir valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) pārziņā un attiecībā uz minēto problēmu LAU pilda Ministru kabineta (MK) noteikumos paredzēto. Proti, atbilstoši MK noteikumu prasībām prioritāte ir autoceļu nomaļu pļaušana viena līdz 1,5 metru platumā.
“LAU valsts autoceļu kompleksos ikdienas uzturēšanas darbus, tai skaitā zāles pļaušanu, veic saskaņā ar MK noteikumu Nr.224 “Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli” prasībām. Šo noteikumu 7. pielikuma 15. punkts nosaka: “Zāle, kas aug uz autoceļa nomales un tai piegulošajās nogāzēs, 1,0–1,5 m platumā veģetācijas periodā jāpļauj: A uzturēšanas klases autoceļiem divas reizes, B un C uzturēšanas klases autoceļiem vienu reizi. D uzturēšanas klases autoceļiem “nav prasību”,” “Ziemeļlatviju” informē Vilnis Vigulis, LAU Ražošanas departamenta Uzturēšanas daļas vadītājs. Savukārt pārējās valsts autoceļu nodalījuma joslas zāles pļaušanas apmēru tāpat kā citus autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus ietekmējot pieejamais finansējums.
LAU sabiedrisko attiecību speciālists Miks Lūsis skaidro, ka, piemēram, ziemas uzturēšanā ir noteiktas ļoti augstas uzturēšanas prasības, kas ik gadu prasa aptuveni trešdaļu no kopējā autoceļu uzturēšanas finansējuma.
“Ja to atļaus ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai pieejamais finansējums, tad rudens pusē LAU plānos autoceļu nodalījuma joslu pļaušanu. Visu nosaka pieejamais finansējums,” uz “Ziemeļlatvijas” jautājumu, kad tiks nopļauta zāle visas valsts autoceļu nodalījuma joslas platībā, atbild M. Lūsis.
Kad “acis” vairs netur,
pļaut sāk zemnieki
To nevarot sagaidīt, pie pļaujamajiem agregātiem ķeras gan vietējās pašvaldības, gan zemnieki un citi laucinieki, kuru īpašumi atrodas netālu no valsts autoceļiem un kuri tādējādi privātā kārtā un brīvprātīgi ar saviem līdzekļiem paveic darbu, kas būtu jāpadara valsts institūcijai no nodokļu maksātāju naudas.
Šādi rīkojas arī uzņēmējs un lauksaimnieks Valdis Circenis, kuram pieder zemnieku saimniecība “Jaunstrūkas” Strenču novada Plāņu pagastā un kurš dzīvo zemnieku saimniecībā “Irbītes” Beverīnas novada Trikātas pagastā.
“Gar saviem īpašumiem nopļaujam visas ceļmalas un laukmalas gan valsts, gan pašvaldības ceļu malās. Tā ir estētiski, un tā arī ir laba saimniekošanas prakse, kas norāda par kultūras līmeni.
Nepļautas ceļmalas vērtēju negatīvi. Šogad tās izskatās pavisam nesmuki. Ir vēl kāda sliktā puse. Nepļaujot lielo zāli, gar ceļu malām veidojas valnis jeb apaugums augstāk par ceļa brauktuvi. Līdz ar to ūdens no brauktuves neplūst projām grāvī, bet aizķeras aiz apmales un bojā jau tā slikto lauku ceļu segumu,” savu viedokli pauž V. Circenis.
Pie valsts ceļu nomaļu pļaušanas tālāk par sakopto pusotru metru dažviet, kur ir intensīvāka satiksme, savu iespēju robežās ķeras arī vairākas pašvaldības, piemēram, Blomes pagasta pārvalde Smiltenes novadā. “Citādi nevar. Skats ir nepievilcīgs. Ceļmalas pamazām aizaug ar zāli un krūmiem,” teic Blomes pagasta pārvaldes vadītājs Gaidis Bogdanovs un piebilst, ka tāpat kā pagasta pārvalde rīkojas arī daudzi Blomes pagasta zemnieki.
Blomes pagasta pārvaldnieks aicina arī citus lauku iedzīvotājus negaidīt ne uz valsti, ne uz pašvaldībām, bet pašiem savu iespēju robežās nopļaut zāli ceļmalās, kur tās robežojas ar viņu īpašumiem, piemēram, labības laukiem.
“Tā ir katra saimnieka goda lieta,” uzskata G. Bogdanovs, bet taujāts, ko domā par naudas trūkumu valsts ceļu ikdienas uzturēšanai, spriež, ka tās ir nodokļu politikas sekas.
“Ir jautājums, kur aiziet degvielas akcīzes nodoklis? To vajadzētu ieguldīt ceļu uzturēšanā. Taču ar šo naudu valsts lāpa caurumus valsts budžetā. Manuprāt, arī Latvijā vajadzētu darīt tāpat kā Lietuvā un Igaunijā – ceļa nodokli, ko maksā par transportlīdzekļiem, ielikt degvielas izmaksās pēc principa “jo vairāk brauc, jo vairāk maksā”, piebilst Blomes pagasta pārvaldes vadītājs.
